Tu esi atbildīgs par to, ko tu lasi. Palīdzi savākt 20 000 eiro līdz 16. novembrim.

 
Domas
16.02.2016

Kā izdzīvot bēgļu straumē?

Komentē
1

Vērojot nerimstošās diskusijas bēgļu jautājumā, ir viegli novilkt estētisku līniju – ir retorikas zona, kas man nepatīk "kā izskatās". Ir sejas, kas izkliedz saukļus, un es saprotu, ka man nepatīk šie cilvēki, jo viņi ir neglīti un neglīti kļūst arī viņu saukļi. Redzot divus pūļus, es gluži neviļus izvēlos nostāties pie tiem, kas man patīk. Un šajā strīdā to izdarīt ir itin viegli. Ir iespējams arī nošķirt uzvedības modeļus – vieni ir agresīvāki, citi – mierīgāki. Vieni ir naidīgi, citi – draudzīgi. Ksenofobisku noskaņojumu izmantotāji biedē latviešus (vāciešus, holandiešus vai poļus) ar bēgļu straumēm, kas nobeigs mūsu kultūras dzīvotspēju. Šajā retorikā tiek lietoti jau pavisam dzīvnieciski vaislības termini – "tie melnie tak vairojas ātrāk un aktīvāk" –, iebelžot vidējam latvietim, tā teikt, zem jostasvietas.

Cilvēks, kuram tiek iesists, saraujas čokurā, aizveras, noslēdzas. Tas ir vēl viens dalījums, kur robežšķirtne ir skaidri redzama – vienā pusē ir atvērtība un brīvība, otrā – norobežošanās un ieslodzījums. Šādā izpratnē valstu robežas no tehniskas detaļas kļūst par ideoloģiskām kategorijām – ne velti Eiropā šobrīd tiek runāts par to, ka robežu atvērtība Šengenas līguma ietvaros ir bijis viens no lielākajiem sasniegumiem eiropeisko vērtību iedzīvināšanā, bet to slēgšana nozīmēs kapitulāciju izveidojušās situācijas priekšā. Atvērtība un noslēgtība ir arī jēdzieni, kas nošķir globalizācijas un antiglobālistu iecerētās pasaules modeļa konfliktu. Antiglobālisti uzskata, ka izdzīvot ir iespējams tikai tad, ja saglabā nošķirtību. Un te parādās izdzīvošanas jēdziens, kas sarunu pavērš jau pavisam citā gultnē – ja tu gribi izdzīvot, tev jāpieņem arī tas, kas nepatīk. Karā – kā jau karā. Tev jākļūst ļaunam, nepatīkamam, neglītam, jo tikai tādi izdzīvo. Tev jāatsaka patvēruma meklētājiem, jāaizver robežas, jāaizliedz makdonaldi, jo tikai tā tu – mazais un neaizsargātais – spēsi izdzīvot.

Kādā sarunā ar žurnālistiem, kurā cita starpā tika diskutēts par antiglobalizāciju, Boriss Grebenščikovs teica: "Es īsti nesaprotu, kāda ir antiglobalizācijas būtība. Tas, ka dauza vitrīnas? Tas man nepatīk. Bet, ja tas, ka kultūrām jāsaglabā daudzveidība, tad tā jau tāpat ir. Ja tūkstoš gadu laikā šī daudzveidība nav pazudusi, nekur nepazudīs arī tagad."

Var, protams, strīdēties par to, vai tiešām tūkstoš gadu laikā kultūru daudzveidība nav mazinājusies. Var arī atrast daudzus pārliecinošus vēsturiskus piemērus tam, kā "izbeigušās" tautas, kultūras un valodas. Grūtāk saprast, kāpēc tad tās ir mirušas. Nepareizas kultūrpolitikas un nepietiekamu subsīdiju dēļ? Iekavētas skolu reformas rezultātā? Barbaru iebrukuma vai liberālu tikumu iespaidā? Vai etruski būtu izvilkuši ilgāk, ja viņu Kultūrkapitāla fonds tiktu finansēts no akcīzes nodokļa? Vai Ēģiptes faraonus pazudināja nekontrolējamā bēgļu plūsma no Tuvajiem Austrumiem? Vai frīģieši bija zaudējuši cieņu pret savu valodu? Atskatoties uz ilgāku laika posmu, mēs nenovēršami redzam, ka kultūras, valodas un nācijas mirst.

Kāds ciniķis manā vietā teiks: "Nu un, ka mirst?" Lietojot tādus fizioloģiskus terminus kā "nāve" un "izmiršana", apgalvojumiem neviļus tiek piešķirta emocionāla nokrāsa, tomēr ir taču zināma atšķirība starp to, kādas jūtas izraisa tuva cilvēka nāve un kādas — svešas kultūras gals. Interesanti zināt, cik daudzi no mums tā pa īstam nožēlo lībiešu izmiršanu? Cik daudzi sajūt kaut mazāko neērtību no tā, ka pāris gadsimtus agrāk izmiruši prūši? Koķetēšana ar viņu etnogrāfiskajiem elementiem vai mirušas valodas iemācīšanās ir tikpat margināla nodarbošanās kā strausu audzēšana — televīzijas sižetam noder, bet apkārt notiekošo neietekmē.

Ar latviešu valodas un kultūras nosargāšanas jautājumiem daudz tiek spekulēts, bet spekulācijas procesā precei vērtību mākslīgi paaugstina, nosaucot cenu, kas eksistē tikai un vienīgi vārdos. Tā arī rodas nesaprašanās starp "dažādu kultūru" pārstāvjiem — izdzirdot nosaukto cenu, viņi nesaprot, no kurienes tiem otriem tāda pārliecība par savas kultūras vērtību. Mums grūti to pieņemt, taču jāapzinās, ka vidējam eiropietim vai amerikānim nav viegli saprast, kāpēc latviešu kultūras izdzīvošana būtu svarīga. Kādas tieši garīgas vērtības, fizisku palīdzību vai materiālus labumus cilvēce iegūs no tā, ka latvieši turpinās pastāvēt vēl piecdesmit, trīssimt vai tūkstoš gadu? Ja runa ir par Dainu skapi un Lielvārdes jostu, tad to var ielikt  muzejā un saglabāt arī tad, kad latviešu nebūs. Faktiski to pašu var izdarīt ar latviešu valodu – iekonservēt, digitalizēt un noseivot nākamajām paaudzēm par prieku, neriskējot, ka latvieši to sabojās ar anglicismiem un nepareizu komatu lietošanu. Koncentrējoties uz savas kultūras etnisko vērtību, mēs paši to noreducējam līdz eksotiska konserva statusam. Ja mēs spēsim izdzīvot, kļūstot amorāli, ļauni, neglīti un nepatīkami, tad jājautā – kāds no tādas izdzīvošanas labums?

Jebkuras tautas sakrātās gara mantas ir tikai tik vērtīgas, cik tās var izrādīties kādam noderīgas. Bet "derīguma" jeb utilitārā vērtība kultūrai vienmēr būs zemāka par pašvērtību. Gluži tāpat kā cilvēka dzīves laikā sakrātais pēc viņa nāves var tikt pārdots ūtrupē par smiekla naudu, ja nebūs neviena mantinieka, kam šie ķeblīši un svečturīši nozīmētu ko vairāk par lietotu priekšmetu.

Atšķirība starp cilvēku un tautu ir arī tāda, ka cilvēkam, lai arī cik vientuļš vai nepatīkams tips viņš būtu bijis, tomēr atrodas tuvinieki, kas notrauš obligāto asaru. Un arī tad šo asaru smagums bieži vien vairāk ir saistīts ar bijību pret nāvi vispār un sava personiskā likteņa nojausmu nekā ar aizgājēja žēlošanu. Aizejošas tautas gadījumā nav, kam sērot. Tas ir, precīzāk būs, ja pateikšu otrādi — tik ilgi, kamēr vēl ir, kam sērot, tik ilgi tauta vēl dzīvo. Un būvē savu nacionālo pašlepnumu kā velēnu būdu — no pašai sev izraktās kapu kopiņas zemes.

Ilmārs Šlāpins

Ilmārs Šlāpins ir latviešu publicists, filozofs, tulkotājs, dramaturgs, dzejnieks, pasaules mūzikas dīdžejs un interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors. Brīvajā laikā dara to pašu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1
Ziedo "Satori" darbībai!