Kino – Latvijas 150 gadu jubilejai

Jau pirms laba laika nāca gaismā, ka topošajā režisora Aigara Graubas spēlfilmā "Nameja gredzens" titullomu spēlēs zviedru aktieris Edvīns Endre, "plašāk pazīstams kā Erlendurs no TV seriāla "Vikingi"". Ja atceramies, "Vikingu" 4. sezonas 9. sērijā Parīzes pievārtē Erlendurs ar draudiem nokaut Torvijas dēlu mēģina viņu piespiest nogalināt Bjērnu Dzelzssānu, bet viņa savu loku pavērš pret pašu Erlenduru, un Erlendura stāsts, kā arī Edvīna Andrē loma, līdz ar to ir galā. Domājams, par šādu atrisinājumu un karaļa Horika dēla Erlendura nāvi skuma vien retais seriāla skatītājs, jo tā nu mēdz notikt, ka pat no epizodisko lomu tēlotājiem dažs skatītājiem sirdī iekrīt dziļāk, bet cits tā arī paliek vienaldzīgs vai pat izraisa antipātijas. Viena atsevišķa loma, seriālā nokauta un skatītāju ne pārāk mīlēta karotāja liktenis, protams, nevar būt itin nekāds šķērslis ārzemju aktiera aicināšanai iejusties mūsu pašu diženā zemgaļu ķēniņa veidolā. Gluži pretēji – ir taču zināms, ka ārvalstu zvaigžņu piesaistīšana pašmāju kinoprojektiem ļauj piesaistīt ne vien starptautisku finansējumu, bet arī citzemju skatītāju mīlestību un interesi. Piedāvājam vairākus, iespējams, nākotnē īstenojamus latviešu filmu projektus ar vēl dažu ārzemju aktieru līdzdalību. Un nav nozīmes arī faktam, ka dažs no viņiem vairs nav starp dzīvajiem, jo ar mūsdienu datoranimācijas un trīsdimensiju grafikas iespējām var paveikt zilus brīnumus. Daži no tiem, kā redzams, ir jau agrāk tapušu filmu jaunas versijas jeb tā dēvētie "rimeiki", kuru veidošanas tradīciju, cerams, šādi varētu iedzīvināt arī latviešu kino.

"Vella kalpi 2070"

1970. gadā tapusī Aleksandra Leimaņa spēlfilma, kas veidota pēc Rutku Tēva romāna motīviem, mūsu kinovēsturē iegājusi ar vairākiem spilgtiem tēliem. Nenoliedzami, viens no krāšņākajiem un pat folklorizētajiem ir Eduarda Pāvula Ērmanītis. Jaunajā "Vella kalpu" versijā šo lomu paredzēts uzticēt Ričardam Kīlam – aktierim, kurš kinovēsturē iegājis kā tēls divās Džeimsa Bonda sāgas filmās: "Spiegs, kurš mīlēja mani" un "Mēnessgājējs". Abās filmās Kīls atveidoja vienu no pazīstamākajiem Bonda pretiniekiem – ar tērauda zobiem apveltīto un it visu sakošļāt gatavo Žokli.

"Staburaga bērni"

Lai gan šādi tādi mēģinājumi šausmu filmu žanrā latviešu kino ir bijuši, šī joma vēl arvien ir bērnu autiņos tīta. Īpaši nožēlojama tā sāk izskatīties, ja paskaita, cik kinovēsturē kopumā jau ir tapušas tādas filmas, kuru žanru varētu apzīmēt kā "bez pieskatīšanas atstāti jaunieši pie ūdeņiem saņem mācību par morāli apšaubāmu uzvedību", un cik šādu lenšu ir Latvijas kino. Valda "Staburaga bērni", pieliekot šādas tādas scenāristu un producentu pūles, varētu kļūt par lielisku izejmateriālu šāda žanra filmai. Būtiska loma tajā būtu atvēlēta Sama tēlam, un to varētu uzticēt… Danielam Kreigam, kurš pazīstams ne vien kā Džeimsa Bonda atveidotājs bet arī baltā čaulā ietērpts un absolūti neatpazīstams kosmiskais gvards JB-007 filmā "Zvaigžņu kari: Spēks mostas". Un, ja tu esi Daniels Kreigs, vai gan nav vienalga, vai tev mugurā skafandrs vai Daugavas sama tērps: tas ir gandrīz tikpat nekaitīgi un droši kā nofotografēties šaubīgai reklāmai, kas paredzēta vienīgi Āzijas tirgum.

"Nāves ēnā"

Arī Latvijas Kultūras kanonā iekļautajā 1971. gada filmā "Nāves ēnā" nenoliedzami viens no iespaidīgākajiem ir Eduarda Pāvula veikums "lielā skaistā" Grīntāla lomā, taču tāpēc nebūtu jāatstāj ēnā kāds krietni vien pretrunīgāk vērtējams tēls, proti – Gunāra Cilinska atveidotais Birkenbaums. Birkenbaums, kā atmināmies gan no Rūdolfa Blaumaņa noveles, gan filmas, izvelk laimīgo lozi, tiek pie vietas šaurajā igauņu laivā un saskaras ar morālu dilemmu – glābties vai atdot savu vietu mazajam Kārlēnam. Šai lomai vispiemērotākais būtu aktieris, kuram jau ir pieredze ar pretrunu plosītiem tēliem, un kur gan vēl labāks kandidāts kā Lanss Henriksens, kas vairākās "Svešā" franšīzes filmas atveido te uz pusēm pārrautu, te vēl kaut kā citādi sabojātu androīdu robotu.

"Straumēni"

Vēl mazāk apgūta druva nekā šausmu filmas latviešu kinematogrāfā līdz šim ir bijusi zinātniskā fantastika – kādu citu piemēru bez "Fantodroma" animācijas filmiņām nosaukt spētu droši ven tikai retais. Pateicīgs materiāls adaptācijai šajā žanrā varētu būt nemirstīgā Edvarta Virzas poēma prozā "Straumēni". Darbā ir iekodēti visi nepieciešamie elementi – salīdzinoši noslēgta vide, šajā vidē mītošs ierobežots personu loks, laika ritums un cīņa ar elementiem. To var uztvert ne vien kā līdzību par latviešu pasaules izjūtu, bet pat par visu cilvēci izplatījumā paglābt sūtītu Noasa šķirstu. Protams, ja vien nacionālais kinematogrāfa budžets atļautu, galvenajā lomā te gribētos redzēt Melu Gibsonu vai vismaz Nikolasu Keidžu, bet, tā kā rocība ir tāda, kāda nu tāda tā ir, itin piemērota varētu būt arī Dolfa Lundgrēna āriskā kandidatūra.

"Maija un Paija"

Tikai nupat ar vilšanos un nepatiku konstatēju, ka šajā projektu sarakstā ir pārāk daudz filmu ar vīriešiem galvenajās lomās, bet sieviešu tēli tajās spēlē vai nu tikai otro, vai pat vēl kādu maznozīmīgāku vijoli. Lai kaut cik necik šo netaisnību vēl pēdējā brīdī labotu, ar skubu būtu jāķeras pie jaunas un mūsdienīgas vēl tālajā 1985. gadā ekranizētās lugas filmu versijas. Atšķiribā no Annas Brigaderes lugas un agrāk tapušās filmas, meitenes nevis nonāk pazemes valstībā, kur viņas sagaida dažādi uzdevumi, izaicinājumi un pārbaudījumi, bet pazemes valstībā jau mīt, un tad vispirms viena, bet pēc tam otra pa tā saucamo "aku" uz kādu laiku nonāk mūsu jeb virszemes valstībā. Jūs neticēsit, kas notiek pec tam. Jo īpaši, ja abas lomas uzticēsim tādai aktrisei kā Vinona Raidere, dāvājot iespēju no "Netflix" seriāliem atgriezties uz lielajiem ekrāniem – pat ja tikai Latvijā.