Pirms Jāņiem klajā nācis vizuālo mākslu žurnāla "Studija" jūnija/jūlija numurs, kura fokusā šoreiz ir mākslinieka loma, savukārt šonedēļ izdots žurnāla "Mūzikas Saules" vasaras laidiens, kura uzmanības lokā nokļuvuši klavesīni.
Mākslinieks – tautas sirdsapziņa, sabiedrības spogulis, vizionārs, amatnieks, uzņēmējs... Žurnāla "Studija" 114. numurā tiks spriests par mākslinieka lomaām – konfliktējošām vai līdzāspastāvošām.
Kirils Kobrins skata mākslinieka duālās dzīves nolemtību, par piemēru ņemot Džona Frederika Lūisa (John Frederick Lewis) dzīvi: "Mākslinieks ir amatnieks, taču viņa darba augļu patērētāji nav tikai atsevišķi pircēji, bet gan "sabiedrība". Mākslinieks, palikdams amatnieks, iegūst augstāku statusu: viņš strādā labākas un taisnīgākas pasaules uzbūves labā. Viņam nav tiesību uz savu personisko, īpašo pasauli. Tiklīdz viņš riskē tīkot pēc kaut kā tāda, viņu acumirklī nomet no troņa un pasludina par tautai kaitnieciskās formulas "māksla mākslai" sekotāju."
Artis Svece atgādina, ka mākslinieki ir tikai cilvēki: "Būt sabiedriski nozīmīgam nav ikdienišķs mākslinieka stāvoklis – tas drīzāk jāuzskata par izņēmumu. Mūsu laikmetu raksturo mākslas ietekmes samazināšanās. Mākslinieki turpina ieklausīties, pievērst uzmanību, atmaskot, bet viņu balsis tajās debatēs, kurās tiek pieņemti lēmumi, netiek sadzirdētas."
Ar vizuālo antropoloģi Amandu Ravecu sarunājas Madara Bunkše, meklējot risinājumus jautājumiem, kāda ir mākslas un mākslinieka atbildība sabiedrības un iesaistīto cilvēku priekšā: "Nepieciešams domāt universālāk, jo mazie utopiskie projekti mūs maldina, radot sava veida "burbuli", kurā mēs domājam, ka radām pārmaiņas, kaut arī patiesībā veidojam tikai sociālo iekļaušanu."
Irēna Bužinska seko Oskara Jankusa dzīves gaitām un cenšas rast skaidrojumu cēloņiem un sakarībām, kā krievu kubofutūrisma manierē gleznojošais jaunietis, manifesta "Sintētiskais dinamisms" autors nonāca līdz skandaloza 3. un 4. Saeimas deputāta-komunista lomai.
Numura notikumu – Venēcijas 57. biennāli – komentē žurnāla galvenā redaktore Inga Bunkše: "Iespējams, jāatgriežas pie amata prasmēm, jāpārvērtē mākslinieka misija, lai māksla atkal atspertos un augšāmceltos jaunā, jau citā kvalitātē." Turpretī Ilmārs Šlāpins izvērtē viedokli: "Pati mākslinieka profesijas būtība ir apgūt nevis noteiktas amata prasmes, bet gan spēju izlikties par kaut ko, kas tu neesi. Ne velti māksla tiek definēta kā jebkas, ko dara mākslinieks."
Andra Silapētere raksta par Jāņa Filipoviča personību viņa mākslā un dzīves uzskatos: "Filipoviča darbi ir sociālkritiski, tomēr savā izteiksmes formā viegli – tie neieslīgst smagnējā parādību analīzē vai sašutumā par kaut ko. Darbu neatņemams komponents ir viegls humors, kā tāda salda glazūras kārta tām groteskajām ainām, ko mums rāda mākslinieks."
Grāmatas apskatā, atzīmējot vērienīgās izstādes "Maija Tabaka un Rietumberlīne" atklāšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls", izdevniecībā "Neputns" sagatavotais un "Galerija 21" izdotais katalogs.
Izstāžu recenzijās lasiet Veronikas Viļumas rakstu par projektu "Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula", kas skatāms Latvijas Nacionālās mākslas muzejā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Maijas Rudovskas stāstu par vērienīgo "documaneta 14" izstādi Attēnās, kā arī par citām izstādēm un notikumiem Latvijā un pasaulē.
"Studijas" jaunāko numuru varat iegādāties preses kioskos, "Neputna" galerijā (Rīgā, Tērbatas ielā 49/51), kā arī internetā neputns.lv un studija.lv.
Savukārt žurnālā "Mūzikas Saulē" šovasar var lasīt par klavesīniem. Par amata lietām runā Latvijas grande dame de clavecin Aina Kalnciema, spožā Ieva Saliete, darbīgā Lelde Krastiņa un Leipcigā rezidējošā Zita Mikijanska. Žurnālā atrodama arī Ievas Salietes saruna ar savu Freiburgas profesoru Robertu Hillu; bet rubrikā "Izsakās jaunie" – Gertruda Jerjomenko, Liene Maderna-Stradiņa, Ernests Neimanis un Darja Zemele. Juris Griņevičs piedāvā izcilu klavesīnistu ieskaņojumu kolekciju, bet Kaspars Putriņš stāsta par viduslaiku klavesīna un citu smalku instrumentu būvēšanu.
Vēl šajā numurā: Armands Znotiņš klausās jubilāra Georga Pelēča mūziku; Solvita Sējāne stāsta par nošu izdevniecības Musica Baltica starptautisko vērienu; Inta Balode satiekas ar muzikāliem gaismu māksliniekiem Mārtiņu Feldmani, Maiklu Konoru, Katiju Kouču, Oskaru Pauliņu, Lienīti Slišāni un Jāni Sniķeru; Inese Mailīte atgādina par 1922. gada Jaunatnes dziesmu svētkiem; Aleksandra Line rāda džeza vides mozaīku – menedžeri, viesmīli, toņmeistaru un klausītājus; Uldis Rudaks autores klātbūtnē apbrīno Sniedzes Prauliņas "Inkrustācijas"; Dace Volfa runā ar producentiem Rūdolfu Budzi, Gati Zaķi un Raiti Zgirski. Jaunākos CD vērtē Andris Dzenītis, Dāvis Eņģelis, Juris Griņevičs, Uldis Rudaks, Orests Silabriedis, Dace Volfa, Normunds Vucāns, Armands Znotiņš.
Žurnālu var iegādāties "Valtera un Rapas" grāmatnīcā, galerijā "Istaba", "NicePlace Telpa", "Narvesen", "Rimi" un citos lielveikalos, kioskos u. c.
0