Gaidot Līgo svētkus, Nacionālā kino centra portāls "Filmas.lv" pirmoreiz sper soli ārpus Latvijas robežām, 19. jūnijā uzsākot pirmo tiešsaistes festivālu "Latvijas filmas pasaulē", kas ilgs divas nedēļas līdz jūnija beigām. Festivāla ietvaros 10 Latvijas filmas būs skatāmas jebkurā pasaules vietā, kur atrodams interneta pārklājums.
Pirmās Simtgades filmas, kas ar portāla "Filmas.lv" starpniecību nonāk pie skatītājiem visur pasaulē, ir spēlfilma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" (2017), dokumentālā filma "Turpinājums" (2018), dokumentāla un inscenēta kino apvienojums vēsturiskā stāstā "Mērijas ceļojums" (2018) un animācijas filma "Saule brauca debesīs" (2018).
Ar režisora Vara Braslas filmu "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" 2017. gada augustā tika atklāta Nacionālā kino centra programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", un šī ģimenes filma ilgāku laiku bija populārākais programmas darbs. 2018. gada martā uz ekrāniem nonāca filma "Turpinājums", ko uzņēmis vēl viens Latvijas kinoklasiķis – dokumentālistikas leģenda, režisors un operators Ivars Seleckis; šis tīrā dokumentālā kino paraugs savukārt kļuva par vienu no populārākajām Latvijas dokumentālajām filmām, starptautisko pirmizrādi piedzīvoja jau aprīlī Nionas festivālā Šveicē, bet septembrī "Turpinājums" tika izvēlēts kā Latvijas pieteikums ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvai.
Režisores Kristīnes Želves dokumentālā filma ar spēlfilmas elementiem, vēsturiskos faktos balstītais "Mērijas ceļojums", vēsta par Mēriju Grīnbergu (1909-1975), kas savulaik no iznīcības izglāba lielu daļu Latvijas muzeju bagātību. Aktrise Daiga Kažociņa par Mērijas lomas tēlojumu saņēma Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nomināciju kā labākā aktrise, balvai nominēti bija arī filmas režisore Kristīne Želve, operators Andrejs Rudzāts un montāžas režisore Gunta Ikere.
Ceturtā Simtgades filma šajā tiešsaistes festivālā ir saulgriežu laikam īpaši piemērotā, folkloras motīvos balstītā un krāšņi vizuālā pilnmetrāžas animācija "Saule brauca debesīs" – animācijas klasiķes Rozes Stiebras un mākslinieces Ilzes Vītoliņas jaunākā filma, kas pirmizrādi piedzīvoja tieši Latvijas valsts 100. jubilejas dienās 2018. gada novembrī.
Savukārt Latvijas kinoklasiku pirmajā tiešsaistes festivālā pārstāv trīs filmas, pirmā no tām – Jāņa Streiča nemirstīgā komēdija "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981, restaurēta 2008).
Festivāla ietvaros visur pasaulē jūnijā var noskatīties arī režisora Gunāra Pieša pasaku filmu visai ģimenei "Sprīdītis" (1985, restaurēta 2011) – šis savulaik bija pirmais Rīgas kinostudijas starptautiskais kopražojums ar čehu studiju "Barrandov", kas specializējusies pasaku filmu uzņemšanā, un filmēšana notika arī Čehijas pilīs.
Trešā klasikas filma ir kinorežijas klasiķa Rolanda Kalniņa kinolente"Četri balti krekli" (1967, restaurēta 2018), kas pagājušajā gadā tika iekļauta Kannu kinofestivāla programmā "Kannu klasika" blakus Stenlija Kubrika, Alfreda Hičkoka un citu kinoģēniju darbiem.
Lai atraktīvu saturu portālā atrastu visdažādākie skatītāji, tiešsaistes festivāla "Latvijas filmas pasaulē" programmu papildina arī divas dokumentālās īsfilmas, ko uzņēmusi šobrīd pasaulē vispazīstamākā Latvijas kinorežisore Laila Pakalniņa – 20 viņas filmu retrospektīva nupat divas nedēļas maijā tika demonstrēta slavenajā Pompidū centrā Parīzē, arī šīs divas – poētiskais Latvijas ainavu vērojums "Zirdziņ, hallo!" (2017) un gandrīz komēdija par tūristiem pie Ventas rumbas ūdenskrituma – "Rumba" (2016).
Festivāla programmā iekļauta arī režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma "Dziesmuvara" (2018) – pētījums par Dziesmu svētku vēsturi kopš pirmās vidzemnieku dziedāšanas dienas 1864. gadā Dikļos un pirmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā Rīgā.
Visas tiešsaistes festivāla "Latvijas filmas pasaulē" programmā iekļautās filmas līdz 30. jūnijam var bez maksas noskatīties visur pasaulē, kur vien pieejams internets; skatīšanās iespējama ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī izmantojot viedtālruņus un planšetdatorus ar jaunākajām "iOS" un "Android" operētājsistēmu versijām. Līdz ar festivālu portāls ieguvis arī jaunu, laikmetīgāku un funkcionālāku dizainu.
1