Foto - Ilmārs Šlāpins
 
Viedokļi
15.06.2016

Ko vēl aizliegt

Komentē
3
Saglabā

Kāpēc nedzemdējušām sievietēm grib aizliegt tieši olšūnu ziedošanu? Un kāpēc – tieši nedzemdējušām? Jo tas ir bīstami dzīvībai? Ir bijuši nāves gadījumi? Pieņemsim. Un dzemdējušai sievietei nomirt ir patīkamāk? Atstāt mazus bērnus bez mātes? Kāpēc nedzemdējušām sievietēm neaizliegt braukt ar velosipēdu (ir bīstami), peldēties jūrā, skriet maratonu? Vai olšūnu ziedošana samazina iespēju tikt pie bērna? Uz brīdi pieņemsim, ka tā ir patiesība (nav gan skaidrs, kāpēc dzemdējušām sievietēm, kas ir skaidri pierādījušas savu vēlmi dzemdēt bērnus pašas, būtu šī iespēja jāsamazina). Taču iespēju tikt pie bērna daudz vairāk samazina prezervatīvu lietošana, veiksmīga karjera, galu galā – atteikšanās nodarboties ar seksu. Nedzemdējušām sievietēm varētu aizliegt atteikties nodarboties ar seksu, ja kāds vīrietis to piedāvā. Tāda ir Belēviča loģika.

Kāpēc visvieglāk "dabūt cauri" aizliegumus, kas attiecas uz ļoti šauru cilvēku grupu? Jo tas personiski neskar lielāko daļu vēlētāju. Lielākā daļa nekad pat nav domājusi par to, ka lieta, kas tiek aizliegta, vispār pastāv. Vislabāk izvēlēties grupu, ko definē vairākas sašaurinošas kategorijas – šajā gadījumā aizliegums attiecas uz sievietēm, tātad, jau puse auditorijas uzskata, ka viņiem par to nospļauties. No visām sievietēm tiek atlasītas tikai tās, kas gribētu kļūt par olšūnu donorēm. Tad – tās, kas varētu to darīt vecuma un veselības stāvokļa dēļ. No viņām aizliegums attiecas tikai uz nedzemdējušām. Sievietes, kuras varētu saņemt atteikumu, būtu pāris simti gadā. Ir ļoti viegli pieņemt likumu, kas attiecas tikai uz pāris simtiem vēlētāju. Jo pārējiem ir vienalga.

Kāpēc politiķiem patīk izdomāt un pieņemt jaunus aizliegumus? Jo tas rada ilūziju, ka viņi strādā. Un tas rada ilūziju, ka pieņemtais lēmums risina kādu problēmu. Vajag tikai izdomāt problēmu, aizliegt to, un problēmas vairs nav. Tas nekas, ka jebkurš aizliegums izraisa vairākas jaunas problēmas – pirmām kārtām radīt šī aizlieguma kontroles, ievērošanas un sodu sistēmu. Bet tas jau attiecas uz Ministru kabinetu, ierēdņiem, policiju un tiesām. Deputātam par to nospļauties. Iekļaujot likumā normu "nedzemdējusi sieviete", tiek radīta vēl viena iespēja kontrolēt, reģistrēt, iejaukties cilvēka privātumā. Vai jūs domājat, ir tik viegli noteikt, kura sieviete ir dzemdējusi? Ir tāds dzemdētāju reģistrs, kas pieejams katrai privātklīnikai? Jāievada personas kods, un tur datubāzē parādās zaļš vai sarkans? Ārsti to var pārbaudīt? Pierādīt? Un kā ar sievietēm, kas dzemdējušas nedzīvus bērnus? Kā ar tām, kuru bērni miruši pirmajās dienās pēc dzemdībām? Kā ar dzemdējušām sievietēm, kurām atņemtas mātes tiesības? Šī norma nebūt nav tik vienkārša, tā uzdod jaunus jautājumus, kuriem nav nekāda sakara ar olšūnu ziedošanas medicīniskajiem vai ētiskajiem aspektiem.

Sīku aizliegumu likumdošana īpaši populāra ir autoritārās valstīs un valstīs, kurās parlamentam lielas ietekmes uz reāliem politiskajiem procesiem nav. Tu nevari reāli mainīt to, kas notiek ar valsti, taču kaut kā attaisnot savu parazitēšanu gribas. Nākas izdomāt likumus, kas neko daudz neizdara, taču izskatās stingri un apņēmības pilni. Tā vien sķiet, ka bērnībā šie politiķi rakstīja nevis sacerējumus "Ko es darīšu, kad izaugšu liels", bet gan "Ko es aizliegšu, kad kļūšu par deputātu". Mēs tiekam pieradināti pie tā, ka likuma pamatfunkcija ir aizliegt, nevis sakārtot. Atliek tikai pārdēvēt likumdevēju par tiesībņēmēju.

Likumprojekts, kas ierobežo vienas nelielas sabiedrības grupas tiesības kļūt par olšūnu donoriem, nesamazinās mirstību, neuzlabos sabiedrības veselību, taču tas noteikti samazinās iespēju tikt pie bērna neauglīgām sievietēm. Tas noteikti radīs jaunas administratīvas un juridiskas problēmas reproduktīvās veselības nozarē. Un tas noteikti pastiprinās sabiedrības nevienlīdzību, nostiprinot priekšstatu par to, ka "valsts interešu vārdā" drīkst ierobežot indivīda brīvību. "Belēviča olšūnu likums" ir bīstams nevis tāpēc, ka aizliedz nedzemdējušām sievietēm rīkoties un lemt brīvi, tas ir bīstams tāpēc, ka vairo sabiedrības sašķeltību un nostiprina mūsu katra personisko nebrīvi.

Ilmārs Šlāpins

Ilmārs Šlāpins ir latviešu publicists, filozofs, tulkotājs, dramaturgs, dzejnieks un pasaules mūzikas dīdžejs. Brīvajā laikā dara to pašu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!