Viens no izplatītākajiem jautājumiem, ko pieredzējušiem rakstniekiem tikšanās reizēs uzdod iesācēji vai interviju laikā pajautā žurnālisti (kas patiesībā arī vēlas kļūt par rakstniekiem), ir par to, vai eksistē kādi vienkārši un viegli ievērojami likumi, kuru ievērošana ļautu uzrakstīt labu grāmatu. Daži autori uz šādiem jautājumiem atbild ar prieku, citi – nīgri un aizkaitināti, citi cenšas godīgi un iejūtīgi sniegt patiešām noderīgus padomus. Šeit apkopoti daži no ieteikumiem, ko dažādos laikos un situācijās ir izteikuši pazīstami un panākumiem bagāti rakstnieki.
Kurts Vonnegūts (1922–2007), amerikāņu rakstnieks
1. Izmanto lasītāju laiku tā, lai viņiem nerastos sajūta, ka viņi to izšķiež.
2. Piedāvā lasītājam vismaz vienu varoni, kuram viņš var just līdzi.
3. Katram varonim kaut kas jāgrib, pat ja tā ir tikai glāze ūdens.
4. Katram teikumam jāizdara viena no divām lietām – jāatklāj varoņa raksturs vai jāpavirza uz priekšu darbība.
5. Sāc tik tuvu beigām, cik vien iespējams.
6. Esi sadists. Nav svarīgi, cik jauki un nevainīgi ir tavi galvenie varoņi, dari ar viņiem šausmīgas lietas – lai lasītājs varētu ieraudzīt, uz ko tie ir spējīgi.
7. Raksti vienam vienīgam cilvēkam. Ja tu atvērsi logu, lai, tā teikt, dāvātu mīlestību visai pasaulei, tavu stāstu piemeklēs plaušu karsonis.
8. Sniedz saviem lasītājiem tik daudz informācijas un tik ātri, cik iespējams. Pie velna intrigu! Lasītājiem jābūt tik pilnīgai izpratnei par to, kas, kur un kāpēc notiek, lai viņi paši varētu pabeigt stāstu, gadījumā ja prusaki būtu nograuzuši grāmatas pēdējās lappuses.
Henrijs Millers (1891–1980), amerikāņu rakstnieks un gleznotājs
1.Vienlaicīgi strādā tikai pie viena darba, līdz tas ir pabeigts.
2. Nesāc jaunas grāmatas, nepievieno jaunu materiālu „Melnajam pavasarim”[1].
3. Nenervozē. Strādā mierīgi, ar prieku un pārgalvīgi pie tā, kas nu ir pie rokas.
4. Strādā pēc plāna un nevis pēc noskaņojuma. Apstājies nozīmētajā laikā!
5. Kad tu nevari radīt, tu vari strādāt.
6. Labāk katru dienu nedaudz iebetonēt, nevis laistīties ar mēslojumu.
7. Esi cilvēks! Tiecies ar cilvēkiem, ej uz dažādām vietām, iedzer, ja gribi.
8. Neesi darba zirgs! Strādā tikai ar baudu.
9. Met pie malas plānu, ja tas šķiet pareizi – taču atgriezies pie tā nākamajā dienā. Koncentrējies. Sašaurini. Atsakies.
10. Aizmirsti par grāmatu, ko tu gribi uzrakstīt. Domā tikai par to grāmatu, kuru tu raksti.
11. Vienmēr un pirmām kārtām raksti. Gleznošana, mūzika, draugi, kino – to visu pēc tam.
Džordžs Orvels (1903–1950), britu rakstnieks un žurnālists
1. Nekad neizmanto metaforu, salīdzinājumu vai citu tropu, kuru esi pieradis redzēt nodrukātu.
2. Nekad neizmanto garu vārdu, ja var iztikt ar īsu.
3. Ja iespējams izmest kādu vārdu, vienmēr izmet to.
4. Nekad nelieto ciešamo kārtu, ja vari lietot darāmo.
5. Nekad nelieto svešvārdu, zinātnisku jēdzienu vai žargonvārdu, ja vari iedomāties kādu parastu angļu valodas ekvivalentu.
6. Labāk pārkāp jebkuru no šiem noteikumiem, nekā pasaki kaut ko prastu.
Mārgareta Atvuda (1939), kanādiešu dzejniece, rakstniece un literatūras kritiķe
1. Lai rakstītu lidmašīnā, ņem līdzi zīmuli. Pildspalvas mēdz tecēt. Bet ja zīmulis nolūst, lidmašīnā to nevar uzasināt, jo nažus līdzi ņemt nedrīkst. Tāpēc ņem divus zīmuļus.
2. Ja abi zīmuļi nolūst, tu vari mazliet tos uzasināt ar metālisku vai stikla nagu vīli.
3. Ņem līdzi kaut ko, uz kā var rakstīt. Papīrs būs labs gana. Ārkārtas gadījumā izmanto koka gabaliņu vai savu roku.
4. Ja tu raksti uz datora, allaž parūpējies par jauna teksta drošību – lieto atmiņas karti.
5. Veic muguras vingrinājumus. Sāpes novērš uzmanību.
6. Noturi lasītāja uzmanību. (Tas izdosies labāk, ja tu spēj noturēt pats savējo.) Bet tu nezini, kas ir lasītājs, tāpēc tas ir kā tumsā šaut zivis ar kaķeni. Kas sajūsminās A, līdz nāvei nogarlaikos B.
7. Visdrīzāk tev vajadzēs vārdnīcu, elementāru pareizrakstības rokasgrāmatu un realitātes sajūtu. Tas nozīmē – būs jāpasvīst. Rakstīšana ir darbs. Tā ir arī riskanta spēle. Citi tev var mazliet palīdzēt, taču būtībā – tu esi viens pats. Neviens tev neliek to darīt – tu to izvēlējies, tāpēc beidz gausties.
8. Tu nekad nevarēsi lasīt savu grāmatu ar tādām pašām nevainīgām gaidām, kā atšķirot jaunu grāmatu, jo tu to esi uzrakstījis. Tu esi bijis aizkulisēs. Tu zini, kā trusīši tiek paslēpti cepurēs. Tāpēc palūdz kādam draugam vai varbūt vairākiem ieskatīties tajā, pirms rādi to kādam izdevniecībā. Ar šo draugu tev nevajadzētu būt romantiskās attiecībās, ja vien tu negribi šķirties.
9. Nesēdi, rokas klēpī salicis, meža vidū. Ja es pazaudējis sižeta pavedienu vai nevari vairs parakstīt, pakāpies atpakaļ līdz vietai, kur tev sāka neiet. Tad izvēlies citu ceļu. Vai nomaini varoni. Izmaini laiku. Maini pirmo lapu.
Nīls Geimans (1960), britu rakstnieks un scenārists
1. Raksti.
2. Raksti vienu vārdu pēc otra. Atrodi pareizo vārdu. Pieraksti to.
3. Pabeidz to, ko tu raksti. Lai ko tas tev prasītu, pabeidz to.
4. Noliec to malā. Izlasi to, izlikdamies, ka nekad agrāk neesi to lasījis. Parādi to draugiem, kuru viedoklis tev ir svarīgs un kuriem patīk tas, ko tu esi uzrakstījis.
5. Atceries – kad cilvēki tev saka, ka uzrakstītais nestrādā vai tajā ir kaut kas nepareizi, viņiem gandrīz vienmēr ir taisnība. Kad viņi pasaka, kas tieši ir nepareizi un kā to izlabot, viņi gandrīz vienmēr kļūdās.
6. Izlabo to. Atceries, ka jebkurā gadījumā, agrāk vai vēlāk, taču pirms tas sasniegs ideālo stāvokli, tev savs sacerējums būs jāpamet un jāķeras pie nākamā. Perfekcija ir kā cenšanās panākt apvārsni. Ej uz priekšu.
7. Smejies pats par saviem jokiem.
8. Galvenais rakstniecības likums – ja vien tu kaut ko dari ar pietiekami lielu pārliecību un ticību saviem spēkiem, tu drīksti darīt jebko, ko tu vēlies. Tāpēc raksti savu stāstu tā, kā tam ir jārakstās. Raksti to godīgi un izstāsti, cik labi vien iespējams. Neesmu pārliecināts, ka eksistētu vēl kādi citi likumi. Vismaz, ne tādi, kas būtu svarīgi.
[1] Henrija Millera otrais romāns.
0