St John
pirms 5 mēnešiem
Kā reiz esmu iegādājies īpašumu ar salīdzinoši nelielu meža platību - 4ha. Domājot par to, kā labāk apsaimniekot mežu, ievēroju vienu savdabīgu lietu. ES piedāvā fondus meža meliorācijai. No vienas puses - jā, tas paaugstina meža vērtību. No otras puses - neļaujot ūdenim uzkrāties, mēs samazinam upju tilpumu sausā laikā, kā arī iznīcinot mežu mitro vietu dzīvotnes. Meliorācijas izraisītās problēmas upēs jau tagad ir ļoti izteiktas. Ja meliorēsim vēl arī mežus, tad beigās nonāksim pie izžuvušām upēm vasarās.

Jānis Rābants
pirms 5 mēnešiem
Tā ir ļoti tuvredzīga pozīcija. Cilvēku egoistiskās tieksmes apmierināšana uz dažiem desmitiem gadu, pretstatā mežsaimniecībai, kuras darbība perspektīvā ir vērsta uz gadsimtu un vairāk ilgu nākotni, lai mežus saglabātu, tie pastāvīgi atjaunotos.
Lai uzturētu mežu veselīgā stāvoklī, daudz svarīgākas par vecu mežu dzīvotnēm, ir tieši izcirtumi, dažādu vecumu jaunaudzes, briestaudzes, kur relatīvi nelielā platībā ir sastopama sugu daudzveidība, kas arī nodrošina meža aizsardzību. Veciem mežiem arī tur ir sava vieta, taču jāatceras, ka veci meži tomēr ir mirstoši meži, un bez blakusesošajām jauna meža dzīvotnēm tos uzturēt normālā stāvoklī ir praktiski neiespējami.
Ja par oglekļa piesaisti, tad tieši jaunaudzes un briestaudzes piesaista nesalīdzināmi vairāk oglekļa dioksīda. Vecākām audzēm samazinās ikgadējais pieaugums, attiecīgi arī oglekļa piesaiste, pāraugušām šī bilance jau ir negatīva, jo nokalst ievērojami vairāk koksnes par pieaugumu. Klimata aizsardzības sakarā būtu vairāk jādomā, kā saprātīgi izmantot pieaugušo koksni, kā palielināt jaunu, produktīvu mežu īpatsvaru. Mums būtu jādomā ne tikai par savu labsajūtu sēņojot vecos mežos, bet arī par bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Tikai tad dabas aizsardzībai ir jēga.

Edmunds Cepurītis
pirms 5 mēnešiem
Kā jau rakstīju "Ja arī mēs nolemtu, ka veci meži nedod mums gana daudz īstermiņa labumu un nenovērš klimata pārmaiņas pietiekami ātri – jāatceras, ka bez tiem izzustu arī dzīvotnes tiem organismiem, kam nav citu māju." Tā kā izcirtumu un jaunaudžu kļuvis daudz vairāk, nedomāju, ka šī dzīvotne un ar to saistītās sugas būtu apdraudētas. Apdraudētas ir ES aizsargājamās dzīvotnes, kas lielākoties saistāmas ar veciem mežiem - jo tieši jūsu minēto iemeslu dēļ tādu kļūst arvien mazāk un tās ir arvien apdraudētākas.


Un vai varat paskaidrot, ko domājat, sakot, ka veci meži ir mirstoši meži? Kā jūsu versijā izpaustos, piemēram, Moricsalas vai Belovežas gāršas miršana?

dzimmijs13
pirms 5 mēnešiem
"Bez mežiem izzustu arī dzīvotnes tiem organismiem, kam nav citu māju" - bet atņemt tiem mājas mums ir tiesības! Jo Dievs teicis "Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi." Tā, ka nevajag, ja?

dzimmijs13
pirms 5 mēnešiem
Eh, bet ja nopietnāk, tur "nav ko muti dzesēt". Mēs cilvēki, vienmēr esam iznīcinājuši apkārtējās sugas, pat laikos kad vēl it kā esam dzīvojuši "harmonijā ar dabu" (viens no lielākajiem mītiem, starp citu). Skaidrākais piemērs -Austrālija un Jaunzēlande. Un principā, ar to ne ar ko neatšķiramies no pārējām sugām (piemēram, mizgraužiem), vienkārši mēs esam spējīgāki.
Tātad, mežus ar visām dzīvotnēm agrāk vai vēlā iznīcināsim, par to nav ne mazāko šaubu. Bezcerīgi tur kaut ko censties mainīt - jā, šis darbs var sniegt personīgu gandarījumu, vai misijas apziņu, var justies piepildīts savu domubiedru pulkā, u.t.t. Tas viss ļoti labi. Bet neko nemainīs - jo tad jāmaina viss konsumērisma modelis - bet atļaušos domāt ka industriālais konsumērisms nav "pretrunā ar dabu" (kā ilustratīvs piemērs, lācis kas aprij vāveres sagādātos ziemas krājumus - ceru ka ilustrācija pietiekama domas ka patērētāju plēsīgums ir tieši dabīga parādība - principā), bet tieši pretēji, visu dzīvo būtņu dabiskais stāvoklis - vien, pateicoties cilvēku specifiskajām prasmēm, hipertrofēts.
Vai tāpēc, sagraujot apkārtējo dabu, iznīcināsim arī sevi kā sugu? Nu, pirms kāda laika biju pārliecināts ka viennozīmīgi jā, bet jaunākie atklājumi Rapanui salā (ko var uzskatīt kā nosacītu cilvēces attīstības moduli), rāda ka pēc salas visu koku iznīcināšanas, cilvēki kaut kā prata izdzīvot arī lauksaimniecības monokultūrā, iznīcinātajā salas vidē. Protams - pārmaiņu kulminācija bija drastiska (maigi izsakoties), bet kā suga, tajā izolētājā "modelī" cilvēce, izskatās, kaut kā spēja izdzīvot. Līdz, ieradās "aliens" :) (tajā gadījumā eiropieši), un visam pielika treknu punktu.
Vārdu sakot - varam protestēt, ok, bet nekas nemainīsies. Patīk mums, vai ne.

dzimmijs13
pirms 5 mēnešiem
Kāpēc fatālistiski? Jau noslēgumā rakstīju, ka kā suga, cilvēce iespējams spēs izdzīvot arī ar iznīcinātu apkārtējo vidi.
Un slavenais CO2 pieaugums ir tikai viens no faktoriem, iespējams daudz bīstamāks ir cilvēku darbības izraisītais lokālais piesārņojums. Vien, no CO2, kā apkarotāji, var baroties birokrātiskās struktūras (kuras apriori ieinteresētas lai cīņa pret CO2 būtu "mūžīga"... nedaudz līdzīgi kā savulaik inkvizīcijas birokrātiskajām struktūrām ķeceri vai raganas bija vitāli nepieciešamas, un gādāja lai nekad neaptrūkst), savukārt lokālais piesārņojums... nu piemēram, kā tu pārmetīsi nabadzīgajiem Sahāras dienviddaļas lopkopjiem, ka ar savu darbību iznīcina savannas, kā rezultātā tuksnesis drastiski pieaug? Nekā. Sankcijas uzliksi? Protams, nē. Sankcijas var uzlikt rietumu autorūpniekiem, un tad postulēt ka Āfrikas lauksaimnieki ir globālās sasilšanas upuri (uzreiz - globālo sasilšanu nenoliedzu, vien neticu birokrātu cīņai "pret to"), un novirzīt kompensāciju no sankcijām - kas, protams, problēmu neatrisina, jo problēma ir primitīvā saimniekošana plus cilvēku skaita pieaugums, un kompensācijas baro tikai vietējo eliti un protams, piešķīrējus.
Bet vietējā piesārņojuma problēmas tā dēvētajās "nabadzīgajās valstīs" neatrisināsim. Jo, tūlīt pateikšu tādu ķecerību, par ko protams, dabūšu pa kaklu, bet labi - pie tā nav vainojamas "bagātās valstis". Bet pašu nabadzīgo valstu sabiedrības (tāpat kā mūsu, piemēram, latviešu problēmās nav vainojams "Sorosa onkulis".) Bet to nekad "cīnītāji pret klimata pārmaiņām" neatzīs, bet turpinās gānīt sliktos rietumniekus (te nesaku ka apriori nevainīgi, bet piemēram, Mekongas upi par plastmasas miskasti tomēr nepārvērš rietumnieki. Lai cik politnekorekti neskanētu!)
Tātad - mēs neatrisināsim "vietējā piesārņojuma" problēmas. Drastiskas kolīzijas neizbēgamas. Bet iespējams - cilvēku suga izķepurosies. Tāpēc - neesmu fatālists. :)

Rudīte Martišauska
pirms 5 mēnešiem
Kad nejēga raksta par mežu, kā šajā gadījumā, tad vienmēr paliek fiziski slikti.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!