Foto - Jānis Deinats
 
Teātris
16.01.2019

Izskalotie

Komentē
0

Par Vladislava Nastavševa izrādi "Jaunības putns ar saldo balsi" Jaunajā Rīgas teātrī

Ar Tenesija Viljamsa dramaturģiju Vladislavs Nastavševs strādā jau otro reizi – 2012. gadā viņš Nacionālajā teātrī iestudēja Viljamsa lugu "Pērnvasar negaidot", ko dramaturga biogrāfijā no "Jaunības putna ar saldo balsi" šķir tikai gads – pirmā tapusi 1958. gadā, savukārt otrā – 1959. Materiāla izvēle šķiet likumsakarīga, jo ļauj Nastavševam atgriezties pie "Pērnvasar negaidot" iesāktajiem motīviem, kas vijas cauri arī vēlākajiem viņa darbiem, turklāt acīmredzami iekļaujas Jaunā Rīgas teātra šīgada neoficiālajā tēmā par jaunību, ko izrādēs "Linda Vista" un "Kalpa zēna vasara. Sākums" dažādi interpretējis Alvis Hermanis.

Izrāde sākas precīzi tai mirklī, kad esmu beigusi lasīt programmiņā iespiesto Viljamsa esejas "The Catastrophe of Success" ("Panākumu katastrofa") fragmentu. Dramaturgs to saraksta, atrazdamies slavas zenītā – vēl nav pagājis "Stikla zvērnīcas" nestais pirmais panākumu vilnis un jau pēc dažām dienām Brodvejā gaidāma "Ilgu tramvaja" pirmizrāde, kas nesīs nākamo, taču pēkšņajai slavai ir arī ēnas puses – vientulība, izlikšanās, greznās dzīves un bohēmas nogurdinošais bezmērķīgums. Savas materiāli bezrūpīgās, taču tobrīd radoši slāpstošās eksistences pretstatu pieczvaigžņu viesnīcā dzīvojošais Viljamss ik dienu redz apkalpojošā personāla vienkāršajā darbā un, nospriedis, ka dzīve nav pilnvērtīga bez zināmām grūtībām, ideālistiski secina – "nevienam šajā pasaulē nebūtu jātīra aiz kāda cita". Mirklis ir nedaudz maģisks – tikko prātā vizualizētais, skumjais un vientuļais Viljamsa tēls, ap kuru rosās viesnīcas apkalpotājs, atdzīvojas uz skatuves, šajā gadījumā – kā Ivara Krasta atveidotais, novecojošais, taču joprojām pievilcīgais un zīda pidžamā tērptais žigolo Šānss.

Viljamsa lugas ir ļoti personīgas – tāpat kā Nastavševa izrādes, tāpēc mākslinieka tēls tādā vai citādā formā ierakstīts daudzos abu darbos. "Pērnvasar negaidot" tas ir Sebastians – vēl samērā jauns, harismātisks, taču nerealizējies un pāragri miris dzejnieks, kurš, lai arī fiziski darbībā klāt neesošs, ir visu notikumu centrā – luga ir ceļojums viņa dzīvē, personībā un paša citādības nosacītajā, neizbēgamajā un simboliskajā nāvē, kuras apstākļus lasītājs izprot, vērojot attiecības starp palicējiem, jo viņu dzīve joprojām griežas ap mirušo. Nastavševa izrādē Sebastians tomēr bija klātesošs – viņu atveidoja pats režisors, kurš, ģērbies viscaur baltā un klusēdams, uz skatuves redzamos notikumus pavadīja ar lirisku klavierspēli.

Arī Ivara Krasta Šānss aiz rūpīgi veidotas ārējās identitātes slēpj izmisumu, vientulību, neizdevušos dzīvi un apkārtējai sabiedrībai nepieņemamu dzīvesveidu. Atteikties no jaunības, skaistuma, kā arī no amerikāņu sapņa par slavu un statusu sabiedrībā šeit nozīmē zināmu nāves formu, ko Šānsa gadījumā spēj aizkavēt tikai veiksmīgs pašapmāns. Vienīgā vieta, kur, viņaprāt, šai paša radītajai un uzturētajai ilūzijai ir cerības izdzīvot, ir dzimtā mazpilsēta ar semantiski zīmīgo nosaukumu Sentklauda, uz kurieni viņš dodas, lai atgūtu zaudēto mīlestību un paša jaunības nevainību.

Ivaram Krastam šī ir pirmā šāda mēroga loma (galvenā lielās zāles izrādē), un aktieris to spēlē atbildīgi un netaupot enerģiju, tomēr tēlam un līdz ar to izrādei pietrūkst attīstības. Šānss kopš pirmās minūtes jau ir nolemts – ne režisors, ne pats aktieris nepieļauj iespēju uz "augšāmcelšanos" (notikumi risinās Lieldienu laikā) jeb iespēju Šānsam pat ne atgūt Hevenliju vai kļūt slavenam, bet radīt sev jebkādu nākotni. Protams, šāds – viscaur nopietns, fatālisma caurstrāvots – lugas lasījums ir viens no virzieniem, kādā iespējams iet, tomēr, nelīdzsvarots ar citiem elementiem, tas rada risku padarīt vēstījuma intonāciju nedaudz vienmuļu un virspusēju. Tas arī notiek, par spīti tam, ka viss it kā ir savās vietās, – izrāde ir precīza, eleganta, pārdomāta un arī aktieri spēlē pārliecinoši – gan Baiba Broka kā hiperjūtīgā, novecojošā kinozvaigzne Aleksandra del Lago, kas, ceļodama inkognito, bēg no, pēc pašas domām, katastrofālās atgriešanās uz lielā ekrāna un kurai, pretēji Šānsam, pāri dzīves eksistenciālajam tukšumam un nāvei finālā ļauj pacelties talants, gan Vilis Daudziņš kā Boss Finlijs – self-made man, kurš savu kroplo, taču patieso mīlestību pret meitu prot izrādīt tikai caur naudu un varu, gan Sandra Kļaviņa, kas salīdzinoši nelielajā Lūsijas lomā radījusi dzīvu, siltu tēlu ar aktīvu iekšējo dzīvi un krāšņu ārējo veidolu. Ne pārāk veiksmīga skatuviskā forma piešķirta Janai Čivželei, kurai, apspēlējot tekstā atrodamo Hevenlijas neauglības salīdzinājumu ar vēja kustinātu, izkaltušu vīnkoka stīgu, ik pa brīdim ilustratīvi jādrebinās.

Sadarbībā ar Edgaru Kļaviņu radītais tukšais baseins, pie kura un kurā notiek darbība, reprezentē teju visu eksistenciālo jautājumu spektru, kas nomoka varoņus, – nepiepildītos sapņus, tukšo dzīvi, aizejošo jaunību, zaudēto nevainību un galu galā fizisku/garīgu/radošu neauglību un nāvi. Tukšā baseina "krastā" izskaloto varoņu klaustrofobiskās ciešanas vēl vairāk pastiprina īstās dzīves klātesamība, kas atrodas gluži vai rokas stiepiena attālumā, tāpat kā ūdens un dzīvības pārpilnā jūra, kas nojaušama caur viesnīcas istabiņas žalūzijām. Taču abas ir nesasniedzamas, jo – tāpat kā nokļūšana pie jūras – arī pilnasinīga un atklāta dzīve vispirms prasa parādīties nesaudzīgajā dienas gaismā.

Tukšais baseins organiski ierakstās arhetipisko ūdens un tā agregātstāvokļa – ledus – tēlu līnijā Nastavševa izrādēs. Nesasniedzams ir arī "Cerību ezers" tāda paša nosaukuma izrādē un vēl jo vairāk – turpinājumā "Cerību ezers aizsalis", kur skatuvi klāj mākslīgais ledus –vientulības, iekšēja sasaluma, vilšanās izraisītas vēsas ironijas un rezignācijas radīta "skatuve", uz kuras mirguļojošā skatuves kostīmā tērptais Kaspara Znotiņa tēlotais Vlads šķietami bez piepūles meistarīgi griež piruetes, sasaucoties ar režisora jaunākās izrādes varoni, Baibas Brokas atveidoto novecojošo kinozvaigzni Aleksandru del Lago, kura Šānsam saka: "Es no savām esības mokām un kaislībām esmu izveidojusi kaut ko tādu, ko varu rādīt visai pasaulei: kā skulptūru, gandrīz heroisku tēlu, kas ir patiess." Baseins funkcionē arī kā substitūts lugas darbībā būtiskajam spogulim, kurā ieskatās gan Baibas Brokas varone, redzot novecojušu, bet tai pašā laikā panākumiem bagātu, talantīgu aktrisi, gan Ivara Krasta Šānss, kuram bez aizejošās jaunības nav nekādas nākotnes. Mēģinot ielūkoties baseinā, viņi gan redz nevis savus atspulgus, bet tukšumu, pret kuru sāpīgi atsitas visas cerības.

Nastavševs ir metaforu meistars un savās labākajās izrādēs caur oriģināliem tēliem atklājis pārsteidzošas, personiski uzrunājošas, pārlaicīgas iestudējamo tekstu šķautnes – šādas metaforas ir nu jau leģendārās klavieres "Peldošajos-ceļojošajos", līdzsvarotais baļķis "Jūlijas jaunkundzē", skapis "Cerību ezerā", jau pieminētais ledus un citi. Tomēr šajā izrādē tukšais baseins, lai arī piedāvā bagātīgu nozīmju klāstu un dažādos veidos rezonē ar materiālu, tomēr kā tēls ir visnotaļ tiešs un īsti neko jaunu, tādu, kas ļautu attīstīt paralēlu stāstu skatītāja iztēlē, nepasaka. Vienlaikus cenšoties saglabāt zināmu nosacītību un stilizētību skatuviskajās norisēs, izrāde būtībā balstīta uz tekstā iekodēto, un, lai arī tai ir interesanti sekot līdzi sižeta līmenī un JRT aktieri kā vienmēr ir lieliski, jūtami pietrūkst faktora, kas padarījis citas Nastavševa izrādes neaizmirstamas, – paša režisora balss un dzīvo, radošo eksperimentu, kas tik bieži padarījis viņa iestudējumus par personīgiem un mākslinieciskiem manifestiem.

Anna Andersone

Anna Andersone ir teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!