Jaunā gada apņemšanās

Pērnais gads nebija tas sliktākais cilvēces vēsturē, taču tas varēja būt arī daudz, daudz labāks. Tā ir Mana vaina, Mana vislielākā vaina. Protams, ir arī objektīvi apstākļi – ņemsim kaut vai to, cik burtiski cilvēki ir uztvēruši Manis dotos norādījumus augļoties un vairoties un cik neticami lielā apjomā šajā īsajā Manis radītā laika sprīdī ir pieaudzis pasaules iedzīvotāju skaits.

Kāds gan tur brīnums, ka tāpēc vien Man kļūst arvien grūtāk būt klāt ikvienam, Mana acs nomodā nav varējusi stāvēt vaļā par visiem, kas miedziņā, Es neesmu spējis pie rokas ņemt un vadīt ikvienu, kam tas bijis vajadzīgs, un Manas mīlestības ir bijis vien tik, cik nu vien ir manos visvarenajos spēkos.

Tomēr esmu nolēmis, ka Jaunajā gadā visam jābūt citādāk. Esmu apņēmības pilns mainīties pats un mainīt lietu kārtību pasaulē. Jau no 1. janvāra pulksten 00.00 (pārmaiņas gaidīt un novērot, lūdzu, saskaņā ar planētas laika joslām).

Lai nu vecajā gadā būtu gājis kā iedams, Jaunajā esmu nolēmis dāvāt brīvību un neatkarību ikvienai nācijai, kas vien sarosīsies to tīkot, izcīnīt ar ieročiem rokās vai sasniegt ar miermīlīgiem referendumiem. Pats nevienu valsti nekad neesmu dibinājis, nevienu valdnieku amatā cēlis, tāpēc uzskatu, ka ir muļķīgi un ietiepīgi liegt šos priekus izmēģināt arī tiem, kam savu valstu vai valdnieku līdz šim vispār vai kādu ilgāku laiku nav bijis. Lai ikviens redz, kā tas ir!

Tas gan nenozīmē, ka tiem, kam savas valstis un valdnieki jau ir, būtu kaut kādas īpašas tiesības iepretī visiem pārējiem. Tāpat atgādināšu, ka nevienai valstij vai tās vadītājiem Es nekad neesmu izsniedzis kaut kādas īpašas pilnvaras, kas atļautu iekārot citu valstu teritorijas, iedibināt citās valstīs sev tīkamu kārtību un vispār uzvesties tā, it kā jau sen cilvēkiem nebūtu ierādījis to vietu.

Apņemos jaunajā gadā rūpīgāk pielūkot, lai ikvienu, kas šos vienkāršos nosacījumus pārkāpj, satriec tūlītējs, taisnīgs un pārējiem pamācošs sods.

Noteikti pielūkošu, lai šīs soda sankcijas nevienam neienāktu prātā uzskatīt vienkārši par dabas stihijām, nelaimes gadījumiem vai nejaušām sakritībām. Šajā ziņā jaunajā gadā Man vēl ir ļoti daudz darāmā. Ticiet Man, ar Āfrikas kontinentā izplatījušos nāvējošu sērgu, virs okeāniem pazudušām lidmašīnām (un lidmašīnu gaisā noturēšanās principiem vispār) un daudzām citām cilvēciskām katastrofām Man nav itin nekādas saistības. Ja nu vienīgi tāda, ka arī par šiem gadījumiem diemžēl parasti esmu uzzinājis vienīgi post factum.

Redziet, nelaime tāda, ka Manā pārziņā esošā pasaule vēl arvien neatlaidīgi turpina izplesties. Un ne tikai, kā jau minēju, skaitliski – cilvēkiem neatlaidīgi vairojoties –, bet arī telpiski. Gadu tūkstošiem, miljoniem un varbūt velns vien zina, cik patiesībā ilgi, par lielum lielu Visuma daļu Es varēju nelikties ne zinis. Ar gudru ziņu tur netika nometinātas nekādas dzīvas būtnes, tur nebija pat ne pilītes no tā ūdens, ko radīju vēl tikai otrajā radīšanas dienā. Bet kas notiek tagad? Cilvēkiem ienācis prātā izpētīt, vai tā patiešām ir, vai neesmu kaut ko nopūdelējis. Debesīs tiek šautas arvien jaunas un jaunas raķetes, dažādi zinātnes aparāti lido arvien tālāk un tālāk – kāds jau rāpo pa Marsu, cits mēģina uzmesties uz asteroīda. Un man tur visur jāstāv klāt. Jāpieskata lietas.

Varbūt esat pie cilvēkiem pamanījuši kādu īpatnību. Teiksim, darbojas uz ielas kāds remontstrādnieks – lāpa ciet bedrītes asfaltā vai citu pie citas liek kājceliņa flīzītes, bet līdzās stāv vēl divi trīs. Visi tādi svarīgi, rokas sānos iespieduši, vēderus izgāzuši, vienu kāju atbalstam sāņus pastiepuši. Stāv, pīpē un kaut ko ļoti nopietnu spriež. Bet strādā tikai viens vai daži. Aplamību tajā saskatīs vien tas, kurš pats ir aplams. Ne velti cilvēks radīts pēc visiem zināma tēla un līdzības, tā teikt, nav nekāds mazais bērns, un tāpēc saprot, ka svarīgi ir ne vien smagi strādājot savu maizi ēst, bet arī visu šo štelli pieskatīt, ja vien saprotat, ko vēlos teikt.

Jā, jā, protams, pieķērāt. Kā jau iepriekš atzinos, ar šo pieskatīšanu pēdējā laikā nav gājis pārāk spoži, un viss, ko vien varu savā labā pasacīt, droši vien izklausās pēc neveiklas taisnošanās. Tāpēc lai nu paliek pagājušais, ar jaunu apņēmību un jauniem apsolījumiem metīsimies jaunajā – 2015. gadā!

Apņemos gādāt, lai izsalkušie ir paēduši un saslimušie top veseli (attiecas vienīgi uz gadījumiem, kad tiek izmantoti pierādījumos balstītās medicīnas sasniegumi; atveseļošanos, kas saistīta ar īpašām diētām, zinātniski nepārbaudītu preparātu izmantošanu, tautas ticējumiem u.c. "alternatīvām" metodēm, lūdzu ar Mani nesaistīt). Ja nu šajā jomā ar maniem spēkiem nebūs diezgan, apņemos vismaz stāvēt klāt ziedojumu vākšanas un citiem labdarības pasākumiem.

Apņemos nepieļaut karus un citus varas darbus, kuros cilvēki nokauj cits citu. Apņemos noregulēt konfliktus, uzlabot pāru attiecības, pēdējā gaitā pavadīt mūžībā aizejošos un darīt citas ikdienas lietas.

Apņemos nepieļaut dabas spēku satrakošanos, globālo sasilšanu un sugu daudzveidības samazināšanos.

Apņemos just līdzi it visām sporta komandām, ļaudīm, kas dodas uz darbā pieņemšanas intervijām, skolēniem, kas raksta kontroldarbus vai gatavojas eksāmeniem, un vispār – ikvienam cilvēkam, kas, kā pašam šķiet, "metas iekšā nezināmajā".

Jā, un arī lai loterijās laimē ikviens, kas vien Man to lūgs.

Laimīgu, un  lai jums un Man izdodas, kā jau pie jums tagad pieņems sacīt.

Bet, ja nu kas nesanāk un ja nu kaut ko no visa, ko esmu apņēmies, nebūs Manos spēkos izpildīt, ņemiet vērā arī nelabvēlīgos apstākļus, kādos Man diendienā jāstrādā, – ja reizēm vairāk nekā pusi sava laika Man jātērē, cīnoties ar opozīciju, uz ko gan te vispār var cerēt, kam ticēt.