Aktualitātes
06.09.2017

Iznākuši žurnāla "Rīgas Laiks" un laikraksta "konTEKSTS" septembra numuri

Komentē
0

"Rīgas Laiks" šomēnes sarunājas ar režisoru un aktieri Andrē Gregoriju, kā arī publicē izlaiduma runas, ko vērts izlasīt ne tikai studentiem, savukārt Latvijas Rakstnieku savienības laikraksts "konTEKSTS" tapis Dzejas dienu zīmē.

Sarunā ar režisoru un aktieri Andrē Gregoriju, kas publicēta septembra "Rīgas Laikā", Arnis Rītups nejautā, cik filmas "Vakariņas ar Andrē" stāstos ir patiesības un cik – brīvas fantāzijas, taču saruna lielā mērā ir par to, kas tas ir – "īsts" un kā to atšķirt no neīstā.

Japāņu arhitekts Jošiharu Cukamoto, kas bijis Rīgā šā gada maijā, lai pildītu Latvijas Arhitektūras gada balvas starptautiskās žūrijas locekļa pienākumus, intervijā "Rīgas Laikam" stāsta par pilsētu kā nejaušību, absurdu un apgūstamu publisku telpu. "Publiskā telpa nav tikai fiziskā vide. Tā veido tikai pusi no tā, kas ir publiskā telpa. Otra puse ir prasmes to lietot un padarīt par savu," saka Cukamoto.

Amerikāņu rakstniece Katrina Anna Portere ļoti personiskajā stāstā "Svētais Augustīns un buļļu cīņa" mēģina aptvert, kas ar viņu notika pirmās korridas apmeklējuma laikā. Ļāvusi ievilkt sevi piedzīvojumā, viņa cenšas (un viņai tas izdodas!) pārvērst šo piedzīvojumu par kaut ko īstu, proti – par pieredzi.

Mazāk dramatisks, taču ne mazāk personisks ir arī Svena Kuzmina mēģinājums tikt skaidrībā ar radikālā 20. gadsimta, iespējams, radikālāko mākslas faktu – Dišāna "Strūklaku". "Man paveicās kļūt par "nepareizu" strūklakas vērotāju, kura apziņā pisuāri neeksistēja," raksta Svens. "No vienas puses, tas traucēja līdz galam novērtēt darba provokatīvo pusi, bet, no otras, palīdzēja pieņemt spēles noteikumus tā, kā pieredzējušāki čurātāji ne vienmēr spēja."

Drīzāk literatūra Marksesa stilā, nekā žurnāla raksts ir kolumbiešu rakstnieka Alfredo Iriartes neticamais, taču vēstures faktos balstītais stāsts par diktatoru ģenerāli Melgareho, kurš "pārvaldīja Bolīviju no 1864. līdz 1871. gadam, ne brīdi nebūdams skaidrā".

Septembra numurā publicētas arī Josifa Brodska un Deivida Fostera Volasa uzrunas koledžas izlaidumā, kuras vērts izlasīt ne tikai studentiem, savukārt pastāvīgajā rubrikā "Vakariņas ar Andrē" šoreiz sarunājas Viktors Freibergs un Daniela Zacmane, un, protams, par kino skatīšanās pieredzi. Rubrikā "Komentāri" Ivars Ījabs par nepieciešamību izvēlēties, Una Bergmane par franču publicistu kaislībām un Pauls Bankovskis par to, kad varēsim sākt saprast dzīvnieku valodu.

Septembris ir Dzejas dienu mēnesis, arī laikraksts "konTEKSTS" sarūpējis speciālizlaidumu šim notikumam, proti, ierasto 16 lpp. vietā lasītāji saņem 20 lpp., no kurām 6 ir dzejas lappuses.

Dzeja un dzejnieku viedokļi pulsē jau laikraksta pirmās lappusēs – Sandra Ratniece uz sarunu aicināja dzejnieku un atdzejotāju Juri Kronbergu, kurš gan Latvijā, gan Zviedrijā ir savējais un vienmēr gaidīts ar savu neizsīkstošo enerģiju, dzīvesprieku un humora dzirksti.

Šogad Dzejas dienu ciklā norit vairāki pasākumi, kas veltīti Eduardam Veidenbaumam, jo dzejniekam – 150 (laikrakstā par šiem un citiem pasākumiem vēsta izsmeļoša Dzejas dienu programma). Arī "Redaktora slejā" Māris Salējs uzsver Veidenbauma dzejas unikalitāti latviešu dzejas kontekstā, piebilstot: "Uzņemšos lepnības grēku un teikšu, ka no visiem literatūras veidiem tieši dzejā izteiktais / uzrakstītais vārds saglabā visvairāk savas sākotnējās enerģijas." (2. lpp.)

Māra Salēja sakārtota, līdz lasītājiem nokļuvusi arī oriģināldzeja: lapas atvērums ar 21 dzejnieka viena dzejoļa performanci, kā arī unikālu personību un dzejnieku Pētera Brūvera un Māra Melgalva dzejas pirmpublicējumi. Tāpat laikrakstā lasāma arī atdzeja (lietuviešu dzejnieks Kornēlijs Platelis (Pētera Brūvera atdzejā); poļu dzejniece Kristīna Milobendzka (Ingmāras Balodes atdzejā); burjatu dzejnieks Amarsana Ulzitujevs (Eināra Pelša atdzejā)), gan jauniešu literārā semināra "Aicinājuma" dzejas debijas (Toms Kontakevičs, Daniela Zālīte, Kaspars Zalāns, Sofija Kozlova).

Rubrikā "Saruna par tekstu" (18. lpp.) Māris Salējs ar dzejniekiem un atdzejotājiem Eināru Pelšu un Kristapu Vecgrāvi dalās sajūtās par E. E. Kamingsa samta sērijas dzejas izlasi "Pavasara virpulis". Prozas sadaļā septembrī dokumentālās prozas pirmpublicējumi: Kristīnes Želves topošā romāna par Grosvaldu dzimtu I daļas "Latvieši" fragmenti un divas epizodes ("Sudrabkalna niķi", "Noslēpumainais Penecelēns") no Valda Rūmnieka memuāru grāmatas "Starp Mežaparku un Murjāņiem".

Kritikas lapās laikraksts "konTEKSTS" piedāvā jaunu rubriku "Viedokļi" – divi viedokļi par vienu grāmatu, šoreiz Silvijas Ģibietes un Austras Gaigalas skatījums par Gunitas Lagzdiņas debijas stāstu krājumu "Spēlītes". Viesturs Vecgrāvis savukārt atgriežas pie vērtībām – Valda Grēviņa dzejas kopojuma "Veca cilvēka dziesmas. Pēdējā dzeju grāmata". Tulkotās literatūras recenzijas ir sarūpējuši Ieva Kolmane (Dž. M. Kutzē "Jēzus bērnība"), Pauls Bankovskis (Dž. Rūnija "Sarkanā Džoana") un Ingus Barovskis (J. H. Khemiri "Viss, ko es neatceros").

Sadaļā "Literatūra bērniem un pusaudžiem" Sandra Okuņeva pievērsusi uzmanību t.s. miega grāmatām un uzzinājusi Personības pilnveidošanas centra izveidotājas un vadītājas, NLP un Eriksona hipnozes speciālistes Indras Melbārdes viedokli par šo fenomenu. Neiztrūkstoša rubrika ir "Vērtē lasītājs", un šoreiz četrpadsmitgadīgā Anete Mārtuža spriež par D. Viljamsa grāmatu "Vectētiņa lielā bēgšana". Katram dzejniekam ir stāsts par to, kad tika uzrakstīts vai publicēts pirmais dzejolis. Varbūt kāds no šiem bērniem ("Aicinājuma" konkursa 1. grupas laureāti Emīlija Keita Ābele (7 gadi), Pēteris Knoks (8 gadi) un Linda Rolle (9 gadi)), nākotnē sniedzot intervijas, varēs teikt, ka viņu dzejoļu pirmpublikācija ir agrīnā vecumā. Savukārt Austra Gaigala raksta par Latvijā dzimušās, bet kopš agras bērnības Zviedrijā mītošās jaunās autores (viņa ir arī ilustratore) Ulrikas Kesteres grāmatu "Nelūgtie ciemiņi".

Procesu sadaļas atvērumā Egīls Venters dalās iespaidos par augustā notikušo pasākumu, kas varētu būt labs aizsākums tradīcijai: "Vasaras dzejas lasījumi siltumnīcā". Jau iepriekšējā laikraksta numurā tika publicēts Daugavpils Universitātes krājumu apskats, šoreiz Ieva Kalniņa ielūkojusies Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta grāmatu novitātēs. Bet Intas Geneses-Plaudes recenzija par Māras Grudules pētījumu "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" liecina par to, ka šāds pētījums ir sen gaidīts un ir profesionāls. Laikraksta sākumā ir intervija ar dzejnieku, arī laikraksta noslēgumā rubrikā "Darbistabā" Guntis Berelis iztaujā Māri Salēju, savukārt rubrikas "Es lasu" un Evijas Gulbes viesis šoreiz ir Andris Freidenfelds.

LRS laikraksta "konTEKSTS" Nr. 6 (2017. gada septembra numurs) nopērkams visos lielākajos grāmatnīcu tīklos. Cena: 1.50 eiro.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!