Par grāmatām
05.03.2019

Kāpēc tu gribi drāzt manu tekstu?

Komentē
0
Saglabā

Par Kikōnes dzejoļu krājumu "Jūs kavējaties" (Orbīta, 2019)

Līdzās trim citām grāmatām tekstgrupa "Orbīta" savā bibliotēkā izdevusi arī Kikōnes (īstajā vārdā – Edgars Mednis) dzejas izlasi, un līdzās citiem dzejniekiem, piemēram, Austrai Skujiņai, Ievai Rozei un Gatim Krūmiņam, viņš miris pirms talanta realizācijas, kuru aizēno spekulācijas, kā būtu, ja būtu. Protams, piesaucams te būtu arī Eduards Veidenbaums, tomēr ir novērojama sakarība: jo tuvāk mūsdienām autors ir dzīvojis, jo plānāks kultūrslānis pēc viņa ir palicis. Arvien šaurāku vietu savā pieredzē un atmiņā pilsoniskā sabiedrība atvēl dzejai, tādēļ agrā jaunībā aizgājušie paliek arvien šaurākā starpstāvoklī starp spēcīgu impulsu un nerealizētām cerībām.

Ciktāl mēs runājam par 20. un 21. gadsimtu, jauns dzejnieks, lai arī kā to kāds vēlētos mītiskot, nekad nepāraug savu laiku tādā mērā, lai kļūtu par virzošo spēku. Ja arī dzeja piedien jaunībai, tad tikai tāpēc, lai briedumā gūtu pilnīgas aprises. Runājot par Kikōnes dzejoļiem, var norādīt atsevišķas iezīmes, paņēmienus, aizguvumus, domāšanas modeļus, kas vien ar rūpīgu darbu spētu sevi iegrāmatot ārpus tikai tuvāko draugu atmiņām. Piemēram, "Dadaisma cikls" ar vēsturisko virzienu saistīts tikai fonētisko rotaļu izmantojumā, kurā trūkst vēršanās pret "citu izdomātiem vārdiem". Cikls drīzāk tiecas sirreālisma virzienā un izmanto retoriku, ko neviens sevi cienošs dadaists nekad nepatērētu: "cienīsim likteni / no nakteņa debess nāk apvārdots ponijs / nīlzirgi iet ap šķīvja malu / sašķaida poniju / vē-vē kurbudumlunnnnnn / cienīsim sevi" (82. lpp.) Dadaisms tomēr nav maģiskais vārds, kas atspēko jebkuru novirzi no izstrādāta teksta.

Kā plašākai vīriešu dzejnieku tradīcijai piederīgu var izcelt ciklu "Pielūgsme bez fetiša. Pieminekļi", kurā katra dzejoļa nosaukumā ietverts veltījums kādai vārdā nosauktai sievietei. Atminamies kaut vai Jāņa Ziemeļnieka dzejoļus "Rūtai", "Leonīdai" u.c., piepulcinām jaunā dzejnieka Kaspara Zalāna nule kā publicēto kopu "Sieviešu vārdi" un iegūstam ievadkursu normatīvās maskulinitātes diktētā estētikā, kur iejūtība un pielūgsme neizšķirami mijas ar iekāri un zemtekstiem, kas pieejami vien autoram pašam. 

Tā kā lielākā daļa Kikōnes tekstu tagad ir pieejami jebkuram, tikpat svarīgi man šķita apzināt viņa līdzgaitnieku liecības par dzejnieku kā par cilvēku, kā personību, kas radījusi ar revolucionāru intenci rakstītos dzejoļus. Tāpēc starp savām piezīmēm iekļauju arī fragmentus no intervijas ar dzejnieku Gaiķu Māri un filozofu Andri Hiršu. Aicināti sniegt Kikōnes portretējumu, viņi atminas:

Andris Hiršs. Mēs bijām kopā "Aicinājumā" [literārais seminārs un nometne, kas notiek kopš 1986. gada – red.]. Es tagad neatceros, kurā. Mēs vēl bijām tajā vecajā, pie Daiņa Grīnvalda vasarnīcā. Es miglaini atceros, ka tā bija pirmā nometnes diena un tur bija tāds liels ābeļdārzs, vecā vasarnīca, un pirmajā nometnes dienā vajadzēja kaut ko iekārtot, telti uzcelt. Mums ar Kikōniju lika telti celt. Tad es laikam iepazinos ar viņu. Viņš man likās tāds kluss, simpātisks jauneklis.

Raimonds Ķirķis. Svens Kuzmins apgalvo, ka Kikōne uz "Aicinājumu" ieradās jau kā gatavs dzejnieks, kamēr pārējie vēl bija jēli un negatavi. Vai tu arī novēroji šādas atšķirības?

Andris Hiršs. Kikōnijs izcēlās, protams. Viņš, teiksim, vienmēr bija lecīgs pret recenzentiem. Varēja just, ka viņam ir pašpārliecinātība par tekstiem, jo viņš ir gatavs kaut ko pateikt pretī. Es tagad domāju, ka viņš prasīja Melgalvei vai kam: "Kāpēc tu gribi drāzt manu tekstu?" Viņš varēja būt lecīgs, jā. Bet viņš gāja uz recenzijām aizstāvēt arī citus.

Raimonds Ķirķis. Pastāstiet par viņa lecīgumu – kā tas izpaudās, vai tas bija pašmērķīgi vai ar kaut kādu jēgu?

Andris Hiršs. Par tiem pāris gadījumiem, kurus atceros no "Aicinājuma" recenzijām, es nevarētu teikt, ka tie bija pašmērķīgi, jo tie bieži pārvērtās vairāk vai mazāk konstruktīvās diskusijās.

Gaiķu Māris. Var sadalīt – dzejnieks Kikōnijs un cilvēks Edgars Mednis vairāk kā tāds andergraundisks sociāls elements, kurš ar savu imidžu, savu sirds aicinājumu un savām interesēm vairāk rūpējās par cilvēku savstarpējām attiecībām un vēlējās palīdzēt grūtdieņiem. Viņa galvenais vadmotīvs vispār dzīvē bija novērst netaisnību, iestāties pret tiem, kas dara pāri. Un tas lecīgums ir šī iestāšanās ar vārdu, ar runāšanu. Piemēram, dzejolī: "ielas kas burlakus audzē / ir jāaizklapē" – veltījums Andrim Hiršam. Viņam bija tāda konkrēta sociāla atbildība par to, ka ir jāmaina attiecības, kas viņa skatījumā bieži vien ir naidīgas. Tā viņš to sev bija formējis no savas bērnības un jaunības literatūras.

Andris Hiršs. Bija viena ilustratīva epizode, ko es tagad atceros no "Aicinājuma": bija atbraukušas kaut kādas divas meitenes, kas nebija tikušas "Aicinājumā". Un Dainis Grīnvalds teica, ka tā nebūs, ka nāks te tagad kaut kādi netikušie uz mūsu nometni. Un viņas uzcēla telti aiz žoga, otrā pusē. Bet Kikōnijs uztaisīja šiltīti "Izaicinājums" un pielika klāt tai teltij.

Gaiķu Māris. Viņa āriene izstaroja tādu kautrīgu, klusu, pat pieklājīgu cilvēku. Viņš ir ļoti labā, godīgā, kārtīgā ģimenē audzis, viņam ir ļoti labi vecāki un vecvecāki. Viņam nav tāda iekšēja protesta pret savām saknēm, pret sevi, no kā tad varētu izaugt skaļš balamute. Nebija jāiet jūras krastā un jākliedz par savu netaisnīgo dzīvi. Viņam tādas nebija. Viss, pret ko viņš runā, ir tas, ko viņš redz apkārt – uz ielas vai sabiedrībā, vai skolā, vai presē, vai internetā.

Šo Kikōnes divējādību uzskatāmi var lasīt paša autora sakārtotajā kopā "Mēs esam pārkliegti un noklusēti", kur tūlīt aiz dzejoļa "manifests", kas ir pilns sava laika un paaudzes negāciju atklāsmēm, seko meditatīvais diviem vectētiņiem veltītais dzejolis "sāga caur gliemežvākiem un gadsimtiem". Secīgi sadzīvo sauciens: "un ko gan lai mēs tēlojam / kad elki kļūst mietpilsoniski / ko gan lai mēs ēdam / kad antiglobālisti izdemolē mīlīgos makdonaldus / kā mēs dzīvosim bez happy-meal?" (91. lpp.) – ar jau nākamajās sešās lapās meditatīvi aprakstīto makšķerēšanas un tīklu vilkšanas procesu, kas savā iedabā ir ļoti harmonisks un dziedinošs tieši ar to, ka atrodas ārpus cilvēka noteiktā laika. Par "manifestam" līdzīgajiem dzejoļiem Gaiķu Māris turpina: "Vēl vidusskolas laikā viņš vairāk formējās no hiphopa. Tāpēc arī viņam teksti bieži vien ir ne līdz galam noformulēti. Nevar jau noliegt, ka viņa teksti vēl ir tāds jēlmateriāls, kuru viņš diemžēl nepaspēja izveidot un izstrādāt. Varbūt to visu viņš būtu nometis nost un rakstījis daudz citādāk. Varbūt viņš būtu izvērties profesionāls dzejnieks, varbūt arī ne. Bet viņa pieeja attiecībā pret dzeju bija ignorējoša profesionālisma ziņā. Viņam hiphopa stila rečitatīvais teksts bija galvenais, vienalga, cik precīzi to pasaka, galvenā ir doma. Viņa dzejoļus patiesībā ir diezgan grūti lasīt. Tur var apmaldīties, kaut kas laužas. Tagad jau grāmatas sakarā var parādīties runas, ka, re, kur ģēnijs, bet, godīgi sakot, varu teikt, ka tur ir dzirksts, ļoti labs talanta pieteikums, bet strādājis literāri viņš ar tekstiem… cik viņam bija iekšā dzirksts, tik no viņa tur arī parādās."

Ja runājam par Kikōnes rakstības tehniku, līdzās hiphopa ietekmēm ir minams arī bītu paaudzes lokomotīves Alena Ginsberga iedibinātais uzstādījums "pirmais vārds – labākais vārds", ko nosaka Kikōnes spēcīgā taisnīguma izjūta: "manī ieaurojas galaktikas, kad kāds ierunājas par / humānismu" (30. lpp.) Tieši neviltotā izteiksme, atklātība un spontanitāte nodrošina revolucionāras vēsmas, bet diemžēl neko satricinošāku.  

Kikōne visās savās izpausmēs iemieso priekšstatu kopumu, ko mēdz attiecināt uz jaunajiem dzejniekiem. Un tas arī viņu izsmeļ līdz brīdim, kad 21. gadsimta pirmo desmitgadi spēsim aplūkot panorāmiski un plašākās kopsakarībās. Cerams, tajās ieguls arī Kikōne. Līdz tam brīdim: "par draugiem kas tajā pusē / ir jāpaklusē." (76. lpp.)

Raimonds Ķirķis

Raimonds Kirķis ir dzejnieks. Studē Latvijas Kultūras akadēmijā un raksta recenzijas par grāmatām.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!