Mūzika
21.06.2017

Ko var velni man darīt?

Komentē
1

Par metāloperas uzvedumu "Kurbads. Ķēves dēls" Limbažu Lielezera amfiteātrī

3. jūnija vakarā devos uz Limbažiem, lai redzētu metāloperu "Kurbads. Ķēves dēls", kuras režisore ir Inga Tropa, scenogrāfs Uģis Bērziņš, horeogrāfs Guntis Spridzāns, vēlāk viņam pievienojās arī Liene Grava un Liene Stepena, taču visa pamatā ir grupa "Skyforger" ar 2010. gadā izdoto albumu "Kurbads". Vakaram īpaši negatavojos – biju redzējusi tikai pāris video un lasījusi šo to par gaidāmo, bet atkārtoti albumu nenoklausījos un pasaku neizlasīju, tomēr no sestdienas vakara gaidīju daudz, jo preses relīzēs parādījās tādi cildinoši epiteti kā "grandiozi", "unikāli", pieminēti vairāki desmiti dejotāju, aktieru un kaskadieru un, protams, visur lietotais "metāloperas" jēdziens. Jāsaka gan, ka, noskatoties interviju ar Edgaru Grabovski un Pēteri Kvetkovski, kurā viņi paši gaidāmo pasākumu sauca par koncertu, miglainās gaidas kļuva skaidrākas, un sapratu – diez vai sagaidāma jebkāda veida opera.

Pirms grimstu atmiņās par koncertu, vēlos aplūkot, kā "Skyforger" albums "Kurbads" veidots no folkloras viedokļa, jo, kā jau nojaušams, tas balstīts latviešu tautas pasakā par Kurbadu. Es nudien priecājos, ka izmantota pasaka! Visbiežāk folklora asociējas ar tautasdziesmām, kas nenoliedzami ir skaitliski ražens un nozīmīgs žanrs, bet ir arī citi nepelnīti piemirsti folkloras žanri, piemēram, sakāmvārdi, anekdotes, spēles, ticējumi, teikas, mīklas – katram alfabēta burtam sanāktu pa savam žanram.

Folkloras pētnieks, profesors Pēteris Šmits pasakas par "Ķēves dēlu" un "Ķēves dēlu Kurbadu" pieskaitījis pie burvību pasakām – kopā tikai septiņi varianti, tātad nav diez ko izplatīts motīvs. Galvenais varonis saukts dažādos vārdos – Kurbads, Kurpats, Kormats, Zeltmatis vai vienkārši ķēves dēls. Šeit gan klāt varētu skatīt arī dažādas pasakas par stipriniekiem, kurās parādās līdzīgs motīvs (tajā skaitā par lāča dēlu), bet šoreiz tikai par tiešajām saitēm. "Skyforger" savam albumam izvēlējušies to pasakas variantu, kurā nav laimīgu beigu. Par šo pasakas variantu Šmits rakstījis, ka tā ir mākslīgi veidota no vairākiem pasaku motīviem, jo, lai arī tautasdziesmās ir atrodama rinda "kalējs kala debesīs", kopumā tautas tradīcijās tāds tēls kā debesu kalējs nav sastopams. Arī sižeta pavērsiens, kurā ragana nonāvē galveno varoni, nesaskan ar tautas tradīcijās esošo optimismu. Šmits atsaucas uz Teodoru Zeifertu, kas zinājis, ka pasaku pierakstījis kāds Kaspars Čipiņš, kurš nereti stāstus izpušķojis. Saprotams, ka dramatiskam stāstam un "Skyforger" raksturīgajām tautas likteņa un cīņu tēmām tas ir piemērotākais variants, savukārt galvenais varonis ir vēl varonīgāks, ja beigās iet bojā cēla mērķa vārdā.

Pasakas sižets gan albumā, gan koncertā izmantots tikai kā iedvesma, nevis atspoguļots precīzi – dziesmu teksti sarakstīti pēc stāsta attīstības nepieciešamības. Laima, melnais jātnieks, trīs zvaigznes, kas zobenā mirdz, – tie ir tikai daži tēli un simboli, kas atrodami "Skyforger" dziesmās, bet ne pasakā. Tāpat arī albumā izmantota neeksistējoša latviešu tautasdziesma.

"Tēva dēla pagalmā
Pieci velni zem akmeņa,
Man pērkona kumeliņis
Visus piecus saspārdīja.

Ko var velni man darīt,
Ko manam kumeļam?
Es var' velnu samīdīt
Zem kumeļa kājiņām."

Protams, ja pieņemam, ka "Skyforger" dalībnieki ir latvieši, tātad daļa no latviešu tautas, tad it kā jau nav gluži melots, nosaucot to par tautasdziesmu. Krišjāņa Barona sakārtotajās "Latvju dainās" atrodama šāda tautasdziesma:

"Tautu dēla pagalmā
Pieci velni zem akmiņa;
Man pērkoņa kumeliņi,
Visus piecus saspārdija.

Tēva dēla pagalms oriģināltekstā, izrādās, ir tautu dēla pagalms, turklāt šī ir panāksnieku jeb līgavas radinieku dziesma. Savukārt otrā dziesma ņemta no Pētera Šmita apkopoto tautasdziesmu 3. sējuma [1] nodaļas "Dažādas dziesmas par garīgām un pārdabiskām lietām". Par spīti neprecizitātēm, jāņem vērā, ka šajā gadījumā neviens nepretendē uz autentisku folkloras lietojumu, cik nu par to vispār mūsdienās var runāt. Folklora šeit ir brīvi pielāgots izziņas un iedvesmas avots. Kopumā priecē, ka folkloru izmanto mūsdienu kultūras izpausmēs, un šāda satura albumi (arī koncerti, izrādes) motivē interesēties par kultūras mantojumu.

Nenoliedzami, pasākuma organizēšanā ieguldīts milzīgs darbs, tomēr nepamet sajūta, ka rīkotāji ar grupu nav bijuši uz viena viļņa. Kaut gan labi redzams, ka "Skyforger" dalībniekiem komercija nav interesanta, tomēr plašsaziņas līdzekļos izskanējušais, piemēram, līdz galam neattaisnotais metāloperas apzīmējums liecina par vēlmi piesaistīt masas un reklamēties teju par katru cenu. Ja pasākums tiek pozicionēts, izmantojot gigantomānijai raksturīgus jēdzienus, tad skatītāji to arī sagaida. Ja kaut kas tiešām atbilda solītajiem apmēriem, tās bija cilvēku rindas, bet to apspriešana lai paliek sociālajiem tīkliem. Grandiozs bija arī koncerta beigās nosauktais iesaistīto personu un uzņēmēju saraksts, kas priecīgā balsī tika nolasīts uzreiz pēc galvenā varoņa nāves.

Kamēr stundu gaidīju koncerta sākumu (kā vēlāk uzzināju, "Skyforger" mājaslapā tika brīdināts, ka pasākums varētu nesākties izziņotajā laikā, ja ārā būs saulains, jo nepieciešama tumsa), vēroju atnākušos. Redzēju ierasto "Skyforger" auditoriju, limbažniekus un citus tuvējās apkārtnes iedzīvotājus, padsmitnieces, kuras videotiešraidē translēja, kā gaida koncertu, pavecāku redneku, kurš smēķēja kaut ko, kas oda pēc "Elitas", kundzes izsmalcinātos baltos tērpos, bērnus, dziriņu mīļotājus un skeptiski noskaņotos. Gaiss smaržoja kā festivālā "Zvērā", kad tas vēl bija savā pilnbriedā, – pēc samīdītas, mitras zemes, nopļautas zāles, izlijuša alus un cilvēku pūļa aromātu sajaukuma. Daudzveidība bija gandrīz neaptverama. Tas gan uzskatāms par organizatoru nopelnu, jo diez vai citā gadījumā uz "Skyforger" koncertu ierastos tik raiba kompānija.

Par spīti tam, ka grupai uzstāšanās laikā bija jārēķinās ar dejotājiem un improvizācijas vai atkāpes no programmas veikt nevarēja, "Skyforger" nospēlēja labi, tomēr žēl, ka tautas instrumenti netika spēlēti dzīvajā izpildījumā. Prasmīgi veidotā scenogrāfija – trīs līmeņos būvētā skatuve, ko it kā caurvij koks, – vienā telpā ļāva ietvert visas sižeta darbības vietas, kā arī savienot laikmetīgu formu un folklorā būtiskus simbolus, tomēr jāatzīst, ka brīžos, kad dejotāji veica kustības guļus stāvoklī, tos saskatīt bija grūti. Kā īpaši spoža jāatzīmē kalvē notiekošā aina dziesmas "Velnukāvējs" laikā. Visticamāk, lielākā daļa dejotāju līdz tam nebija veikuši tāda līmeņa trikus ar uguni, tāpēc gluži vai apbrīnojami, cik tas viss izskatījās krāšņi. Skatītājiem tika piedāvāts arī videomateriāls, kas, kaut gan lakonisks, lieliski noderēja, lai izstāstītu stāstu, savukārt vēl vieglākai sižeta uztveršanai uz skatuves bija arī teicēja – aktrise Zane Jančevska. Ja visi iepriekš minētie elementi veidoja harmoniju un sajūtu, ka uzburtajā ainā varētu iegrimt, tad teicēja iestudējumam piešķīra pārlieku patosu, turklāt, jaucot tekstu, atveda atpakaļ koncerta realitātē. Bez teicējas tēla, manuprāt, varēja iztikt, tomēr, ņemot vērā auditorijas dažādību, iespējams, daļai noderēja ne tikai izdejots, izdziedāts, izspēlēts un attēlots, bet arī izrunāts stāsts.

Kādā no intervijām pirms uzveduma Guntis Spridzāns runāja par metāldejas formu, norādot, ka līdz šim tāda vēl nav redzēta. Šķiet, meklējumi bijuši ļoti veiksmīgi. Lai arī redzētais saistāms ar laikmetīgo deju, apļa un rotācijas izmantošana radīja arhaiskas izjūtas, brīžiem pat rituāla kustību iespaidu. Tas, ka horeogrāfija sākās ar vieglu, tikko pamanāmu plūsmu ķermenī, pieaugot līdz sarežģītām ļoti plašas amplitūdas kustībām, piešķīra būtisku noskaņu stāsta izziņā. Aplis ir brīnišķīga forma, jo veido gan noslēgtību, gan kustību bez apstājas. Dejotājiem noteikti bija vieglāk sajust kopumu, atrodoties šajā aplī, nevis esot izkaisītiem pa visu skatuvi. Dažbrīd bija manāms, ka daži dejotāji ikdienā dejo retāk nekā citi, kā arī šādā sastāvā kopā dejo pirmo reizi, tomēr atrastās kustības spēja radīt vienotas grupas sajūtu.

Kā izpaudās metāldeja? Izskatījās, ka atsevišķas kustības aizņemtas no smagās alternatīvās mūzikas koncertos novērotajām, piemēram, lēkšana no skatuves skatītāju pūlī (stage diving). Te gan skatītāji neķēra lēcēju, bet no vietas, kur stāvēju es, izskatījās, ka viss notiek tā, kā īstā metāla koncertā būtu jānotiek. Kā metāldejas elementus var atzīmēt arī galvas kratīšanu (headbanging), kustību pa apli grūstoties (circle pit) un triekšanos apkārt stāvošajos (moshing), kas izmantoti gan cīņas ainās, gan nemierīgā bara izdejošanas epizodēs.

Mirklī, kad Kurbads, ko atveidoja Ģirts Bisenieks, uz skatuves piedzima un spēja nostāvēt uz savām kājām, iedomājos par tehnovikingu: Berlīnes tehnovaroni, kurš aizstāv vājākos, iedzer no maģiskās pudeles un dodas cīņā – dejā – pret tehnokomercializāciju. Pārējie viņam seko un ievēro viņa dotos virzienus. Līdzīgs varonis ir Kurbads. Gan tehnovikings, gan Kurbads pārstāv pagrīdes jeb andergraunda kultūru, abi ir spēcīgi, pārliecināti, kā arī lieliski kustas. Ģirtam Biseniekam tiešām izdevās iemiesot visas Kurbadam nepieciešamās īpašības, jo fiziski izturēt visus redzētos vēlienus, lēcienus, cēlienus un zvēlienus šķiet teju neiedomājami. Arī Lienes Stepenas un Ginta Dancīša tēli bija rūpīgi nostrādāti, savukārt Rūtas Pūces princese atstāja nedaudz neveiklu iespaidu – ne pārāk glītā parūka un kustības, karājoties gaisā, bija mulsinošas. Tie gan ir sīkumi, jo kopumā dejotāji paveikuši varenu darbu.

Laikmetīgo un ar tautas kultūru saistīto elementu savienojums šajā uzvedumā ir patiešām veiksmīgs. Tāpat viegli bija nolasāms gan pasakas tiešais sižets, gan režisores iecerētais iekšējās cīņas atainojums. Skaidrs, ka vienmēr var atrast ko iebilstamu, taču, salāgojot organizatoru ambīcijas ar "Skyforger" patiesumu un pārliecību, dejotāju neatlaidību un spēku, es priecātos, ja šis tomēr nebūtu pirmais un pēdējais koncerts.

[1] Šmits, P. (red.) Tautas dziesmas: papildinājums Kr. Barona "Latvju Dainām". 1.–4. sēj. Rīga: Latviešu folkloras krātuve, 1936–1939.

Elīna Gailīte

Elīna Gailīte bakalaura grādu ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā, bet maģistra grādu – Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē. Pašlaik strādā Latviešu folkloras krātuvē. Interesē d...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!