Foto: Elīna Semane
 
Festivāli
01.08.2019

Jo nebūt pozitīvai ir kauns. "Komētas" dienasgrāmata

Komentē
6
Saglabā

Braucu trešajā autobusā. Milzīga sieviete, kas sēž man blakus, uzkrītoši blenž, kamēr rakstu dienasgrāmatu un dzeru vīnu no tetrapakas. Pretī sēdošais vīrietis skatās man acīs un rij čipsus no LB maisiņa. Joprojām domāju par to, kā vakar Bolderājā trijatā skūpstījos pie "Fuck You All" un gandrīz vai nokritu no platformenēm. Tā sajūta jorojām iet no augšas līdz pašai apakšai, gluži tāpat kā Zaķusalā, kad Ivars glāstīja manus krūtsgalus un vaicāja, ko jūtu. Aizstiepju savas mantas līdz ieejai, un apsardzes darbinieki draudzīgi man konfiscē atklikušo vīnu, uz kura rakstīts "excellent taste for tears and broken heart". Ieeju teritorijā un nekavējoties atguļos rozā matracī, lai uzpīpētu pirmo festivāla cigareti un satiktu Annemariju, bet tā vietā tomēr satieku Pauli. Piepīpētā telts uzcelta diezgan romantiskā vietā – uzkalniņā virs kazemātiem, ar plašu skatu uz "Signal" skatuves ligzdu, kas nodrošina elektronisku miega pavadījumu visas dienas un nakts garumā. Ļoti gribas uz tualeti, bet smird. Tāpēc čurāju krūmos, un pāris reizes nākas neveikli sasveicināties ar cilvēkiem, kuri garāmejot mani netīšām pamana. Ejot apstaigāt teritoriju, nopērku alu, jo par ēdienu var maksāt tikai skaidrā, bet par alkoholu – jebkā. Stāvot rindā, satieku Stefāniju. Runājam tikai par kino un taisām Latvijai melno PR, kamēr viņas itāļu draugam viss šķiet amazing, tāpat kā visiem pārējiem ārzemniekiem, ko pēdējo pāris nedēļu laikā esmu satikusi. Saprotu, ka alu un laiku nevajag vilkt garumā, tādēļ pēc sarunas taisnā ceļā dodos uz "Higgs Bosson" skatuvi, lai paspētu uz Meistar Jaan koncertu. Dzirdētais un redzētais pamatīgi pārspēj manas ekspektācijas, un tas, ko mūziķis runā starp dziesmām, padara visu vēl jēgpilnāku. Elektroniskā mūzika apvienojumā ar stroboskopiem un pilno zāli ar mežonīgajiem dejotājiem uz mirkli rada sakāpinātu sajūtu par faktu, ka ir vērts dzīvot. Pēc koncerta taisnā ceļā dodos uz "Pachamama Tribe", jo tikko iegūtais uzrāviens neļauj apstāties. Kā parasti, dejoju pašā priekšā. Mati iet pa gaisu, un pretī novietotais apļveida spogulis ļauj sajūsmināti aplūkot savu lēkājošo kāju kustības. Uz deju grīdas uzmanību piesaista kāds vīrietis, kurš, ietinis galvu kreklā, mazliet atgādina mūmiju. Vēlāk atskārtu, ka tas ir tas pats cilvēks, kas nesen man stāstīja par saviem disociatīvajiem personības traucējumiem. Vēlāk viņu satieku atkal, un viņš turpina stāstīt, kā jūk prātā. Tas nekas, man arī tā ir gadījies. Vēl pēc pāris nejauši atklātiem māksliniekiem, kuru vārdus nespēju piefiksēt, uz tā paša rozā matrača satieku sēžam draugus. Mana ēna krīt uz viņu sejām.

- Elīn, mēs visi esam funny sapisušies. Es esmu sapisies. Misters ir sapisies, un tu esi sapisusies.

Pie mums pienāk meitene, kura nesen Carevas galerijas atklāšanā izlikās, ka laiza manu atkailināto krūti. Viņa apgalvo, ka vienmēr jāpavada laiks ar cilvēkiem, kas sagādājuši dzīvē prieku.

- Čau, Elīn!
- Čau!
- Plikie pupi!
- Tev ir bijis threesome?
- Jā. Tas kind of nav cool, jo tur diezgan daudz atklājas cilvēku psiholoģiskās lietas.
- Tā man vienmēr ir šķitis.
- Sāncensība un viss pārējais. Es vienkārši ar to nespēju dīlot.

Drīz vien garām iet vēl viena jauna sieviete, es piedāvāju viņai aiziet izdzert atlikušo vīnu. Viņa saka, ka izskatos pēc čiksas no divtūkstošajiem. Tas laikam tāpēc, ka vazājos apkārt basketbolistu kreklā.

- Garšo mazliet ierūdzis.
- Garšo pēc 3,60.
- Elīn, manam draugam nestāv, un viņš nezin, kas ir Janis Rozentāls. Ko man darīt?

Beidzot sagaidu "Nikto" konci. Armands izskatās tā, it kā viņam nebūtu depresijas. Daniela dejo vispatiesāk no visiem, un ik pa laikam var redzēt viņas stringus un seksīgo dibenu. Pēc koncerta zāle kliedz: "Saša, Saša, Saša…!" Nav brīnums, jo viņš taču ir viens no izcilākajiem latviešu mūziķiem. Cilvēki apskaujas un vienlaikus baidās no gaismas. Man neskauž, un es eju gulēt.

Ap diviem pamostos sviedru peļķē. Man ir uzpampušas acis un gadsimta bezspēks. Knapi aizvelkos lejā no kalna, lai iekristu šūpuļtīklā un izslēgtos ēnā vēl uz pāris stundām. Pamostos pusseptiņos. Garām iet Saša un parāda man rock on. Gribas ēst, tāpēc nolemju aiziet uz bankomātu. Pa ceļam mani sveicina daži cilvēki, ko neatpazīstu. Turpinu iet uz veikalu un mašīnu atspulgos skatos uz savu seju. Nopērku "Maximā" krabju salātus un pie reizes nozogu prošuto un olīvas. Salāti peld majonēzē, tāpēc pieklājības pēc mazliet ieēdu un pārējo izmetu miskastē. Kad atgriežos cietoksnī, mani uzrunā sen neredzētas sejas, un jūtos mazliet vainīga, ka nav spēka runāties. Satieku Annemariju. Viņa ir sakurījusies, bēdīga un mēģina trāpīt uz notīm "Für Elise", kamēr es paralēli dauzu pārējos klavieru taustiņus.

Gaidot rindā pēc napoleona, sabučojamies ar Ievu. Viņa rekomendē aiziet uz ugunsšovu. Tas esot kaut kas tik vecmodīgs, ka tieši tur esot tas kičs. Meitenes ar uguns lāpām "Black Betty" pavadījumā imitē ģitāras. Kad sākas "I love Rock'n'Roll", eju uz foto telpu runāties ar nepazīstamiem džekiem un izdzert savu vienīgo nelegāli ienesto aliņu. Vēlāk uzskrienu Sandrim. Viņš piedāvā man nopirkt kafiju un iesist viņam pa seju. Izklausās labi, bet es negribu ne vienu, ne otru. Samērā drīz man kļūst garlaicīgi un eju gulēt.

Pamostos no modinātāja, ko vakar uzliku, lai aizietu uz jogu. Mēģinu ieiet meditatīvā stāvoklī, bet pa vidam atceros, ka man nav apakšbikšu un sēžu lotosa pozā. Paspēju uz sieviešu standup. Viņas joko par kosmētiku, vagīnām un feminismu. Man ir grūti identificēties un dodos citur. Vēlāk Jānis Daugavietis piesaka Bolderājas roku.

 Твоя девушка пьяна, твоя девушка моя.

Četratā pīpējot Bolderājas stafu, netīšām nonākam wtf performancē, kurai esam vienīgie skatītāji. Sieviete un vīrietis, uzkrāsojuši lūpas, sanitāru tērpos, uz kuriem ar izolācijas lentu uzlīmēti medicīnas krusti, mēģina veidot sinerģiju ar dabu. No viņu kājstarpēm karājas striķīši, kuru galos ir karsējmeiteņu pušķīšiem līdzīgi atribūti, un izskatās, ka viņi būtu gatavi dzimumaktam ar koku. Vēlāk sarunāju, ka trešdien braukšu uz viņu meistarklasi. Notiek vēl pēdējais koncerts. Uz skatuves ir atgriezies Robert Moon Smith, un beidzot ir sajūta, ka festivāls patiešām ir sācies. Paspēju uz pēdējo autobusu. Braucu trešajā mājās.

Tēmas

Elīna Semane

Sieviete, 176 cm. Vēlas satikt bagātu, seksīgu vīrieti, kas nodrošinātu turpmākās dzīves iztiku. Vēlams ar kopīgām interesēm, bez atvasītēm un ar vājību uz noizu. Bez saistībām. Nepatīk putni.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!