Aktualitātes
08.06.2017

Iznākuši žurnālu "Rīgas Laiks", "Teātra Vēstnesis" un "Domuzīme" jaunākie numuri

Komentē
0

Šonedēļ iznākuši trīs kultūrperiodikas izdevumi – žurnāls "Rīgas Laiks", kura jūnija numurā lasāms kādreiz 444 kilogramus smagā Pola Meisona dzīvesstāsts, literatūras, publicistikas un vēstures izdevums "Domuzīme", kas šoreiz pievērsies taisnīguma un netaisnīguma jautājumam, kā arī "Teātra Vēstnesis", kura numura tēma ir bērnu teātris.

"Ko nabagie var pateikt par bagātajiem?" "Cik ir pašnāvības veidu?" "Kas ir interesantāks nekā kļūt par līderi?" "Kā vīrieši un sievietes lēnām iemācījušies interesanti sarunāties savā starpā?" – tie ir jautājumi, ko uzdod un par ko daudzus gadus domājis vēsturnieks Teodors Zeldins – viens no žurnāla "Rīgas Laiks" jūnija numura varoņiem, kura grāmatu nodaļu nosaukumi formulēti tieši šādā veidā. Sarunā ar Arni Rītupu Zeldins paspēj pieskarties gan renesanses cerībām, gan vēsturiskām pārmaiņām cilvēku reliģiozitātē, gan jautājumam par to, ko nozīmē būt dzīvam.

Jūnija numurā atrodama arī Tīrona un Rītupa saruna ar krievu dzejnieku Vladimiru Gandelsmanu, kurš raksta dzejoļus un dievina filozofus, kā arī 1966. gadā notikusi saruna starp Mortonu Feldmanu un Džonu Keidžu – diviem ģeniāliem komponistiem un vienlaikus arī vienkārši labiem draugiem.

Vēl viens numura varonis ir Pols Meisons – vīrs, kurš reiz svēris 444 kilogramus, taču tad nolēmis, ka nevēlas mirt, un veicis neticamu notievēšanu. Meisona dzīves stāstu aprakstījis Džastins Hekerts.

Agnese Irbe apceļo Galileju, pārlasot Svētos rakstus ("No Galilejas"), savukārt Pauls Bankovskis mēģina saprast kaķu vietu pasaules iekārtojumā ("Kaķiem zem astes").

Vēl žurnālā pārpublicēts fragments no franču politologa Olivjē Ruā grāmatas par jaunās paaudzes džihādistiem, kurā autors aizstāv domu, ka Eiropas "pašmāju" teroristi ir nevis reliģiski fundamentālisti, kas pievērsušies vardarbībai, bet gan agresīvi nihilisti, kas pieslējušies islāmam.

Rakstā "Kekulē problēma" Kormaks Makārtijs reflektē par valodas izcelsmes jautājumu, savukārt rubrikā "Dzīves ziņa" Vadims Krugļikovs dalās ar savulaik Maskavas Valsts universitātes kopmītnēs veiktajām piezīmēm par vemšanas tipoloģijas jautājumu.

Rubrikā "Komentāri" Ivars Ījabs raksta par valsts noslēpumiem, Rasa Jansone – par mūsdienu izglītības nepiemērotību bērniem (vai otrādi) un radošā apvienība "Cehs.lv" savā RL debijas slejā mēģina saprast latviešu apsēstību ar fanošanu par hokeju.

Savukārt žurnāls "Teātra Vēstnesis", simboliski atsaucoties gaidāmajam Valmieras teātra vasaras festivālam bērniem, kā žurnāla centrālo tēmu izvirzījis bērnu teātri Latvijā un ārpus tās. Kārlis Krūmiņš diskusijā ar Ģirtu Šoli, Annu Sīli, Jāni Znotiņu un Henrietu Verhoustinsku par to, kāds ir bērns mūsdienās un kādam jābūt šodienas teātrim bērniem, ar ko tas atšķiras no laika, kad auga paši režisori un aktieri. Guna Zeltiņa un Ilze Kļaviņa uzrakstījušas apkopojošu viedokli par pašreizējo Latvijas teātru piedāvājumu un nule notikušo Rīgas festivālu bērniem "Eju meklēt!". Ekskluzīvu rakstu sagādājusi Nacionālā teātra izrāžu vadītāja Linda Helviga, kuras pienākumos ir sagaidīt un pavadīt bērnus, kas apmeklē izrādi "Šausmu autobuss" – no kā viņiem ir bail un kāda ir viņu dzīve.

Žurnāla intervijas ar Liepājas teātra aktrisi Andu Albuži un režisoru Ģirtu Ēci, savukārt divu profesionāļu dialogā Māra Ķimele sarunājas ar scenogrāfu un režisoru Reini Suhanovu, viņu sarunas epicentrā – Elmāra Seņkova "Trīne", kas izraisījusi vairāk viedokļu sadursmes skatītāju vidū nekā jebkurš cits teātra iestudējums pēdējos gados.

Žurnāla aktuālās recenzijas aptver visus Latvijas teātros, ieskaitot Daugavpils teātra veiksmīgās sezonas analīzi Edītes Tišheizeres skatījumā. Par Liepājas teātra "Precībām" raksta Silvija Radzobe, viņa recenzē arī Dailes teātra "Bannija Manro nāvi". Maija Svarinska analizē Viestura Kairiša iestudēto "Karali Līru", Līga Ulberte "Tuvo pilsētu", Ieva Rodiņa – "Trīni", savukārt Ieva Struka – Valmieras teātra latviešu autoru darbu iestudējumus. Divas Regnāra Vaivara jaunākās izrādes vērtē Edīte Tišheizere, Mārīte Gulbe analizē Strindberga un Ibsena inscenējumus Valmierā un JRT.

Rubrikā "Vārds teātra cilvēkiem" – Annas Putniņas veltījums šā gada jubilāram Feliksam Deičam. Rubrikā "Jaunie teātrī" – par aktierapmācības metodēm runā LKA pedagogi un teātru vadītāji, savukārt Atis Rozentāls intervē Krievu teātra jauno aktrisi Natāliju Živecu. Margarita Zieda sarūpējusi kārtējo ieskatu vācu teātra aktualitātēs, savukārt rubrikā "Leģendas" lasāms raksts par Elzu Radziņu un Paulu Jēgeri-Freimani.

Paplašinātā – 80 lappušu apjomā – klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" 2017. gada otrais numurs.

Īpaša uzmanība izdevumā pievērsta taisnīguma – netaisnīguma jautājumam Latvijas sabiedrībā. Par to apaļā galda diskusijā sarunājas jurists un politologs, Eiropas tiesas tiesnesis Egils Levits, socioloģe un sociālantropoloģe Baiba Bela, sociālpsihologs Ģirts Dimdiņš, "SEB bankas" valdes loceklis, biznesa psiholoģijas speciālists Kārlis Danēvičs, latviešu literatūras vēsturniece Ieva Kalniņa un Latvijas Radio 1 vecākais redaktors Eduards Liniņš.

Poļu rakstnieka Ādama Zagajevska esejā "Nodevība" Ingmāras Balodes tulkojumā izcelta kādreizējā radošās inteliģences pārstāvja attiecību noskaidrošana ar sevi un sabiedrību nesenajā totalitārisma ērā.

Oriģinālprozas rubrikā lasāmi Janas Egles, Māra Bērziņa un Daces Vīgantes jaunākie stāsti, arī mākslas un humanitārās ģeogrāfijas profesora Edmunda Valdemāra Bunkšes jaunības reminiscence dokumentālās daiļliteratūras žanrā Māras Cielēnas tulkojumā.

Īpašajā rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis iepazīstina ar 20.-30. gadu spožo rakstnieku Kārli Zariņu, kurš pēckara Latvijā bija neredzams un nedzirdams, lasāms arī Zariņa 1927. gadā publicētais stāsts "Piemini nāvi, Heidenkranc!".

Čehu rakstnieka Mihala Vīvega stāstu "Mājokļa sirds" tulkojis Jānis Krastiņš. Eseju "Spānija un lietu īstie vārdi" speciāli "Domuzīmei" uzrakstījis spāņu rakstnieks un vēsturnieks Fernando Sanbasilio, tulkojusi Liene Mustapa.

Numura interviju ar literatūzinātnieci Anitu Rožkalni, kura šogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas speciālbalvu par grāmatu "Kārļa Zariņa burvju aplis", veidojusi Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica.

Žurnālā lasāma Arvja Vigula poēma un arī jauno dzejnieku Daiņa Deigeļa un Ances Kristālas dzejkopas. "Ekstraverto igauņu" jeb igauņu dzejas huligānu – (:) kisivildnika, Contras un Veiko Merka darbus latviskojis Guntars Godiņš. Jaunajā rubrikā "ilustrētā dzeja" Jāņa Rokpeļņa dzejoli izzīmējusi māksliniece Agnese Lielpētere.

Jauniznākušās grāmatas recenzējuši Anda Baklāne, Gints Apals, Guntis Berelis, Ilva Skulte, Pauls Daija un Ieva Kolmane. Literatūrzinātniece Bārbala Simsone sniegusi apskatu par idejām, kuras latviešu rakstnieki apstrādājuši fantastikas un fantāzijas žanrā sacerējumos.

Vēsturniece Kristīne Zaļuma raksta par grāmatu kolekcionēšanas tradīciju 18. un 19. gs., kas Latvijas teritorijā radīja unikālo muižu bibliotēku kultūru. Bet literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis caur "vēsturiskās traģēdijas" prizmu atgādina par rakstnieku un kritiķi Andreju Upīti. 

 "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa. Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Sergejs Davidovs, Zane Veldre, Ernests Kļaviņš, Lizete Upīte. 

Par VKKF piešķirto finansējumu 2017. gadā iznāks vēl divi (septembrī, decembrī) žurnāla "Domuzīme" numuri.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!