Laikraksts "Pēdējā brīdī" 1927. gada 12. aprīlī: "Ko Rainis stāsta par savu braukšanu uz dienvidiem"
Šodien izglītības ministrs J. Rainis aizbrauc veseļoties uz Franciju
"Pēc pēdējās saaukstēšanās," — saka izglītības ministrs J. Rainis sarunā ar mūsu līdzstrādnieku, "jūtos ne visai labi. Šejienes mitrais gaiss atstāj uz mani diezgan ļaunu iespaidu, kamdēļ, paklausot ārstu aizrādījumiem, braukšu atpūsties uz Francijas dienvidiem — Mentonu, kur biju jau pagājušajā gadā. Lūgumu pēc atvaļinājuma Saeimai jau iesniedzu, ministru kabinets, domājams, nozīmēs man vietnieku un otrdien jau domāju izbraukt. Ārzemēs uzturēšos apmēram 3 nedēļas un Rīgā atgriezīšos aprīļa beigās vai maija sākumā."
Par darbiem izglītības ministrijā J. Rainis izteicās: "Pašlaik dienas kārtībā divu likumprojektu sagatavošana iesniegšanai Saeimā. Pirmais likums par kaitīgās literatūras apkarošanu. Daudzi preses ražojumi atstāj uz mūsu jaunatni ļoti samaitājošu iespaidu, sevišķi dažādie "kriminālromāni", kuri ir bez kādas literāriskas vērtības, bet kurus lielākas izplatīšanas nolūkos izdod nelielās burtnīcās. Lai apkarotu šādas "literatūras" izplatīšanu, izstrādāts likums, kurš tagad jau pārbaudīts un papildināts skolotāju un rakstnieku organizāciju apspriedēs. Par izdevumu uzņemšanu kaitīgo grāmatu sarakstā lemj sevišķa komisija, kas sastāv no priekšsēdētāja, kuru ieceļ izglītības ministrs, viņa biedra, kuru ieceļ iekšlietu ministrs un 6 lietpratējiem, pa vienam no mākslinieku, rakstnieku, grāmattirgotāju, bērnu un jaunatnes aizsardzības, skolotāju un ārpusskolas izglītības organizācijām. Šīs organizācijas uz iekšlietu ministra uzaicinājumu ievēl uz 3 gadiem vienu vai vairākus priekšstāvjus minētajā komisijā. Atsevišķus lietpratējus uz komisijas sēdēm katrā atsevišķā gadījumā uzaicina komisijas priekšsēdētājs. Komisijas lēmumus apstiprina izglītības ministrs. Otrs likumprojekts ir par literātu un mākslinieku pensijām. Saskaņā ar šo likumu, tiesības uz pensiju bauda visi literāti (rakstnieki un žurnālisti) un mākslinieki (aktieri, gleznotāji, komponisti, mūziķi, tēlnieki un dziedātāji), kuri nodarbojas Latvijā savos arodos. Pensiju var saņemt visi minētie darbinieki, neatkarīgi no darba spēju zaudēšanas, ja tie savā arodā nodarbojušies vismaz 26 gadus un sasnieguši 55 gadu vecumu. Dziedātajiem tiesība saņemt pensiju, ja tie nodarbojušies 25 gadus un sasnieguši 50 gadu vecumu. Izdienas laikā uzskaitāms arī laiks, kuru pensionējamais nostrādājis Latvijas valsts un pašvaldības iestādēs vai arī kā likumdevējas iestādes loceklis. Tāpat izdienā ieskaitāms laiks, kuru literāti un mākslinieki pavadījuši, pirms Latvijas valsts nodibināšanās, darbojoties ārzemju mākslas iestādēs, bet ar noteikumu, ka Latvijā nostrādātais laiks ir ne mazāks par 10 gadiem. Pensionējamie sadalāmi 6 grupās un saņem pensiju pēc sekojoša aprēķina, izejot no 3. kategorijas valsts ierēdņu pamatalgas: 1. grupa saņem 60 proc. no min. algas, 2. grupa — 50 proc., 3. grupa — 40 proc., 4. gr. — 30 proc. un 5. grupa — 20 proc. Vajadzīgie līdzekļi paredzami kārtējā valsts budžetā."
r.s.
0