Foto - Ģirts Raģelis
 
Sarunas
04.03.2016

Kas cilvēku padara par cilvēku?

Komentē
2
Saglabā

Režisors Jans Villems van den Boss atkal strādā Latvijā un šoreiz iestudē izrādi "Pinokio" Latvijas Leļļu teātrī. Mēs tikāmies ar Janu, lai parunātu par to, ko nozīmē kļūt par cilvēku un kā to var iemācīties. Intervija – Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis.

"Es to esmu teicis jau agrāk – man patīk pieaugšanas stāsti. Man patīk stāsti, kuros mēs iemācāmies, ka tad, ja vēlamies labāk dzīvot, mums jākļūst mazāk egoistiskiem. Un šis ir tāds stāsts, viņš pārtop no egoistiska zēna vai lelles par tādu, kas kalpo citiem. Daudziem no mums tas ir grūts ceļš – pāriet no egoisma uz kalpošanu. Un man patīk, kā tas ir pasniegts Kollodi stāstā. Egoisms ir grūti pārvarams, un bērns tur neko nevar padarīt – kad zīdainis ir izsalcis, viņš brēc pēc ēdiena. Un, kad mēs kļūstam pieauguši, mēs to vairs nedarām. Mēs to varbūt gribētu, bet mēs esam atraduši veidus, kā mazināt savu egoismu. Tā noteikti ir pieaugšana – no bērna, kas nevar nebūt egoistisks, līdz pieaugušajam, kuram ir izvēle būt egoistiskam vai nebūt egoistiskam. Tikko dzimušam bērnam nav cita instrumenta, kā likt pasaulei manīt, ka viņam kaut kā trūkst, – tikai raudāšana, lai pateiktu: "Es kaut ko gribu!" Tādā brīdī bērns nedomās: "Es vēlos dalīties mātes pienā ar saviem brāļiem." Viņš tā nedomās, viņa vienīgā doma būs: "Es esmu izsalcis." Mums kā pieaugušiem ir citi veidi, kā rīkoties šādā situācijā. Mēs no tā esam izauguši. Mēs esam atšķirīgi, atšķirīgi fiziski. Pubertātes vecumā norit noteikti procesi, lai arī tiem nav nekāda sakara ar to, kā mēs audzinām bērnus, tie ir fizioloģiskas pārmaiņas, kas notiek. Un tur neko nevar padarīt, tāda ir mūsu dzīvnieciskā daba.

Bērns nespēj sevi apzināties, viņš to vēl nespēj, viņam ir nepieciešami spoguļi, lai sevi ieraudzītu un saprastu, kas viņš ir. Bet tas, ko raksta pašpalīdzības grāmatās, ir kas cits – ka tev nav jābūt kāda cita atspulgam, tev jābūt tev pašam. Un šajā stāstā runa ir par to, izvēli – vai es gribu dzīvot pasaulē, kurā es domāju tikai par sevi, vai es gribu būt pasaulē, kurā es ierādu vietu arī citiem cilvēkiem? Tas ir interesants jautājums. Tas ir jautājums, vai mēs esam atkarīgi no kāda, vai arī mēs esam savstarpēji atkarīgi viens no otra? Tas ir jautājums par to, ko mēs uzskatām par cilvēku. Vai mēs uzskatām par cilvēku to, kurš rūpējas tikai par sevi un glābj tikai sevi, vai mēs uzskatām, ka cilvēks ir tas, kurš nebaidās pazaudēt to, kas viņam ir, lai palīdzētu citiem? Kurš no viņiem ir vairāk cilvēks? Ne man to atbildēt, bet tas ir jautājums, kas ir ļoti nozīmīgs šodien. Un tāds tas būs vienmēr. Kas cilvēku padara par cilvēku?"

Jans Villems van den Boss

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!