Agneses Krivades foto no Lauras Feldbergas un Aldas Rūsiņas performances "Smilšu pulkstenis" festivālā "Starptelpa"
 
Māksla
13.06.2019

Jauna zeme

Komentē
0
Saglabā

Par vienu ceļojumu Rīgas starptautiskajā performances festivālā "Starptelpa"

Manas attiecības ar performanci sākās 2009. gadā, kad pašā pirmajā "Survival Kit" kopā ar Katrīnu Neiburgu izveidojām zupas virtuvi "Māksla baro tautu" vienā no bankrotējušo Blaumaņa ielas veikalu telpām. Mūsu uzaicinātie mākslinieki un rakstnieki septiņas dienas gatavoja ēst visiem, kam to gribējās. Tas, protams, bija politisks komentārs, bet vienlaikus cilvēki arī vienkārši varēja paēst. Radās poētiskas izjūtas gremošanas traktā, mainījās asinis, un viņi satikās: pie viena galda sēdās taksisti, party bomži un pirmizrāžu publika. Tā bija māksla, kas šķērsoja mākslas robežas, un, iespējams, tas ir ceļš, ko eju joprojām – pētot iespējas radīt tiešu pieredzi, mākslas spēju kaut ko šķērsot, jo īpaši – robežu starp auditoriju un performētāju. Lai cilvēks aizietu ar atskārtu vai vismaz mirklīgu nojausmu, ka viņš pats ir šīs performances īstā skatuve.

Tā, protams, nav performances mākslas definīcija. Man šādas definīcijas nav. Performances māksla mani interesē, jo tajā vairāk nekā citviet izplūst mākslas procesa un produkta robežas. Tā ir vulkāniska zeme, kas iznirst virs ūdens, parādās un pazūd. Un brīžam kā jauns vīns – ja esat tādu kādreiz dzēruši, iesaku ar šādu garšu mutē arī doties uz otro Rīgas starptautisko performances festivālu "Starptelpa", kas līdz šīs nedēļas beigām notiek Rīgā.

Melnā Madonna manī

Grūti atrast ērtāko pozu, kurā iekārtoties, lai pabeigtu šo rakstu, jo viss sāp pēc "Starptelpas" hedlaineres, pasaulslavenās Morīnas Flemingas [1] astoņu stundu ilgās meistarklases "Dejojot iekšējo ķermeni", kurā viņa dāsni iepazīstināja ar metodi, kas ir pamatā viņas unikālajai skatuves klātbūtnei. Šī gada festivāla temats ir kontrole, un tieši šis seminārs man palīdzēja iemiesotā veidā saprast, ko tas vispār nozīmē. Fleminga ir māksliniece, kas ar ārkārtīgu gribas un uzmanības koncentrāciju pārrada savu ķermeni – tas kļūst par skulptūru, šķietami apejot gravitāciju un visu, ko mēs zinām par kustības funkcionalitāti, vienlaikus balstoties rehabilitoloģijā, mūžvecās somatiskās tradīcijās un cieņā pret cilvēka ķermeņa trauslumu. Viņa ir tāds cilvēks, kādu gadās sastapt reti, – viena no tiem, kas pasaulē radījuši "paši savu lietu", un šādas tikšanās vienmēr ir transformējošas.

Morīna Fleminga gan savās izrādēs, gan meistarklasēs strādā ar Melnās Madonnas tēlu, aicinot piedzīvot tumsu, kas nāk no telpas viņpus zvaigznēm un savienojas ar tumsu mūsu vēdera dobuma dzīlēs, kā arī ar sievišķajiem tēliem kristietībā un pirmskristīgajās tradīcijās. Dievs ir sieviete – Morīna Fleminga savā lekcijā vērsa klausītāju uzmanību uz to, ka senākie arheologu atrastie reliģiskie simboli ir sieviešu figūriņas, tā sauktās "venēras", bet vīriešu dzimtes dievu attēli ir parādījušies līdz ar pirmajiem kariem. Savu fotogrāfiju izstādes atklāšanā viņa teica tikai vienu teikumu – "šis ir daudz labāk nekā karš", un es viņai varu tikai piekrist.

Šogad "Starptelpā" mēs duetā ar mākslinieci Kati Krolli [2] gatavojam piecas stundas garu (durational) performanci. Ilgstošā forma mani interesē tāpēc, ka tajā izzūd "uzstāšanās" fenomens, ir grūti maldināt par to, kas patiesībā ar mums notiek, tāpēc pastāv lielāka iespēja, ka notiks satikšanās. Flemingas lekcijā dzirdēju šādu definīciju – "buto mākslinieks nav atkarīgs no savas maņu pieredzes, bet gan meklē formu, kas iemieso viņa emocijas". Mani pašlaik galvenokārt interesē maņu pieredze. Savā darbā mēs eksperimentējam ar uzmanības pārvietošanos performētāja ķermenī un šī procesa ietekmi uz vērotāju. Otra ķermenim, ja uz to ilgstoši skatās, piemīt spēja pārveidot laiku un sašūpot robežu starp "es" un "tu" – varbūt tur vainojami spoguļneironi vai citi esamības noslēpumi, un ceru, ka es to nekad neuzzināšu, jo tajā brīdī, kad meklējums kļūst par tehniku, beidzas tas, kas mani interesē performances mākslā.

Jauna zeme

Festivāla "Starptelpa", kurā piedalos jau otro gadu, unikalitāte ir tā daudzveidībā un hierarhijas neesamībā. Festivāls radījis telpu, kur cits citam blakus uzstājas pasaulslaveni buto mākslinieki, Rietumeiropas laikmetīgās performances sekotāji, vietējie eksperimentētāji, kā arī performances mākslas kursa studenti. Vislabākais veids, kā to baudīt, manuprāt, ir vienkārši doties uz tā mītni "H2O 6" kvartālā un klīst [3], sekojot intuitīvām izvēlēm. Var gadīties piedzīvot gan brīnumus, gan kvalitātes atšķirības – tās ir neizbēgamas, ja runājam par procesu, kas ietver eksperimentus ar saturu un formu. Festivāla atklāšanas dienā man neveicās ar pieredzi, jo redzētais radīja jautājumu par to, vai uz šīs peldošās salas, proti, Latvijas performances mākslas platformas, notiek domāšana par to, kā performance atšķiras no citām mākslas formām. Vai mākslinieki apzinās mākslas kontekstu un kultūras telpu, kurā viņi darbojas? Kāpēc šī ir performances māksla, nevis amatierteātra izrāde vai kustību teātris? Varbūt dažbrīd var runāt par trūkstošo domas tīrību. Tomēr turpat blakustelpā ir iespējams pēkšņi iekrist atomiskajā tukšumā vai nokļūt kristāliskajās struktūrās: Starptelpa ir sapnis, kurā nevar prognozēt, kas būs aiz nākamā pagrieziena.

[1] Morīnas Flemingas dejas pamatā ir buto un laikmetīgā māksla, viņa dzīvo un strādā Ņujorkā, un viņas performancēm mūziku rakstījis arī Filips Glāss. Flemingas performanci "B.Madonna" būs iespējams vērot Rīgas Performances festivālā "Starptelpa" piektdien, 14. jūnijā, plkst. 20:00 – biļetes pieejamas internetā.

[2] Agneses Krivades un Kates Krolles performanci "Atnācēji" ("The arrival") festivālā "Starptelpa" varēs vērot svētdien, 16. jūnijā, no plkst. 15:00.

[3] Tāpat šonedēļ iespējams pavadīt laiku, klīstot pa dažām transformētām telpām un laikiem "Starptelpas" izrādēs un meistarklasēs "H2O 6" un citviet.

Tēmas

Agnese Krivade

Agnese Krivade ir dzejniece un performanču māksliniece, kas strādā ar tekstu, kustību un somatiku. Interesējas par domāšanas un kustības attiecībām, tic pārmaiņām.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!