Katram ir savs zirdziņš

Par Ineses Zanderes un Annas Vaivares grāmatu bērniem "Zirgā", apgāds "Liels un mazs", 2017

Ineses Zanderes grāmata nepārprotami un tieši atsauc atmiņā bērnības personīgo pieredzi brīdī, kad zirga tēls literatūrā man nozīmēja kaut ko vairāk par vienkārši lasīšanu. Tās bija durvis uz citu, noslēpumainu pasauli, kurā iespējams viss. Pilsētas bērna lielās, nepārvaramās ilgas pēc sava zirga īpaši apliecināja divi iemīļoti, pasaules klasikas romāni – angļu rakstnieces Annas Sjūelas "Melnais skaistulis" un somu autores Hannu Mekeles"Zirgs, kurš pazaudēja brilles". Šie divi, atšķirīgos laikmetos un mākslinieciskajos stilos tapušie darbi atstājuši uz mani ietekmi – Mekeles romānā bērniem zirgs lasa zirgu grāmatas un raksta par tām recenzijas laikrakstiem, par saņemto naudu dažkārt spējot nopirkt pat litru piena, līdz kādu dienu brilles pazaudē. Sjūelas romāna otrs nosaukums ir "Kāda zirga autobiogrāfija", tajā netrūkst skaudruma un dzīves netaisnības – vēl joprojām itin labi spēju izprast abu romānu galveno tēlu likteni, savdabīgā veidā identificēties ar šo zirgu skumjām, melanholiju, dzīves nesaudzīguma apjausmu.

Sjūelas grāmatu man uzdāvināja vecāki, un tētis tajā ierakstīja frāzi, kas pavada mani joprojām: "Katram ir savs zirdziņš – varbūt īsts, varbūt sapņu…" Tas lika man apzināties iztēles nozīmi, tās spēku un bezgalību. Šo patiesību iespējams saskatīt Ineses Zanderes un Annas Vaivares grāmatas lappusēs.

Atraisīts dzīvesprieks un aizraujoša kņada ir viena no tām Vaivares ilustrāciju rokraksta lieliskākajām iezīmēm, kas grāmatā pastāv lieliskā un vizuāla dziļuma dimensiju pastiprinošā saderībā ar Arta Brieža veiksmīgo dizainu. Spēja improvizēt un atainot ielas kņadu, vides izteiksmīgumu vai maza zēna istabas sīkāko sadzīvisko detaļu (puzles gabaliņu, zīmuļu, rotaļu zvēriņu, bumbiņu, mašīnu, papīra sniegpārslu dzīvīgo ekspozīciju vienā istabā, kur visam pa vidu vēl pa kādai zeķei, gultsapakšā pakritušai biksei un hamburgeram) nomierina mūs, lasītājus – vecākus, bērnus, vecvecākus, centīgas tantes un nopietnus onkuļus –, kuri dzenas pakaļ īstajai lietu kārtībai, liekot apzināties, ka nekārtība ir tikai vārds, priekšmetu, lietu būšana un kārtība mūsu mājās nav nejauša, tā visbiežāk ir mūsu personības turpinājums, daļa no mūsu pasaules un arī šķietamā haosā allaž ir sava ļoti būtiska jēga un dzīves māksla. Ne velti māksliniece izvēlējusies sīkāko krokodilu vai pērtiķīti uzburt personalizētiem, individuāliem vaibstiem un izzīmējusi mazāko grāmatiņu mājas bibliotēkā, tomēr visspožākā ir zēna klavierspēles kompanjona zirga temperamentīgā portretējuma sērija visa darba garumā.

Dažkārt varētu šķist, ka, iespējams, lasītājs teksta un spilgtās, plašās vizualitātes attiecībās varētu vēlēties vairāk rakstītā, vairāk teksta, tomēr Inese Zandere savā apgāda "Liels un mazs" pieredzē un principos, šķiet, labi zina pārdomātu noslēpumu, kas nereti darbojas jaunākā vecuma bērnu literatūrā – mazāk ir vairāk. Autores sapņotprasme, ritma izjūta un brīva jušanās valodā1, kā arī nerakstītais demokrātiskums un cieņa pret lasītāju ir tas, kas šīs grāmatas lakonisko teikumu struktūrā kādā lasīšanas mirklī liek apzināties – mēs paši esam tieši līdzdalīgi šajā darbā un tā piedzīvojumā. Mēs esam tie, kas ir (vai kādu iemeslu dēļ nav) "zirgā".

Un, domājams, arī šī situācija mums katram būs pazīstama: "Katru reizi, kad es apsēžos pie klavierēm, lai vingrinātos, no klavieru apakšas uzrodas zirgs." Kāds neredzamais draugs, palīgs vai iedvesmotājs grūtajos un radošo moku darbos allaž ir vajadzīgs. Horeogrāfiska lēkšana pāri melnajiem taustiņiem ir barjera, kas zirgam ir nieks. "Lai šo pēkšņo pasāžu dabūtu gatavu, viņam vajag gan baltos, gan melnos taustiņus." Lēkšos, auļos un lidojumā, joņojumā, upē, šļakatās un mežonīgā nesienā augšā, lejā, lejup un augšup kalnā – dzīvi un nevaldāmi! "Kad mamma atver durvis, viņš jau ir prom." Kā mēdz sacīt izcili mākslinieki, talanta un panākumu noslēpums esot pacietība, vecāku rūpes bērnībā un daudz ieguldītā darba. Bet varbūt talants slēpjas tajā, ka jums ir savs zirgs? Vai Raimondam Paulam bija savs zirgs?

Lasot "Zirgā", ir iegūstama skaidra un atbrīvojoša apjausma, ka reizēm dzīvē, lai kāda arī būtu mūsu nodarbošanās, mērķi un izvēles, veselīgai laimei ir vajadzīgs pavisam maz – mazliet īstenības un divtik vairāk sapņu.