Aktualitātes
07.03.2018

Iznākuši žurnālu "Domuzīme" un "Rīgas Laiks" jaunākie numuri

Komentē
0

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" 2018. gada pirmajā numurā ieviesta jauna rubrika "Baltijas valstu simtgadei", kurā publicēts latviešu, igauņu un lietuviešu autoru dzejolis ar stāstu jeb komentāru, savukārt "Rīgas Laika" marta laidienā lasāma Lolitas Tomsones un Ingas Žoludes saruna ar nesen mūžībā aizgājušo Valentīnu Freimani.

Atainojot procesus latviešu īsprozas rakstniecībā, žurnālā "Domuzīme" publicēti vairāki stāsti: Gunas Rozes "Bestmens", Sergeja Moreino "Maskavas dienasgrāmata" un Liānas Langas autobiogrāfiskais stāsts "Kā viņiem gāja ar čeku". Pie latviešu prozas pieskaitāms arī profesora Edmunda Valdemāra Bunkšes stāsts "Papīrā ietīti cukurgraudi", kas gan tulkots no angļu valodas. Īpašajā rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis iepazīstina ar rakstnieku Jāni Veseli un viņa teiksmu "Dzīve pret sauli".

Tulkotās prozas sadaļā – ķīniešu rakstnieka Ji Džou stāsts "Laikmeta ārsts" Unas Aleksandras Bērziņas-Čerenkovas un Čenas Hunmejas tulkojumā, kā arī Braiena Blānčfīlda (ASV) eseja "Par abstrakciju" Normunda Pukjana tulkojumā.

Dzejkopu publikācijas Aivaram Eipuram un Ingai Gailei, ar igauņu dzejnieces Veronikas Kivisillas atdzeju iepazīstina Maima Grīnberga.

Numura intervija – ar izdevniecības "Dienas Grāmata" vadītāju Daci Sparāni-Freimani.

Par nesen izdoto grāmatu "Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme" reflektējis literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis. Plašu apskatu par to, kā Igaunijas un Lietuvas rakstniecība atbalsojusies Latvijā, uzrakstījusi literatūrzinātniece Zanda Gūtmane.

Kā parasti, žurnālā recenzētas arī vairākas pēdējā laikā iznākušās grāmatas.

Apaļā galda saruna šajā žurnāla numurā par īpašo Baltijas reģiona vēstures fenomenu – vācbaltiešiem, kuru pēdas Latvijas vēsturē iesniedzas 12. gs. un apraujas 20. gs. pirmajā pusē: kā vērtējama vācbaltiešu loma latviešu nācijas un valsts tapšanā? Sarunas dalībnieki ir vēsturnieki Inta Dišlere, Vija Daukšte, Ilgvars Misāns, Raimonds Cerūzis, literatūrzinātnieks Pauls Daija un Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš.

Eseju "Valodas slaloms" uzrakstījis valodnieks, Ventspils Augstskolas profesors Jānis Sīlis. Bet raksts "Luters Ziemeļvalstu labklājībā", kas pirms neilga laika bija raisījis pamatīgas diskusijas Somijas sabiedrībā, tulkots latviski, lai arī Latvijas sabiedrībai sniegtu ierosmi domāšanai par līdzīgām tēmām. 

Uzsverams īpaši bagātīgais vēstures rakstu bloks. Vēsturnieks Jānis Šiliņš atgādina par tikpat kā nezināmo un aizmirsto Otro Latgales kongresu, kas notika tai pašā 1917. gadā; savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks sniedz vēsturisku ieskatu latviešu grāmatu tirdzniecības veidošanās procesos. Lasot starpkaru Latvijas ārlietu dienesta darbinieka Ludviga Sējas dienasgrāmatu un memuārus, vēsturniece Iveta Šķiņķe reflektē par dažādām izdzīvošanas stratēģijām Latvijas valsts posta laikos, aplūkojot arī kādreizējā ārlietu ministra Vilhelma Muntera dzīvi un propagandas rakstus. Savu skatījumu uz padomju okupācijas periodu un tās vērtēšanu mūsdienās sniedz arī publicists, kādreizējais starptautisko notikumu komentētājs Voldemārs Hermanis rakstā "Starp lustrāciju un frustrāciju".

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Renāte Kloviņa, Rūta Briede, Rebeka Lukošus un Kristīne Raibarte.

"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Ingmāra Balode, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa. 

Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi las.am.

2018. gadā par VKKF piešķirto finansējumu vēl iznāks trīs žurnāla numuri (jūnijā, septembrī un decembrī). Abonēt žurnālu iespējams Latvijas pastā vai internetā.

Žurnāls "Domuzīme" iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās (Narvesen, Rimi, Sky) un grāmatnīcās (Jānis Roze, Valters un Rapa) visā Latvijā.

Žurnāla "Rīgas Laiks" redaktora slejā Uldis Tīrons raksta, ka "šis "Rīgas Laika" numurs izskatās nedaudz pēc tādām kā sarunām mirušo valstībā, kurā filozofi pavada laiku, sarunādamies visjaukākajā kompānijā, kāda iespējama." Un uz vāka ir Valentīnas Freimanes bērnības foto.

Rubrikā "In memoriam" publicēta Lolitas Tomsones un Ingas Žoludes saruna ar nesen mūžībā aizgājušo Valentīnu Freimani, kura sacījusi: "Brīvība ir ne tikai sabiedrisks statuss, brīvība ir arī īpašība – vai nu tu esi brīvs, vai neesi. Cits var dzīvot vislielākajā demokrātijā, bet viņš nebūs brīvs cilvēks – daudzus tādus zinu."

Vjačeslavu Ivanovu Arnis Rītups un Uldis Tīrons gribējuši intervēt vēlreiz, taču nepaguva.

Ivanovs sarunā atcerējās savu draudzību ar Aleksandru Pjatigorski: "Tas bija diezgan riebīgs laiks, kad ļaudis maz sarunājās par nopietnām lietām. turpretī viņš nebīdamies runāja par visām tēmām. Viņa intereses bija daudz plašākas nekā politika."

Rakstā "Laika slepenā dzīve" Alans Bērdiks skaistā Sabīnes Ozolas tulkojumā reflektē par laika dabu: "Augustīns izņēma laiku no fizikas lauka un ievietoja to sfērā, ko mēs tagad dēvējam par psiholoģiju. "Tevī, mana dvēsele, es mēru laiku," viņš rakstīja. Vārdi, skaņas un notikumi nāk un aiziet, bet tie atstāj aiz sevis nospiedumu."

Signes Rirdances personiskais stāsts arī ir gan par laiku, gan nozīmīgu cilvēku, kurš jau miris: "Pētījuma mērķis. Ko es te varēju rakstīt? Gribu reizi par visām reizēm noskaidrot, vai mans vectēvs ir bijis čekas ziņotājs? Vai vismaz saprast, kas viņš bija par cilvēku."

Lietuviešu psihoterapeits Rimants Kočūns sarunā ar Arni Rītupu par ikdienas dzīves problēmām nonāk pie slēdziena, kas likts intervijas nosaukumā: "Izmainīt apziņas bildīti", un savu amatu raksturo kā "praksi, kurā dvēsele dziedē dvēseli."

Rubrikā "Documenta" publicēta VDK savervētā aģenta anketa, kuras 35. punktā, piemēram, vervētājam jāpasvītro raksturīgas aģenta īpašības: (1) piemīt izcila atmiņa, (2) piemīt izcilas novērošanas spējas, (3) spēj ietekmēt citas personas, (4) piemīt izcila spēja iepazīties un uzturēt pazīšanos, (5) piemīt personisks valdzinājums, (6) piemīt spēja gūt panākumus pie sievietēm (vīriešiem).

Rubrikā "Komentāri" Ivars Ījabs raksta par demokrātiju, Cvī Mirkins skaidro, kā rakstīt – šoa vai holokausts, Ivars Neiders šķetina gadījumu ar humānismu, bet Vents Vīnbergs raksta atbildi Agnesei Irbei un viņas šaubām par viendzimuma laulībām.

"Rīgas Laiku" var abonēt un saņemt pastkastītē vai iegādāties preses tirdzniecības vietās. Abonenti žurnālu var pilnībā lasīt arī internetā. Žurnāla gada abonentiem ir pieeja arī žurnāla digitālajam arhīvam.

Drukātās un digitālās versijas abonēšana šeit.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!