Aktualitātes
02.01.2018

Janvārī Latvijas teātros gaidāmas vairākas pirmizrādes

Komentē
0
Saglabā

Jaunā gada pirmajā mēnesī uz Latvijas teātru skatuvēm būs skatāmi vairāki jauniestudējumi, pie kuriem šobrīd strādā gan pašmāju, gan viesrežisori.

Režisore Daiga Kažociņa Aktieru zālē iestudē Latvijas Nacionālā teātra lugu konkursa laureāta, jaunā dramaturga Andra Ūdra lugu "Apsolu", kas pirmizrādi piedzīvos 12. janvārī.

"Cik viegli ir pateikt – apsolu? Šo vārdu mēs dāsni lietojam ikdienā, kā arī citus lielus jēdzienus, kuri, mūsuprāt, piešķir dzīvei jēgu, vērtību un nozīmīgumu," izrādes tematiku ieskicē tās veidotāji.

"Apsolu" ir jaunā autora Andra Ūdra debija profesionālā teātrī – luga, kas Nacionālā teātra simtgades lugu konkursā ieguva 3. vietu. Stāsts par apsolījumiem sākas kādā naktī, kad trīs rīdzinieki satiekas pilsētas nomalē, lai apraktu līķi. Šī tikšanās pilnībā izmaina viņu dzīvi. Kamēr draugi rok bedri, atklājas notikumi, kuri apglabāti viņu sirdsapziņās.

"Domāju, ka pieaudzis cilvēks varētu būt tāds, kurš atbild par saviem vārdiem – neatkarīgi no situācijas. Viņš kaut ko dara nevis dēļ kaut kādas apmātības vai fanātisma, bet viņš spēj izteikt loģiski pamatotas savas atziņas, kaut ko apsolīt uz tā pamata, un to arī īstenot. Manuprāt, tā varētu būt pieauguša cilvēka galvenā pazīme. Kamēr cilvēks nespēj pildīt to, ko viņš saka, viņš ir bērns" – par cilvēka personības pieaugšanu un spēju uzņemties atbildību par saviem solījumiem skaidro lugas autors Andris Ūdris.

Lomās: Raimonds Celms, Mārtiņš Brūveris, Līga Zeļģe, Ilva Centere, Kristaps Ķeselis un Igors Šelegovskis. Scenogrāfs Edgars Kļaviņš, kostīmu mākslinieks Ivars Veinbergs, komponists Mārtiņš Zariņš, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, videomākslinieks Toms Zeļģis.

Tāpat 12. janvārī Valmieras teātrī pirmizrāde gaidāma Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas" iestudējumam Mārtiņa Eihes režijā.

Bruņotā pretošanās padomju okupācijai bija vīriešu karš, tomēr tas arī bija pirmais karš, kurā dažāda vecuma Latvijas sievietes bija spiestas iesaistīties tieši. Pēc Otrā pasaules kara jaunas lauku sievietes, skolnieces, meitenes un šo stāstu varones pārtapa par jaunajai padomju varai nevēlamām. Viņas bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no okupācijas varas iestāžu aresta un represijām. Pirms došanās mežā viņas palīdzēja nacionālajiem partizāniem, kuru vidū bija viņu vīri, brāļi, tēvi, draugi un kaimiņi. Mežs kļuva par politisku jēdzienu, nepakļaušanās un pagrīdes metaforu. Mežs nav apmešanās un slēpšanās vieta vien – saiknes ar mežu, kas rezonē cauri meža meitu stāstiem, ir emocionālu, mītisku un simbolisku nozīmju piepildīts. Tie ir stāsti par dzīvi, attiecībām, uzticēšanos un nodevību, par ģimeni un bērniem, par sāpēm, zaudējumu un šķiršanos, par salauztiem sapņiem un spēku dzīvot.

Grāmatas autore Sanita Reinsone: "Jēdziens meža meitas ir aizgūts no latviešu folkloras, kur tautasdziesmās tā tiek dēvētas meitenes, visbiežāk mežsargu meitas, kas dzīvo mežā vai mežu līdumā. Viņām ir labas zināšanas par mežu un īpaša saikne ar meža dzīvniekiem un kokiem. Meža meitām ir spēcīgas, skaņas balsis un citāds dienas ritums."

Sanita Reinsone, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, bērnu literatūras rakstniece, dzimusi 1981. gadā Mazsalacā. Studējusi Latvijas Universitātē, kur 2012. gadā ieguvusi filoloģijas zinātņu doktora grādu. No 2000. līdz 2005. gadam strādājusi LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā. Līdztekus mutvārdu stāstījumu pētniecībai darbojas arī digitālo humanitāro zinātņu jomā, pētot sabiedrības virtuālo iesaisti kultūras mantojuma radīšanā un digitālo folkloras arhīvu izveides un darbības prakses. Sanita Reinsone pazīstama arī kā bērnu literatūras autore - 2016.gadā iznāca viņas grāmata bērniem "Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju" (izdevniecība "Liels un mazs"). 

Režisors – Mārtiņš Eihe, dramatizējuma autore – Laila Burāne, scenogrāfs – Māris Ruskulis, kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā, gaismu mākslinieks – Mareks Lužinskis. Lomās: Dace Everss, Māra Mennika, Skaidrīte Putniņa, Inese Ramute, Baiba Valante, Zane Leimane vai Lote Katrīna Cērpa.

14. janvārī Liepājas teātrī notiks pirmizrāde Gaļinas Poliščukas un Sandijas Kalniņas skatuves versijai "Smaragda pils@ta. Enter" Aleksandra Volkova pasakai "Smaragda pilsētas burvis".

Režisore iestudējumam devusi žanrisko apzīmējumu – iztēles spēle visai ģimenei – un iesaka to ikvienam no 6 gadu vecuma.

"Teātrī strādāju jau gandrīz 20 gadus, esmu iestudējusi ap 30 izrādēm, bet šī būs mana pirmā izrāde bērniem," stāsta G. Poliščuka. Taču neatkarīgi no mērķauditorijas viņa uzsver, ka savās izrādēs vienmēr runā par to, kas konkrētajā brīdī satrauc viņu pašu.

"Savstarpējās attiecības un komunikācija mūsdienās ir kļuvusi citādāka. Bērni ir atšķirīgi – tā ir cita paaudze ar jaunu domāšanu un attieksmi pret dzīvi. Viņi ir dzimuši laikmetā, kurā liela ietekme ir tehnoloģijām un virtuālajai realitātei, savukārt es un mana radošā komanda gribam viņiem parādīt, cik lieliski ir savstarpēji komunicēt, cik brīnišķīgi ir just ar visu sirdi, arī izjust sāpes, cik svarīgi ir iemācīties pārvarēt bailes, šķēršļus, pārvarēt tehnoloģiju atkarību un atklāt sev īsto pasauli."

Kopā ar režisori pie iestudējuma strādā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Dace Pudāne (sadarbībā ar Ingrīdu Martini), horeogrāfe Inga Raudinga, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un video mākslinieks Artis Dzērve, savukārt mūziku radījis komponists Kārlis Lācis.

Volkova pasakas skatuves versijas varoņi Ella, Putnubiedēklis, Lauva un Dzelzscilvēks, mainoties laikam, būs nokļuvuši virtuālajā pasaulē. Kāpēc virtuālajā? Jo Ella visu savu brīvo laiku pavada spēlējot datorspēles, līdz kādā no tām tiek ierauta un nekādi netiek vairs prom. Lai tiktu ārā, viņai būs jāiemācās gan komunicēt, gan draudzēties. To viņa kopā ar pārējiem savā ceļā arī darīs – pārvarot šķēršļus mācīsies mīlēt, draudzēties, domāt, izdarīt pareizās izvēles, dzīvot dzīvi, pilnveidojot pati sevi.

Izrādē piedalīsies aktieri Signe Dancīte, Rolands Beķeris, Edgars Ozoliņš, Sandis Pēcis, Kaspars Gods, Anete Berķe, Ilze Trukšāne, Ilze Jura, Pēteris Lapiņš, Armands Kaušelis.

Lai radītu izrādes virtuālo pasauli, pavadītas daudzas stundas. "Nekad ar savu radošo komandu tik daudz nebijām strādājuši pie maketa izveides, kā šoreiz, taču izrādes ideja mūs aizrāva kā mazus bērnus. Mēs pilnībā iegrimām izrādes pasaules izveidē un man šķiet, ka ir izdevies aizraut arī aktierus. Šī būs izrāde visai ģimenei, kur mani vienaudži – vecāki – ieraudzīs kaut ko savu, bet bērni – savu. Mēs ļoti ceram uz viņu sapratni," uzsver G. Poliščuka.

18. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī būs skatāma Franca Kafkas romāna "Process" skatuviskais variants Mārča Lāča režijā.

Izrāde pieteikta kā sirreāls detektīvs – birokrātisko labirintu alegorija, kas sākas brīdī, kad galvenais varonis Jozefs K, kādu dienu pamostoties, tiek apcietināts. Apcietināšanas iemesls netiek atklāts, taču Tiesas Prāva jau patstāvīgi rit savu gaitu.

Mistikas piesātināts "tumšās" literatūras šedevrs, kuru pats autors bija lēmis iznīcībai.

Skatuviskā adaptācija, režija – Mārcis Lācis, scenogrāfija – Mārcis Lācis, Artūrs Arnis. kostīmi – MAREUNROL'S, gaisma – Lauris Johansons, skaņa – Toms Auniņš.

Lomās: Jozefs K – Toms Veličko, Advokāts, Izmeklēšanas tiesnesis, Ziņu devējs – Andris Keišs Bloks, Uzraugs Villems, Kapteinis – Ivars Krasts, Titorelli, Uzraugs Francs, Tiesas kalpotājs – Reinis Boters, Garīdznieks, Tēvocis Alberts – Ģirts Krūmiņš, Uzraugs, Pērējs, Direktora vietnieks, Večuks kancelejā – Klāvs Mellis, Students, Rūpnieks – Jevgēnijs Isajevs, Grūbahas kundze – Sandra Kļaviņa, Birstneres jaunkundze, Montāgas jaunkundze – Jana Čivžele, Veļas mazgātāja – Inga Tropa, Lēnija – Anna Nele Āboliņa.

25. janvārī notiks pirmizrāde otrajam režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudējumam Daugavpils teātrī, piedāvājot skatītājiem komēdiju latviešu valodā "Hantele killeram".

Iestudējuma lugas autore ir krievu publiciste Olga Tuhaņina, kura 2010. gadā izmēģināja savus spēkus dramaturģijā, uzrakstot lugu "Hantele". Šīs lugas iestudējums Krievijā, teātra anterprīzē "Artistiskais zvaigznājs" («Артистическое созвездие»), tika raksturots kā sižetiski pārsteidzošs un aktuālus jautājumus aizskarošs. Tagad šīs lugas iestudējums top Daugavpils teātrī.

Izrādes "Hantele killeram" galvenās lomas atveidotājs Māris Korsiets dalās savos iespaidos: "Es apbrīnoju to, kā Dž. Dž. Džilindžers spēj atrast tik interesantu materiālu, ar kuru strādāt. Šīs lugas sižets ir ļoti neparasts un tiešām smieklīgs. Es izrādē attēloju filologu, kurš savu dzīvi veltījis Krievijas Galējo Ziemeļu tautu literatūrai. Izrādē evenki un čukči ir mans jājamzirdziņš! Bet lielā izmisumā filologam jāpievēršas killera profesijai, un tas jau izsaka daudz par sižeta komiskumu. Izrādē varēs izsmieties no sirds, bet beigās arī kārtīgi aizdomāties, it īpaši vīriešiem."

Kas pamudinājis šo izglītoto kungu pievērsties nežēlīgajam arodam? Kāpēc pasūtītājs vēlas atbrīvoties no savas sievas: greizsirdības, mīļākās, naudas vai kāda cita iemesla dēļ? Vienkāršu atbilžu uz šiem jautājumiem nebūs.

Iestudējumā piedalās Māris Korsiets, Andris Bulis, Maija Korkliša, kā arī Zanda Mankopa. Iestudējuma scenogrāfiju veido Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, režisora asistente un horeogrāfe - Linda Kalniņa, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs. Lugu no krievu valodas tulkojis Dž. Dž. Džilindžers.

Drīzumā pēc pirmizrādes iestudējums "Hantele killeram" dosies viesizrādēs, un to varēs noskatīties Dailes teātrī 11. martā plkst.18.00, kā arī Valmieras teātrī 18. martā plkst. 18.30.

Ar slavenā rakstnieka un dramaturga Edvarda Radzinska lugu "104 lappuses par mīlestību" 26. janvārī Valmieras teātra Apaļajā zālē debitēs jaunais režisors Georgijs Surkovs. Galvenajās lomās – Inga Apine un Mārtiņš Meiers.

Izrādes radošajā komandā arī scenogrāfe Dace Sloka, kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone, gaismu mākslinieks Jānis Sniķers un muzikālā noformējuma autors Armans Guščjans. Pārējās lomās: Klinta Leja, Madara Melne-Tomsone, Krišjānis Salmiņš, Ivo Martinsons un Imants Strads.

"Īpaša vērtība šajā lugā ir tā, ka no vienas puses skatītāju acu priekšā izvēršas traģisks stāsts, bet no otras puses – tāda kā gaiša un skaista pasaka, mīts par varonīgu mīlestību. Jūsmīgs stāsts, kas norisinās gaisā visromantiskākajā padomju laika periodā – sešdesmitajos gados. Lugas sižetam dramaturgs ir iedvesmojies no reāla notikuma par kādu pilotu un viņa lielo mīlestību uz stjuarti. Tāpēc šīs lugas valodas un dialogu skaistums, teatralitāte, humors, vieglums, ar kādu tā ir uzrakstīta, sagrābj savā varā uzreiz," saka režisors Georgijs Surkovs.

Edvarda Radzinska luga "104 lappuses par mīlestību" Valmieras teātrī tiks iestudēta otro reizi. Pirmo reizi 1964. gadā to iestudēja Oļģerts Kroders, un tas, līdzīgi kā režisoram Georgijam Surkovam, arī bija viņa pirmais iestudējums Valmieras teātrī.

Edvards Radzinskis (1936) ir īsta padomju laika dzīvā leģenda. Pie viņa lugām ir ķērušies labākie pasaules režisori, to iestudējumi ir veidoti ASV, Kanādā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Somija un Japānā u.c. Luga "104 lappuses par mīlestību" piedzīvojusi arī vairākas kino ekranizācijas – 2002. gadā galveno lomu filmā atveidoja krievu aktrise Renāta Ļitvinova.

Izrāde "104 lappuses par mīlestību" arī 27., 28.janvārī, 8., 16., 18., 20., 21. februārī (biļetes uz februāra izrādēm būs pārdošanā no 1. janvāra).

Dailes teātrī 26. janvārī pirmizrādi piedzīvos Džeza Batervērta cilvēka drāma 2 cēlienos "Jeruzaleme" Lauras Grozas-Ķiberes režijā.

Džonijs Bairons ir ekscentrisks dzīves baudītājs un neticamu, fantastisku stāstu stāstītājs. Reiz viņš bijis nevaldāms un, pēc paša teiktā, vēl joprojām daudzās jomās nav pārspēts. Reiz visi vīrieši viņu apbrīnojuši un neviena sieviete nav spējusi pretoties viņa šarmam.

Arī tagad, vietējā lauku gadatirgus dienas rītā, Džonijs ir pieprasīts vīrietis, kurš nevar sūdzēties par uzmanības trūkumu. Visi no viņa kaut ko grib. Vietējās varas autoritātes grib padzīt viņu no meža midzeņa, viņa dēls grib, lai tētis beidzot aizved viņu uz gadatirgu, kāds tēvs grib ar viņu nopietni izrēķināties, un vesels bars dažādu – bieži nepilngadīgu – sabiedroto grib viņa neizsmeļamos narkotiku un alkohola krājumus.

Pusaudži un dzīvei nepiemērotie, kuri nevēlas vai nespēj pieaugt, pulcējas ap Džoniju. Alkas pēc pirmatnējas mežonības un nepakļaušanās sistēmai atdzīvojas Džonija pārgalvīgi piedauzīgajos un satraucoši aizraujošajos stāstos par senatnes idealizēto mītisko pasauli – tādu pasauli, kurā mājo milži, kas šobrīd nevienam vairs nav vajadzīgi. Bet varbūt kaut kas no Džonija ērmīgajiem stāstiem tomēr varētu izrādīties patiesība?

Režisore – Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Kristīne Pasternaka, komponists – Kārlis Auzāns, video mākslinieks - -8, kustību konsultants – Sergejs Fjodorovs, muzikālā noformējuma autors – DJ Raitis, gaismu mākslinieks – Jevgeņijs Vinogradovs.

Lomās: Juris Žagars (Džonijs Bairons), Lauris Dzelzītis (Rudais), Dainis Grūbe (Lī), Lauris Subatnieks (Deivijs), Ērika Eglija (Pī), Anta Aizupe (Tanja), Gints Grāvelis (Veslijs), Pēteris Liepiņš (Profesors), Kristīne Nevarauska (Dona), Indra Briķe (Mis Foseta), Intars Rešetins (Misters Pārsonss), Anete Krasovska (Fedra), Raivis Vidzis (Trojs), DJ Raitis (DJ), Sergejs Fjodorovs (Frenks), Teodors Timrots vai Mārtiņš Bikše (Mārkijs).

Savukārt 28. janvārī Dailes teātrī pirmizrāde gaidāma Betas Henlijas lugas "Sirds noziegumi" iestudējumam Rolanda Atkočūna režijā.

Trīs Magratu māsām ir gluži atšķirīgas personības un katrai savs liktenis. Lenija rūpējas par savu veco vectēvu un pamazām atsakās no visiem dzīves priekiem. Mega mēģina izvērst aktrises karjeru un aizraujas ar dažādiem vīriešiem. Savukārt Beibe ir apprecējusies ar bagātu un ietekmīgu vīru, kuru viņa vienkārši vairs nespēj paciest. Dzīve viņas ir aizvedusi katru uz savu pusi.

Taču, kad Beibe ir nokļuvusi nopietnās nepatikšanās, viņas visas atkal satiekas savā bērnības mājā. Viņu atkalapvienošanās atdzīvina visus vecos pāridarījumus, bet arī vienkāršu kopā būšanas prieku. Viņām nākas nokārtot rēķinus ar savu pagātni, lai spētu raudzīties nākotnē.

Amerikāņu dramaturģes Betas Henlijas luga "Sirds noziegumi" saņēmusi Pulicera prēmiju dramaturģijā (1981).

Režisors – Rolands Atkočūns (Lietuva), scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis. Lomās: Vita Vārpiņa (Mega), Rēzija Kalniņa (Beibe), Mirdza Martinsone (Lenija), Sarmīte Rubule (Čika), Artis Robežnieks (Doks), Aldis Siliņš (Bārnets), Juris Strenga (Vectēvs).

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!