Atzīmējot "Iespējamās misijas" piecu gadu pastāvēšanu Latvijā, mēs šodien aizsākam programmas Vēstnieku veidotu rakstu sērijas publicēšanu. Trīs nedēļu laikā šeit, interneta žurnālā Satori, tiks publicēti raksti par izglītības jautājumiem Latvijā, atspoguļojot skolēnu un skolotāju pieredzi skolā. Kopā šie raksti veidos "Iespējamās misijas" Vēstnieku izdevumu "IMdekss". Izdevuma nosaukumu veido "Iespējamās misijas" saīsinājums IM kopā ar vārdu "indekss" – rādītājs, kas raksturo un palīdz izvērtēt situāciju. Šajā gadījumā mēs, "Iespējamās misijas" Vēstnieki, piedāvājam savu skatījumu, situācijas vērtējumu izglītības jomā Latvijā. Aicinām arī Tevi piedalīties diskusijā par tādiem jautājumiem kā skolu kultūra, izglītības reformas, informācijas tehnoloģijas skolās u.c.
Izglītības programma "Iespējamā misija" aicina jaunus, dedzīgus, ar līderu dotībām apveltītus cilvēkus, kurus interesē izglītības kvalitāte Latvijā un kuri nebaidās pieņemt izaicinājumu un kļūt par skolotājiem! Divu gadu laikā jaunie skolotāji ne tikai strādā skolā, bet arī piedalās mācībās, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un ļauj gūt pieredzi līderībā.
Līdz šim 59 Latvijas skolās, no kurām vairāk kā puse atrodas ārpus Rīgas, strādājuši vai strādā 70 "Iespējamās misijas" skolotāji. Kopā dalībnieki ietekmējuši vairāk kā 21 000 bērnu dzīves visā Latvijā, palīdzot viņiem gūt panākumus mācībās. Jaunie skolotāji meklē katram skolēnam piemērotāko pieeju, lai palīdzētu katram sasniegt savu mērķi. Viens no "Iespējamās misijas" uzdevumiem ir veidot cilvēku kopienu, kuriem ir reālā pieredzē balstīts skatījums un viedoklis izglītības jautājumos. "Iespējamai misijai" jau ir 35 absolventi, kas noslēguši divu gadu ciklu programmā un veido programmas Vēstnieku kustību, turpinot īstenot programmas mērķus un ietekmējot izglītībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Arī es piederu "Iespējamās misijas" Vēstniekiem un varu droši apgalvot, ka mums ir ko teikt. Mēs vēlamies rosināt sabiedrību domāt par izglītību Latvijā un tās nākotni.
Mums rūp izglītība Latvijā, tāpēc šādā veidā gribam iepazīstināt ar mūsu programmas skolotāju saskatītajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, lai vairotu un darītu zināmu labo pieredzi!
"Iespējamās misijas" Vēstniece,
Vēstnieku izdevuma "IMdekss" redaktore
Dina Sarceviča
Situācijas raksturojums
Izglītības joma Latvijā bieži piedzīvo dažādas reformas un kursa maiņas. Patlaban šajā jomā noris desmit jaunas reformas, sākot ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reorganizāciju, izvērtējot visus darbiniekus un funkcijas, līdz pat vaučeru sistēmas ieviešanai skolu finansēšanā. Savukārt skolas vien tagad sāk apzināties pirms četriem gadiem iesāktā jaunā skolu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešanas sekas. IZM šī modeļa lietderību pamatoja apgalvojumā, ka nemitīgi sarūkoša skolēnu skaita apstākļos tas veicinās izglītības kvalitāti un konkurētspēju, nodrošinās efektīvu izglītībai piešķirtā finansēju izlietojumu, kā arī vienlīdzīgu un caurskatāmu finanšu līdzekļu sadali uz katru skolēnu.
"Iespējamās misijas" skolotāju un vēstnieku pieredze, ikdienā strādājot ar skolēniem, gan atklāj pavisam citu ainu – izglītības reformas skolās veic atbilstīgi skolu administrācijas izpratnei, tādēļ šīm reformām ir daudz blakņu, kas pretēji cerētajam mazina izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojuma efektivitāti. Viena no problēmām, ko pastiprināja šis finansēšanas modelis, ir atzīmju "dāvināšana" skolēniem. "Iespējamās misijas" vēstnieku aptauja rāda, ka neobjektīva vērtējumu piešķiršana nolūkā saglabāt iespējami lielu skolēnu skaitu ir viena no trim būtiskākajām problēmām Latvijas skolās līdztekus skolu organizatoriskajai kultūrai un prasību konsekvencei.
Skolotāji mēdz saņemt tiešas norādes no skolas vadības, ka nesekmīgi vērtējumi nav pieļaujami, jo pretējā gadījumā skolēni izvēlēšoties citu skolu, kurā ir "pretimnākoši skolotāji, bet mūsu skola paliks bez bērniem, tātad – bez naudas", stāsta "Iespējamās misijas" skolotājs no kādas Rīgas mikrorajona skolas, kurā skolēnu skaits pēdējos gados strauji tuvojas 300 skolēnu atzīmei – rādītājam, ko neformāli dēvē par skolas pastāvēšanas finišu. No daudzajām skolotāju atbildēm izkristalizējas, ka daļai skolu direktoru skolēni kļūst par sava veida jauno valūtu ar ļoti konkrētu maiņas kursu, bet skolas kā izglītības iestādes primārā funkcija – izglītošana – aizslīd otrajā plānā šajā cīņā par finansējumu.
Problēmas
Skolēni aplami interpretē radušos situāciju, un skolotāji pastiprina šos maldus, norādot, ka skolai katrs skolēns ir svarīgs tieši to kopējā skaita dēļ. Skolēnu skaits ir kļuvis nevis par motivējošu rīku skolu direktoriem uzlabot skolas mikroklimatu un iegūstamās izglītības kvalitāti, bet gan par biedu. Dažādu skolu pedagoģiskajās sēdēs skolotāju sanākšanas vadmotīvs bieži ir atšķirīgos vārdos izteikta doma: "Ja nebūs skolēnu, nebūs algas".
Pierīgas skolās novērojuši, ka galvaspilsētas skolas burtiski "pārpērk" skolēnus, piedāvājot dažādus bonusus, piemēram, segt sabiedriskā transporta izmaksas segšanu vai stipendijas par labām sekmēm, tādējādi pārvilinot pie sevis citu skolu audzēkņus. Īpaši tiek aģitēts pamatskolu absolventu vidū, jo nav noslēpums, ka daudzām skolām ir grūtības nokomplektēt tieši vidusskolas klases.
"Lai noturētu skolēnus vidusskolā, skolu vadības komandas būtiski vai līdz minimumam samazina iestājpārbaudījumu un iestāšanās nosacījumu grūtības pakāpi," novērojumos dalās pamatskolas direktors, piebilstot, ka šādas rīcības rezultātā vidusskolā arvien biežāk nonāk skolēni, kuru spējas drīzāk piemērotas profesionālajām, ne akadēmiskajām programmām. Tādējādi vidusskolas klasēs sadzīvo gan motivēti, uz sniegumu orientēti skolēni, gan tādi, kuri nav ieinteresēti sasniegt augstus akadēmiskos rezultātus.
Lai mazinātu konkurenci ar profesionālajām skolām un vienlaikus netērētos skolēnu materiālai motivēšanai, citas skolas vienkārši slēpj informāciju par tālākizglītības iespējām. Kā gan tas iespējams mūsdienu informāciju tehnoloģiju pasaulē, kur informācija teju pati gāžas skolēniem virsū? "Pamatskolas beidzējiem nav iniciatīvas pašiem iet un skatīties. Dažiem varbūt arī būtu, bet nav impulsa no skolotāju puses. Savai audzināmajai 9. klasei devu testus, kas paver domas, ko skolēni vēlas darīt tālāk, kādu profesiju izvēlēties, un skolas vadība neslēpa savu nepatiku par to," ar pieredzēto informācijas blokādi dalās "Iespējamās misijas" skolotājs no Rīgas, piebilstot, ka bēdīgākais šajā situācijā ir tas, ka daudziem skolēniem konkrētā izglītības iestāde var nebūt optimāla mācību vide. Neinformētības dēļ skolēni pēc pamatskolas retāk izvēlas mācības profesionālajā skolā, tā vietā turpinot izglītoties tajā pašā skolā, kur "atzīmes nenāk grūti un arī citādi viss ir apmēram kārtībā". Turklāt par šāda lēmuma popularitāti skolēnu vidū liecina gan skolotāji no mazām lauku skolām, gan sabiedrībā augsti novērtētām ģimnāzijām.
Šādā situācijā skolēni ļoti ātri aklimatizējas un labi uztver spēles noteikumus. Skolēns pats var noteikt, kad un vai iet uz skolu, vai un kad mācīties pārbaudes darbiem, vai strādāt mācību stundā. "Daži no skolēniem uz skolu atnāk pavadīt tikai savu brīvo laiku," novērojumos dalās "Iespējamās misijas" skolotāja. Vai skolēni tagad nosaka visu skolā notiekošo? "Bērni šajā situācijā meklē vieglāko ceļu, kā tikt uz priekšu, un atrod to nedarīšanā," vērtē "Iespējamās misijas" vēstnieks Mārtiņš Bērziņš.
Ja šo procesu rezultātā skolēns semestra vai gada griezumā "iet uz nesekmību", skolas administrācijas pārstāvji savlaicīgi atgādinās skolotājiem, ka nesekmīgas atzīmes nevar "bārstīt pa labi un pa kreisi". Ja tomēr ceļā gadās ļoti ietiepīgs skolotājs, kurš vaigā neredzētam, līdz ar to pa semestri neko neizdarījušam skolēnam tomēr ieliek nesekmīgu vērtējumu, ar e-klases priekšrocībām bruņotie skolēnu skaita sargātāji šo vērtējumu izmainīs paši. Ar šādu praksi saskaras skolotāji daudzās Latvijas skolās, kuru nosaukumus nevaram atklāt, lai saglabātu šīs informācijas sniedzēju konfidencialitāti. Jebkuru vērtējumu, arī gada atzīmi, bez skolotāja ziņas var izmainīt skolas e-klases virslietotājs.
"Semestra beigās bieži ir tā, ka vēl vakarā skolēnam e-klases dienasgrāmatā nav neviena vērtējuma, bet pa nakti uzrodas mistiskas atzīmes par it kā mēnešiem iepriekš rakstītiem darbiem," uz vēl vienu e-klases lietošanas īpatnību norāda par skolotāju gausumu pārsteigta skolēna mamma. Savukārt citā skolā uzrunātie skolēni nav mierā tieši ar skolotājas pārmērīgajiem darba tempiem: "Uzrakstām kontroldarbu, un pēc 5 minūšu starpbrīža e-klasē jau izliktas atzīmes visiem 26 skolēniem." Skolēni atklāj vēl kādu vērtēšanas īpatnību – galvenais esot aizpildīt visas tukšās ailītes kontroldarba lapā. "Atbildē par kāda literāta dzīves gājumu sarakstījām savas tās dienas aktualitātes, ik pa laikam tekstā iespraužot aprakstāmās personas uzvārdu. Rezultātā – maksimālie punkti, visai klasei sekmīgi vērtējumi," paviršības skolēnu reālā zināšanu līmeņa diagnostikā savdabīgā eksperimentā noskaidroja kādas humanitāras skolas skolēni. No šīs pieredzes skolēniem veidojas sašķobīta vērtību sistēma – prasme izšmaukt no darba ar kādu viltību kļūst svarīgāka par sevis pilnveidošanu un izglītošanos.
Kā šie skolēni nokārto skolas noslēguma eksāmenus? Vienkārši – vakarskolās. Dažus mēnešus pirms centralizēto eksāmenu sesijas skolas, kas mākslīgi uztur sekmību ar "uzzīmētām" atzīmēm, patiesībā nesekmīgos skolēnus atskaita no skolas, tādējādi glābjot savas skolas eksāmenu rezultātu statistiku.
"Lai iegūtu pamatskolas atestātu, nedrīkst būt vairāk par vienu nesekmīgu vērtējumu. Manā audzināmajā klasē viena meitene 7. klasē informātikā ieguva 3 balles, un šī atzīme uzrādās pamatskolas atestātā. Maija beigās izdrukāju sekmju izrakstu ar visu nesekmīgo atzīmi, bet tad satieku šo meiteni izlaidumā ar 4 ballēm gan e-klasē, gan atestātā ar mācību pārzines un direktores parakstu," stāsta kāds pārsteigts audzinātājs. Ko par šādu praksi saka skolēni? "Skolēni par šo visu, protams, ir informēti, tādēļ tiem ir atbilstoša attieksme pret visām tām lietām, kuras skola sauc par obligātām. Piemēram, visiem ir zināms, ka vidusskolas laikā esot obligāti jāuzraksta vismaz viens zinātniski pētnieciskais darbs, taču reāli skolēni labi zina, ka, arī neizsniedzot šo darbu, atestātā tik un tā saņems 5 balles."
Risinājumi
Kā primāro uzdevumu situācijas uzlabošanas nolūkā uzrunātie skolotāji atzīmē skolas vadības konsekvenci. Vairākums minēto reformu blakņu sakņojas skolu izauklētā skolēnu pārliecībā, ka visām prasībām, liegumiem un sekām ir tikai rekomendējošs raksturs. Ja skolas vadība un skolotāji nespēj iedibināt pietiekamu līderību, tad skolēni labprāt pārņem šīs funkcijas savās rokās atbilstīgi pašu izpratnei un vajadzībām. Pirmais uzdevums ceļā uz situācijas uzlabošanu ir noteikt un ievērot skaidras, saskaņotas prasības un vienādus vērtēšanas kritērijus, kā arī konsekventus katra skolēna izaugsmes mērķus. Piemēram, liela daļa "Iespējamās misijas" skolotāju konsekventi pieturas pie prasības sekmīgi nokārtot visus mazos pārbaudes darbus stundu laikā, lai skolēns varētu rakstīt temata noslēguma darbu. Ja kādā no mazajiem darbiem iegūts nepietiekams punktu skaits, skolēnam jāmācās papildus un šis darbs jākārto atkārtoti, kamēr apgūtas tajā pārbaudāmās prasmes. Daļa skolotāju norāda, ka motivē skolēnus mācīties pirms noslēguma darbiem, piedāvājot labojumus veikt mutiski.
"Iespējamās misijas" vēstnieks Mārtiņš Bērziņš saistībā ar pozitīvām pārmaiņām skolu pieejā konkurencei par skolēniem un kvalitatīvāku izglītības piedāvājumu lielu potenciālu saredz skolu pārvaldības filozofijas maiņā: "Ja direktors būtu atbildīgs par kvalitāti, tad organizētu visu tā, lai skolotāji strādātu kvalitatīvi. Savukārt skolotāji pieprasītu un panāktu kvalitāti no skolēniem." Direktora atbildību par izglītības kvalitāti iespējams palielināt, piemērojot direktora darbam atbilstīgus kvalitātes kritērijus un to izvērtējot.
Tieši objektīvi zems skolēnu sekmju vērtējums var likt skolām meklēt alternatīvus, uz izglītības kvalitāti vērstus risinājumus. Šādi risinājumi varētu būt gan skolu tīkla tālāka optimizācija, gan profesionāli orientētu kursu iekļaušana vidusskolas mācību programmā. "Iespējams, ka drīz redzēsim dažu vidusskolu pāreju uz moduļu apmācības principu – viens modulis, piemēram, industriālais vai apģērba dizains, ilgtu, piemēram, divas nedēļas," prognozē Zaķumuižas pamatskolas direktors, "Iespējamās misijas" vēstnieks Igors Grigorjevs.
Lai atvieglotu skolēniem labākā izglītības piedāvājuma meklējumus, atsevišķās skolās darbojas karjeras izvēles programmas. "Iespējamās misijas" absolventi skolēnu profesionālās identitātes meklējumu produktivitātes stūrakmeni saskata skolu sadarbībā ar uzņēmumiem un profesionāļu piesaistē izglītībai. Tas varētu mazināt plaisu starp izglītības standarta prasībām un darbiniekiem nepieciešamajām kompetencēm. Vairākās no uzrunātajām skolām karjeras konsultācijas ir sena tradīcija, kas cita starpā veicina skolēnu pārliecību, ka zināšanas ir vērtība un mācīties ir stilīgi. Šādam mikroklimatam būtu jākļūst par vienu no katras skolas vīzijas punktiem.
Daudzas problēmsituācijas, kas izriet no aplamas modeļa "nauda seko skolēnam" izpratnes, var risināt, veidojot dialogu starp skolas vadību un skolotājiem. "Iespējamās misijas" skolotāju aptauja rāda, ka tikai puse skolotāju jūtas uzklausīti, kad skolas vadībai pauž priekšlikumus darba uzlabošanai.
Kā rīkoties?
* būt konsekventiem skolas noteikumu ievērošanā
* skolas direktoram jākļūst par pārmaiņu līderi
* skolotājiem jābūt atvērtiem pašattīstībai
* rīkot skolu un uzņēmumu sadarbības projektus par karjeras izvēli
* monologa vietā veicināt dialogu par darba vides uzlabojumiem
* izstrādāt, aprobēt un popularizēt jaunas, alternatīvas mācību metodes
Jautājumi
Cik lietderīga bija modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešana?
Kā vērtē skolu cīņu par skolēniem nevis ar izglītības kvalitāti, bet materiālām vai atzīmju "dāvanām"?
Kā nodrošināt lielāku skolotāju objektivitāti un patstāvību skolām, kuras konkurē par skolēniem?
Vai un pie kādiem apstākļiem iespējama veselīga konkurence starp skolām, kas uzlabotu izglītības kvalitāti?
0