Kā mudināt jaunus cilvēkus Latvijā būt politiski aktīviem? Vai tas vispār ir vajadzīgs? Vai politikā ir vieta jaunām sievietēm? Lai priekšvēlēšanu karstumā atrastu atbildes uz šiem jautājumiem, biedrība "Ascendum" sadarbībā ar "Konrāda Adenauera fondu" īstenoja projektu "Jauns cilvēks politikā", kura ietvaros tapa pētījums un notika divas diskusijas ar politiski aktīviem, jauniem cilvēkiem.
Ar mērķi noskaidrot, vai sabiedrībā populārajam pieņēmumam, ka jaunieši nav ieinteresēti politikā, ir nopietns pamats, pētniece Sandra Mētra analizēja publiski pieejamos Centrālās vēlēšanu komisijas statistikas datus. Pētījuma rezultāti bija pārsteidzoši, jo sabiedrībā stingri nostiprinātajam viedoklim par jauniešu pasivitāti vismaz statistikā apstiprinājuma trūkst – no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem aptuveni 17% ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, taču spriest par viņu aktivitāti Saeimas vēlēšanās ir grūti, jo publiski pieejamu datu par to, kā vēlētāju vidū pārstāvētas dažādas vecuma grupas, nav. Turklāt, ņemot vērā, ka, piemēram, 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā piedalījās 58,85%, savukārt šajās – vien 54,60% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, iespējams secināt, ka politiskā pasivitāte ir nopietna problēma visās vecuma kategorijās un pie zemās aktivitātes vēlēšanās nevar būt vainojami tikai jaunieši. Tāpat pieņēmums par jauniešu politisko pasivitāti atbalstu nerod datos par jaunu cilvēku iesaisti politiskajās partijās, jo arī šādas informācijas publiskajā telpā trūkst.
Tomēr, pieņemot hipotēzi, ka jaunieši tiešām ir politiski pasīvāki, pētījumā minēti vairāki apstākļi, kas varētu veicināt jaunu cilvēku vienaldzību pret politiskajiem procesiem, - tendence jauniešiem arvien ilgāk atlikt lielos dzīves lēmumus, kas savukārt noved pie novēlotas iesaistes sabiedrības politiskajos procesos ("paildzinātās jaunības fenomens"), fokusa trūkums uz jauniešiem aktuālām tēmām politiskajā dienaskārtībā, vājas politiskās tradīcijas, kam par cēloni ir politisko partiju sadrumstalotība un nenoturība, kā arī politiskā pasivitāte vecāku paaudžu vidū, kas negatīvi ietekmē arī jauniešu iesaisti.
Lai gūtu plašāku priekšstatu par politiski aktīvo jauniešu motivāciju iesaistīties sabiedriskās norisēs, kā arī lai uzzinātu viņu viedokli par jauniešu politisko līdzdalību vai tās trūkumu, "Ascendum" izdotais interneta žurnāls "Satori" sadarbībā ar "Konrāda Adenauera fondu" rīkoja divas paneļdiskusijas, kurās piedalījās jaunieši no politiskajām partijām un sabiedriskām organizācijām.
Pirmajā diskusijā "Jauns cilvēks politikā" 24. septembrī Kaņepes Kultūras centrā piedalījās gan pētniece Sandra Mētra, gan jaunieši no "Vienotības" Jaunatnes organizācijas, partijas "Saskaņa" jaunatnes organizācijas "Restart.lv", partiju apvienības "Attīstībai / Par!", partijas "Progresīvie" un Latvijas Studentu apvienības. Diskusiju vadīja interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins.
Domājot par jauniešu politisko pasivitāti, diskusijas dalībnieki minēja dažādus iespējamos cēloņus, piemēram, atsvešinātību no cilvēkiem, kas nodarbojas ar politiku, neuzticību politiķiem, slikto politikas reputāciju Latvijā, priekšstatu, ka politika ir "senioru darīšana", jauniešiem aktuālu problēmu trūkumu politiķu dienaskārtībā, salīdzinoši zemākus ienākumus, kā arī jauniešiem raksturīgo ideālismu un neskaidrību par nākotni.
Runājot par iespējām mobilizēt jauniešus politiskai aktivitātei, diskusijas dalībnieki minēja, ka viņu pašu iesaiste politiskajos procesos nereti aizsākusies skolu vai augstskolu pašpārvaldēs, piebilstot, ka tām būtu nepieciešams piešķirt lielāku pašnoteikšanos, lai tādējādi dotu skolēniem iespējas veikt reālas pārmaiņas un izjust lielāku atbildību. Tāpat kā vieni no iespējamajiem rīcības variantiem, lai paaugstinātu jauniešu aktivitāti vēlēšanās, izskanēja priekšlikums par e-vēlēšanu ieviešanu un balsstiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma.
Reaģējot uz to, ka septiņu cilvēku panelī vienīgā sieviete bija priekšpētījuma autore Sandra Mētra, jo organizācijas par saviem pārstāvjiem bija izvirzījušas tikai vīriešus, "Satori" nolēma organizēt spoguļdiskusiju "Jauna sieviete politikā", lai kompensētu sievietes perspektīvas trūkumu diskusijā.
Diskusija notika 3. oktobrī Kaņepes Kultūras centrā, un tajā piedalījās Sandra Mētra un dalībnieces no organizācijām, kas bija pārstāvētas arī pirmajā diskusijā, - no Latvijas Studentu apvienības un piecām partijām. Diskusiju vadīja biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce, kas pati nodarbojas ar nevalstisko organizāciju interešu aizstāvību valstiskā līmenī. Runājot par jauniešu iesaisti, kā būtisku problēmu diskusijas dalībnieces minēja politiķu neieinteresētību jauniešiem aktuālās jomās, piemēram, cilvēktiesību, dzīvnieku tiesību, vides, kopdzīves jautājumos. Savukārt no iesaistīšanās politikā jauniešus nereti attur zināšanu trūkums un nepārliecinātība par sevi, jo tā īpaši kavē iestāšanos jau kādu laiku pastāvošās, stabilās partijās. Tai pašā laikā gan jauniešu, gan citu paaudžu vēlētāju vidū redzama pozitīva tendence – lielāka gatavība publiski paust savu politisko nostāju, piemēram, atbalstīt sev tuvu partiju, papildinot "Facebook" profila bildi ar partijas logo.
Īpaša uzmanība diskusijā tika pievērsta aizspriedumiem, stereotipiem un grūtībām, ar ko saskaras sievietes – un īpaši jaunas sievietes – politikā. Kā minēja dalībnieces, bieži novērojama tieksme komentēt jaunu sieviešu-politiķu izskatu un koķetēt, nevis runāt par partiju programmām un politisko pārliecību. Tāpat joprojām dzīvs ir aizspriedums, ka sievietes vieta ir ģimenē, nevis politikā, un šajā ziņā īpaša nozīme ir partijas atbalstam biedrēm, kas ir jaunās māmiņas. Runājot par vīriešu īpatsvaru politikā (piemēram, 12. Saeimā no 100 deputātiem tikai 18 ir sievietes), dalībnieces atzina, ka joprojām vara un kompetence vairāk tiek saistīta ar vīriešiem, taču pauda uzskatu, ka situācija ar katru paaudzi pamazām uzlabojas un ka pēc dažiem desmitiem gadu šāda situācija jau tiks uzskatīta par absurdu.
0