Dzeja
18.12.2015

Klusums bez tevis

Komentē
1

* * *

Stari kā dzelkšņi
Saplosa mieru
Saulriets klājas līdz bezgalībai

Aizlaižas gulbji
Tāli balti
Gaisa pastelī pametot sārtu svītru

* * *
Pie galdiņiem sēž cilvēki
Kā vientuļie vilki
Katrs gaida savu pilnmēnesi
Kas uzausīs glāzē
Kad tā būs tukša

Es neeju dejot
Lasu savu ierasto avīzes lapu
Kur spoguļojas šī diena –
Viena lappuse pasaules laikā

Šajā vakarā
Mēs katrs esam
Pa vienam

 
* * *
Es izkāpu no trolejbusa
Es iekāpu ārpasaulē
Tu nevicināji baltu lakatiņu
Nejautāji – kāpēc
Trolejbusa vaļējās durvīs
Bija redzamas vakara debesis
Skaidras un tiešas

Eju pāri Salu tiltam
Tas kā tumša roka sniedzas pretī krastam
Melno margu paralēle
Noteikts perpendikuls telpā
Pāri pusaizmigušajai Daugavai
Izmētātas tālu gaismu švīkas

Klusums bez tevis

Šovakar es izkāpu ārpasaulē
No mūsu divatnes un daudziem svešiem tēliem
Es eju prom
No trolejbusiem, tagadnes un tevis
No tā, kas tagad salūst klusumā

Debesīs ir svaigums
Viss uzmodies vakaram

* * *
Šo dzīru vienīgie viesi bijām mēs
Apmaldījušies pārlieku košajos mirkļos

Raķešu dzirksts sabirza pelnos
Nolija pār mums kā tāla vulkāna kvēpi
Atstājot sīkus traipus

* * *
Mēs esam vienā upē
Katrs uz sava ledus gabala

Mēs peldam tuvāk krastam
Katrs uz sava ledus

Kad debesīs uzausīs dilstošais mēnessirpis
Mēs būsim malā
 

* * *
Mana balss skan pāri naktij
Kā izbiedētas dzērves klaigas
Es stāvu uz zāles ciņa
Un dziedu skumju dziesmu mēnesim

Vējš iepūš sejā naksnīgu vieglumu
Saduras gaistoši mākoņi
Un rodas jauni
Bet mēness veras manī  
Bāli sudrabains un tāls
Starp nomodu un miegu
Un tālo apsolīto zemi
Bez atbildes
Es dziedu dziesmu mēnesim

* * *
Tajās dienās
Kad lietus skalojas rūtīs
Mēs esam ieslēgti savās tukšajās istabās
Raugāmies katrs savā sienā
Un dalām klusumu

Tas guļ kā norasojis stikls
Kā otrādi apgriezta lēca
Lietus seklajās straumēs
 
* * *
Sajauktas krāsas
Otrādi pakāpieni
Tie lēni ved lejā no mākoņiem
Tālu tumsā
Izplūdis meža akvarelis –
 
* * *
Mēs esam augstu –
Bēniņi
Ar saviem gružiem un putekļiem
Ar ēnu putniem saplēstu papīru kaudzēs
Ir gluži tuvu

Mēs esam augstu –
Cauri plaisām sienās
Plūst blāva gaisma
Mēs esam augstu –
Neko neprasot kokiem un putniem
Ārā no pilsētas kņadas un smiekliem
Prom no pļavas
Kur vasaras tauriņus
Jau noķēris kolekcionārs

Mēs esam augstu –
Smejamies cauri bēniņu krēslai
Mēs kāpjam ārā
No augstuma

* * *
Tu laiku mērī ar kuģiem
Kas aiziet gar tavu logu
Bērnības sapņi
Kas nedaudz smaržo pēc priedēm

Vēlas pēcpusdienas
Caurspīdīgos staros
Pāri tavam laikam
Aiziet kuģis
Pāri laikam
Ko tu mērī ar kuģiem
Kas aiziet gar tavu logu

Kas aiziet gar tavu logu

* * *
Šovakar tā spuldze apdzisa
Tā kas dega
Izgaismojot katra mirkļa svētkus
Virs māju tumšajām sienām
Nu vakars guļ kā zili rēgains
Akvamarīns
Aiz loga nolijušas kļavlapas
Paskaidrojums šīvakara drāmai

* * *
Garajās metāla sliedēs
Atviz debesis
Pāri slīd saules apspīdēta lidmašīna

Vilciens atnāks kādā nenoteiktā laikā
Kurā viss ir bez paskaidrojuma

Manī raugās ruds noklīdis kaķēns
Kurš arī nezina laiku
Skatienā naivums
Sāpīgs un nezināms
Kā lapsai
Kura pazaudējusi mežu
 
Kas tu esi
Un kas šis ir par laiku –
Tā pajautājis kaķēns aiziet
Pāri sliedēm
Aiz kurām ir cita pasaule
Un man kļūst savādi ap sirdi

Virs galvas guļ spodras debesis
Un es nezinu
Kad atnāks šis vilciens

* * *
Tu sēdi uz vannas malas
Tin ap pirkstu savu tumšo matu šķipsnu
Un noskalo no ādas
Realitātes nospiedumus
Atmiņas salūst tevī kā puzle

Putu kalni apēd vakardienu
Siltajā ūdenī izšķīst ēnas
Un vienaldzīgas tev kļūst vēlā rudens gaudas
Aiz nedaudz ieplīsušā jumta loga
Tur ārā

* * *
Nakts sentiments
Jūras virsmā
Mēness izrok ceļu

Es eju pa to
Kā Aspazija

Šaura gaiša stīga
Pāri dzelmei

Nakts skalo jūrā
Savu gaismu

Tā ir tik skaista
Kā skumjas
 
* * *
Uguns lukturītis
Aizlaižas tālu virs jūras
Krēslā viļņi šņāc
Kā pusizslēgts televizors
Esmu viena savā pasaules malā
Debesis ir ieplēstas
Saplēsti viļņi

Ietrīcas gaiss
Manā plaukstā
Uguns lukturītis
Aizlaižas tālu virs jūras
Kur paliek tie
Kad palaisti vējā –
Zvaigzne zina

Anna Dzintare

Annas Dzintares pirmā publikācija žurnālā "Jaunā Gaita" (2012). Pirmā grāmata "Eju pa svešu ielu", 2014 (Ojāra Vācieša prēmija dzejā, 2014). Pēc tam grāmata "Melns ūdens. Balts gaiss", 2017.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!