Domas
19.10.2015

Kāpēc mēs esam tādi maitas?

Komentē
7

Šķiet, nav tādas nedēļas, kad informatīvajā telpā neparādītos ziņas par kārtējo valsts izzagšanu vai, pieklājīgi izsakoties, budžeta naudas pretrunīgo izlietojumu, nolaidīgo vai stulbo attieksmi pret spēkā esošo normatīvo regulējumu utt. Šādu blīvumu, protams, var skaidrot ar masu mediju prioritāšu īpatnībām ("pārdot var tikai sliktās ziņas"), tomēr tas diez vai ir izsmeļošs vērtējums.

Mēs, protams, varam arī palikt pseidoreliģiskas interpretācijas robežās – "tāda jau ir cilvēka daba" utt. Ka, tēlaini izsakoties, cilvēks no rīta pieceļas ar domu "ko es tādu riebīgu šodien varētu izdarīt?". Tādēļ tālākais teksts ir mēģinājums šo tēmu racionalizēt (kas gan nenozīmē attaisnot) – kādi pieņēmumi vada cilvēku, kurš rīkojas... labi, neatkārtošos.

Pirmā versija: mēs vāji apzināmies kopējā resursa (naudas, tiesiskās paļāvības, ekoloģiskās situācijas utt.) robežas. Proti, visbiežāk mēs šo resursu uztveram kā neskaidri milzīgu, faktiski neizsmeļamu.

Piemērs "no ikdienas": ja līdzpilsonim norāda uz labi saredzamu uzrakstu kāpās kaut ko nelauzt vai neplūkt, līdzpilsonis no sirds attrauc, ka vai nu kaut kas slikts notiks, ja viņš nolauzīs vai noplūks. Ņemot vērā, ka cilvēks līdz kāpām vispār nonācis, kaut kādi kognitīvi procesi viņā notiek, tomēr viņš ignorē it kā skaidri redzamo, ka sliktais notiks gan – ja "tikai vienu zariņu" nolauzīs tūkstotis līdzcilvēku.

Jāpiezīmē, ka tādā vai citādā izpausmē šāds domāšanas modelis novērojams ne tikai postpadomju teritorijās. Šajā kontekstā – nesen parādījās interesanta intervija ar bulgāru antropologu Ivailo Dičevu, kurš šo patēriņa modeli skata plašāk: "Cilvēki arvien mazāk ir piesaistīti vietām, reliģijām un kultūrām, kurās viņi uzauguši. [..] Mūsdienu indivīds ir nevis kādas kultūras sastāvdaļa, bet viņa rīcībā ir (he has) kāda kultūra. Kultūra ir kļuvusi par īpašumu līdzīgi kā auto vai lejuplādēts mūzikas ieraksts." Būtu nejēdzīgi nosodīt Dičeva aprakstīto situāciju, bet tā ir saistīta ar manis aprakstīto attieksmi pret resursiem.

Man nav viedokļa, kā veicināt izpratni par resursu galīgumu, sistēmas (jebkuras) līdzsvara trauslumu.

Otrā versija vairāk attiecināma uz postpadomju sabiedrībām: dziļa (cik pamatota, tas ir cits jautājums) neuzticība taisnīguma, solidaritātes un veselā saprāta klātbūtnei konkrētajā valstī. "Ja tu neparūpēsies pats par sevi, neviens cits jau to nedarīs." – "Ja valsts tā izturas pret mani, kāpēc gan lai es pret valsti izturētos citādi."

Traģikomiskais šajā situācijā ir tas, ka aprakstītā argumentācija, pieļauju, vada arī tos, kuri nepārprotami ir varas struktūru "iekšpusē" (politiķi, ierēdniecība utt.). Respektīvi, šādu argumentāciju lieto ne tikai ar varas struktūrām nesaistīti "vienkāršie reņģēdāji", kuru gadījumā atsvešinātība un neskaidri priekšstati par varas funkcionēšanu būtu saprotami; līdzīgi rīkojas arī paši struktūrās iesaistītie.

Negrasos šo argumentāciju kritizēt. Mani vairāk interesē jautājums, vai ir iespējams veidot pretargumentāciju, kas balstīta iepriekš iezīmētajā tēzē par resursu galīgumu. Respektīvi, pat ja no indivīda viedokļa uzstādījums "katrs par sevi!" ir saprotams, paša indivīda interesēs būtu ņemt vērā, ka uzstādījuma loģisks rezultāts ir resursu izsīkums, kas agri vai vēlu skars arī viņu. Lai cik individuāli veiksmīgi "vācēji" mēs būtu, mēs nevaram savākt savās "alās" tik daudz, lai nodrošinātu sev un saviem pēcnācējiem pilnīgu autonomiju.

Trešā versija: rakstīto un nerakstīto regulējumu pārkāpšanas akta banalitāte. Vai, citiem vārdiem sakot, nav efektīvu spiediena mehānismu, kas no pārkāpšanas atturētu. Iemesli varētu būt dažādi. Nepārtrauktā ņirboņa informatīvajā laukā nozīmē, ka faktiski jebkurš "skandāls" drīz vien zaudē tam sākotnēji pievērsto uzmanību.

Pārkāpšanas prakses plašā izplatība nozīmē neverbalizētu uzvedības modeli "paši jau neesam nevainojami", attiecīgi attur no spiediena izdarīšanas. Te, starp citu, paveras plašs lauks manipulatīviem apgalvojumiem – "un tu, kurš maksā auklei "skaidrā", saņem daļu ienākumus "uz rokas" (n-tie citi varianti), būsi tas, kas kaut ko pārmetīs?!".

Sabiedrības atomizācija nozīmē arī to, ka mēs vispār mazāk interesējamies par "citu darīšanām". Varas, lēmumu pieņemšanas mehānismu anonimitāte un birokratizācija, kas vedina domāt, ka pārkāpšana – pat tās atklāšanas gadījumā – nenozīmēs reālas sodas sankcijas, ja vien sankciju iespējamajam piemērotājam var, rupji sakot, sajaukt galvu ar "saskaņojumiem", "iebildumu neesamību", kas it kā (bet varbūt patiešām) ir notikuši. Pārkāpums vairs īsti nav pārkāpums juridiskā izpratnē. Vai arī ir iespējams apelēt pie nenoskaidrojamo "citu" līdzvainības.

Pieļauju, ka ir virkne citu versiju. Ņemot vērā kilogramus, kas sarakstīti, lai norādītu, ka viedoklis par cilvēku kā racionālu būtni ir ilūzija, pieļauju arī, ka teksts – mēģinājums meklēt cēloņsakarības – var būt lieks. Tomēr mani neapmierina alternatīva – kaut kāds vulgārs fatālisms "zaga, zog un zags vienmēr!" –, jo tas nozīmē arī atsacīšanos no mēģinājuma saprast apkārt un tevī pašā notiekošo. Ja mēs akceptējam spēles noteikumu pārkāpšanu kā teju vai metafizisku jēdzienu, tam ir ļoti tālejošas sekas. Un nav runa par kādiem universāliem ētiskiem principiem vai vērtībām kā tādām – uzturu tēzi par resursu ierobežotību, tātad noteikumu ievērošanai un tēmas apspriešanai ir, ja tā var teikt, pilnīgi savtīgs raksturs.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
7

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!