Aktualitātes
15.01.2015

Kirils Serebreņņikovs Nacionālajā teātrī iestudē "Raiņa sapņus"

Komentē
0
Saglabā

29. janvārī pirmizrādi piedzīvos režisora Kirila Serebreņņikova izrāde "Raiņa sapņi", ar ko Latvijas Nacionālajā teātrī tiks atzīmēts Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads.

2015. gads ir Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads, tāpēc arī Latvijas Nacionālais teātris šo gadu plāno vadīt Raiņa zīmē un ievērojamo dzejnieku vērot ar viesa acīm. Nacionālajā teātrī ar savu trešo iestudējumu atgriežas Kirils Serebreņņikovs (Krievija), piedāvājot cieņpilnu skatu uz Raini.

Izrādē tiek uzdoti jautājumi: "Par ko sapņoja jaunais Rainis – Jānis Pliekšāns? Ko redzēja savos sapņos Rainis 15 gadus ilgajā trimdā Kastanjolā? Un kādi bija tā Raiņa sapņi, ko mēs pazīstam no bildēm kā kungu ar sirmu ķīļbārdiņu? Vai daudziem ir zināms, ka izcilais latviešu dzejnieks un dramaturgs bija arī politiķis un Latvijas Nacionālā teātra direktors? Kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai, vēl nedzimušajai Latvijas valstij un nākotnes cilvēkam?"

Izrādes aprakstā teikts: "Par Raini ir ierasts domāt kā par personāžu no skolas mācību programmas, no kuras stingri apgūts, ka Rainis ir lielākais latviešu dzejnieks, filozofs, domātājs, fundamentālu latviešu dramaturģijas darbu autors. Tā arī, protams, ir. Taču, kā jau ģēnijam, un Rainis nenoliedzami tāds ir, personībā pastāv arī cita puse, tā, par kuru skolā īsti nestāsta. Rainis ir bijis ļoti patmīlīgs, stipri augstprātīgs, viegli aizkaitināms, ne vienmēr īsti korekts un godīgs pret savu sievu. Raiņa personības sarežģītība visuzskatāmāk atklājas viņa dienasgrāmatās un skrupulozajos savu sapņu pierakstos. Daudz kas no tā tiks izmantots izrādē "Raiņa sapņi".  Mūsu izrādes mērķis nekādā gadījumā nav diskreditēt Raini, bet dot papildu šķautnes, lai labāk saprastu viņa personību un daiļradi."

Izrādē piedalās tādi aktieri kā Lolita Cauka, Maija Doveika, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais un Uldis Siliņš.

Izrādes libreta autore – Ieva Struka, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kirils Serebreņņikovs (Krievija), komponists Jēkabs Nīmanis, horeogrāfs Jevgēnijs Kulagins (Krievija), gaismu mākslinieks Igors Kapustins, kormeistars Artūrs Ancāns.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!