Foto: "Unsplash"
 
Sabiedrība
22.10.2019

Ko pasniedzēji tev nestāsta. Padomi nomāktiem studentiem

Komentē
6
Saglabā

Pirms vairākiem gadiem, laikos, kad smēķēt bija atļauts ne vien pie augstskolu ārdurvīm, bet arī tam īpaši paredzētās iekštelpās un studenti somās nēsāja nevis klēpjdatorus vai planšetes, bet nobružātas pierakstu klades, kādā starpbrīža sarunā pēkšņi iestājās neērta pauze. To izraisīja mana atbilde uz kursabiedra jautājumu, kāpēc nolēmu studēt filozofos. "Ceru iemācīties labi runāt, lasīt un rakstīt," es teicu. Tagad vairs neatminos, kas tieši samulsināja mēmās ainas dalībniekus. Iespējams, viņi pie sevis nodomāja, ka krietni cilvēki tik triviālas lietas iemācās jau skolā. Iespējams, manas tobrīd ierobežotās spējas izteikties latviski radīja iespaidu, ka esmu sajaucis augstskolas studijas ar valodu kursiem. Taču es joprojām uzskatu, ka komunikācijas prasmju izkopšana ir augstākās izglītības būtiska misija, un, lūk, kāpēc.

Pasaule mums apkārt mainās ļoti strauji — no šīs banālās un tomēr patiesās atziņas izriet, ka ātri noveco arī mūsu zināšanas. Tāpēc pat utopiskā modelī, kur akadēmiskās izglītības saturs pilnībā atbilstu darba tirgus prasībām, studijas nebūt nebeigtos līdz ar augstskolas diploma saņemšanu: arī karjerai perfekti sagatavotais absolvents būtu spiests turpināt mācīties visu atlikušo mūžu, lai tiktu līdzi savas jomas attīstībai un nezaudētu kvalifikāciju. Protams, strādājot specialitātē, nevar iztikt bez augstskolā gūtajām zināšanām, taču ne mazāk svarīgas ir izkoptās prasmes, vairums no kurām ir pārnesamas, proti, tās noder ļoti dažādās dzīves situācijās. Īpaša un bieži nepietiekami novērtēta nozīme ir tā dēvētajām studiju prasmēm, kas savā būtībā ir komunikatīvas, proti, vērstas tieši uz runāšanas, lasīšanas un rakstīšanas iemaņu pilnveidi.

Spēt aktīvi un fokusēti klausīties, apstrādāt lielus informācijas apjomus, saprast sarežģītus tekstus, atšķirt būtisko no mazsvarīgā, uzturēt argumentētu diskusiju, prezentēt veikto pētījumu rezultātus utt. — šīs pārdisciplinārās prasmes mūsdienās ir izšķirošas teju katras nozares profesionālim un vispār jebkuram cilvēkam. Kad es skaidroju saviem studentiem, kāds ir viņu ieguvums, studējot filozofiju, vienmēr akcentēju tieši šīs kompetences, piemetinot, ka runa nav par šauri profesionālu iemaņu kopumu, bet par izkoptas personības integrālu sastāvdaļu — jo spēja uzmanīgi un iejūtīgi klausīties taču noder ne tikai darbā. Pats katrā ziņā esmu pārliecināts, ka studijas universitātē mani ir izveidojušas ne tikai par labāku filozofu un komunikatoru (kas tā kā būtu pašsaprotami), bet arī par labāku partneri, draugu, brāli, dēlu un potenciāli tēvu. Jo arī attiecības ar tuviniekiem ir nebeidzams mācīšanās process, kurā ļoti daudz kas ir atkarīgs no pareizi saklausītiem un precīzi izteiktiem vārdiem.

Vai no tā, ka studiju prasmes lieti noder jebkura cilvēka dzīvē, izriet, ka tās attīstās pašas no sevis un tās nav mērķtiecīgi jāizkopj? Nebūt ne: laikus apzinot un konsekventi piekopjot labas mācīšanās principus, iespējams gan būtiski ietaupīt savu laiku, gan arī manāmi uzlabot studiju sniegumu. [1] Tomēr mūsu augstskolās šīs prasmes nez kāpēc bieži vien netiek sistemātiski mācītas. Iemesls tam varētu būt mācībspēku un administrācijas paļāvība, ka anotēšanas, konspektēšanas, akadēmiskās rakstīšanas, laika vadības un citas svarīgas studiju iemaņas visiem studentiem piemīt "pēc noklusējuma". Mana pieredze rāda, ka tā ir vēlmju domāšana. Pieļauju, ka arī studiju kursos, kas palīdz neseniem skolas beidzējiem iekļauties universitātes vidē, ne vienmēr tiek stāstīts par to, kā tikt galā ar studiju stresu vai izveidot pareizu vidi patstāvīgām mācībām un citiem līdzīgiem "niekiem", no kuriem vislielākā mērā atkarīgs studentu ieguvums no studijām. Iespējams, docētāju nevēlēšanos tērēt laiku šādai augstskolas ikdienas prozai nosaka tas, ka viņi paši lielākoties ir bijuši izcilnieki ar augstu studiju motivāciju. Tā sekas — neprecīzs priekšstats par vidusmēra studenta spējām. Un situāciju nebūt nedara vienkāršāku tas, ka arī studenti vairās cilāt studiju prasmju jautājumus, jo nav gatavi atzīties citiem un kādreiz arī sev pašiem, ka līdz galam neprot mācīties. Es pats savu studiju laikā izturējos pret visu veidu padomiem, kā pareizi mācīties, ar prāvu devu augstprātības, jo biju pārliecināts, ka esmu gana skolots, lai nepieļautu stulbas kļūdas. Taču tagad varu tikai nožēlot, ka studiju prasmju resursos kristalizētās labās prakses man nācās mēģinājumu un kļūdu ceļā apgūt vairāku gadu gaitā,

Lai gan iekšējā pretestība pamācības žanram man piemīt joprojām, esmu gatavs to pārvarēt un formulēt trīs padomus studentiem kā pievienoto vērtību savām pārdomām, kas pārsvarā palikušas vispārīgu novērojumu un pieļāvumu līmenī.

Mans pirmais padoms: neklusējiet! Priekšstats, ka Latvija ir klusējošo studentu zeme, ir daudz senāks par populāro "I am introvert" kampaņu. Nevajag stiprināt šo klišeju ar savu izturēšanos. Studijas ir divpusējs process, kurā docētājam ir svarīga gan jūsu iesaiste, gan atgriezeniskā saite. Ja zināt pareizo atbildi — pasakiet, ja kaut kas nav saprotams — jautājiet! Vingriniet sevī drosmi runāt cilvēku priekšā un nepieļaujiet, ka studiju kvalitāte cieš jūsu kautrīguma dēļ!

Mans otrais padoms: nepadodieties! Studijas nav izklaide, tas ir nopietns un prasīgs darbs. Tā nav arī prece, kas vienmēr gatava patēriņam, — studijas sniedz transformatīvu pieredzi, kas palīdz jums tapt par labāku un spējīgāku sevis pašu versiju. Gluži kā sportā, panākumi šeit nenāk bez pūlēm. Tāpēc neatmetiet ar roku, tiklīdz process pārstājis jūs aizraut! Atcerieties, ka arī spēja pildīt neinteresantus uzdevumus fiksētos termiņos ir svarīga pārnesamā prasme, kas vēl daudzreiz noderēs dzīvē!

Mans trešais un pēdējais padoms: negaidiet tūlītēju atdevi! Augstskolas studijas nav praktisks treniņš, kur dažās stundās sapakots aiz auss liekamu triku komplekts konkrētām dzīves situācijām. Jūsu ieguvuma mērogs ir ilgtermiņš, tāpēc negaidiet, ka izaugsme ļaus sevi manīt uzreiz. Ir tikai normāli, ja kādreiz sanāk pa īstam "iebraukt" studiju kursā tikai uz beigām: tas, lai no zināšanu druskām taptu jēgpilna kopaina, prasa laiku — un cītīgu darbu.

Iepriekš ieminējos, ka studiju prasmes savā būtībā ir komunikatīvas. Šis apgalvojums, iespējams, ir viegli pārspīlēts, bet tas izgaismo, manuprāt, augstākās izglītības esenciālo dimensiju — tās demokrātiskumu. Augstskolas studijas māca sadzīvot kopā ar citiem, iedziļināties viņu nostādnēs, pamatot savus uzskatus un respektēt atšķirīgu viedokli. Labi runāt, lasīt un rakstīt — tās ir arī tāda krietna pilsoņa prasmes, kuram rūp savas kopienas nākotne un kurš ir gatavs tās vārdā iesaistīties brīvības vērtībās balstītā kolektīvā rīcībā. Uz sevi fokusētiem indivīdiem, kas visur meklē ātru un saskaitāmu labumu, šādas rūpes mēdz būt svešas. [2]

 

[1] Skat., piem., studiju prasmēm veltīto sadaļu Latvijas Universitātes mājaslapā. Labākos resursus angļu valodā viegli atradīsiet, ierakstot "Google" atslēgvārdus "study skills". Ja ir slinkums meklēt pašiem, varat sākt ar šo vietni.

[2] Pateicos draugiem un kolēģiem: Artim Svecem, Elvīrai Šimfai un Jeļenai Šakurei. Sarunās ar viņiem guvu iedvesmu šīm pārdomām.

Igors Gubenko

Igors Gubenko ir filozofs, Latvijas Universitātes pētnieks un mācībspēks ar lielu interesi par dažādiem veidiem, kā domājam un runājam par pasauli, kurā dzīvojam, un dziļu pārliecību, ka no tiem ļoti ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!