Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" jaunākais laidiens piedāvā siltās vasaras novakares pavadīt ar jaunāko oriģinālprozu un dzeju, savukārt "Rīgas Laika" jūnija numurā atrodami gan kaķi, gan Pjatigorskis.
Žurnālā "Domuzīme" stāstus piedāvā Nils Sakss, Aivars Kļavis un Ilga Liepiņa. Viesturs Vecgrāvis klasikas rubrikā raksta par Robertu Mūku, kura eseja "Tehnoloģija – cilvēka liktenis" arī ir izlasāma jaunajā numurā. Savukārt tulkojumu sadaļā tiek piedāvāti Stīdena Dž Faulera, Sašas Batjani un Kristinas Sabaļauskaites stāsti.
Dzejas lappusēs – Guntas Šnipkes un Toma Treiberga jaunākās dzejkopas, kā arī Vistana Hjū Odena dzejoļa "Spānija" tulkojums Raimonda Ķirķa veikumā. Rubrikā "3 dzejoļi tuvākajiem 100" šoreiz izlasāmi Zbigņeva Herberta (atdz. Ingmāra Balode), Džefrija Makdaniela (atdz. Inga Pizāne) un Federiko Garsijas Lorkas (atdz. Dens Dimiņš) dzejoļi.
Numura intervijā dzejnieks Ronalds Briedis sarunājas ar dzejnieku un atdzejotāju Guntaru Godiņu. Par Anglijā notikušo dzejas festivālu reportāžu uzrakstījis dzejnieks Krišjānis Zeļģis.
Apaļā galda sarunas "Vārdos un skaitļos" tēma šoreiz ir latviešu literatūras eksports – paveiktais un turpmākās izredzes. Žurnālistes Aijas Cālītes vadītajā diskusijā piedalās rakstnieks un Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze, tulkotājs un literārais aģents Vilis Kasims, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja un izdevniecības "Jāņa Rozes apgāds" vadītāja Renāte Punka, platformas "Latvian Literature" pārstāve Juta Pīrāga un rakstnieks Osvalds Zebris.
Recenziju sadaļā Jūlija Dibovska recenzē Andra Kupriša stāstu krājumu "Berlīne", Toms Ķikuts – Līgas Lapas monogrāfiju "Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā", Gints Apals – Ulda Neiburga rakstu krājumus "Dievs, Tava zeme deg! " (2014) un "Grēka un ienaida liesmās! " (2018), Arnis Koroševskis – Jāņa Einfelda romānu "Armagedona cikls" un Dace Lūse – Ingunas Daukstes-Silasproģes darbu "Gaidot laivu: Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā".
Savukārt vēsturnieks Edvīns Evarts rakstā "Cerību un vilšanās gadi" stāsta par nacistiskās Vācijas okupācijas gadiem Latvijā.
Viedokļu sadaļā lasāms Margitas Gūtmanes raksts "Vizma. Kādas grāmatas piecdesmitgade" un Rūtas Mežavilkas pārdomas "Politiskais aktīvisms".
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autores – Marija Viņķele, Anete Bajāre-Babčuka, Vivianna Maria Stanislavska, Svens Neilands, Līva Ozola. Žurnāls "Domuzīme" tiek izdots kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
Savukārt "Rīgas Laika" jūnija numurs, kā katru gadu vasaras numuri, – pludmalē lasāmais žurnāls. Te ir gan kaķi, gan Pjatigorskis un kino, gan labie draugi Venclova un Brodskis, gan patiesības meklētājs Indijā, ir arī politnekorekti par Viktoru Orbānu un kādu nēģerieti un daudz par mīlestību – praktiski katrā rakstā. Garāmejot minēta arī neiztrūkstošā "nelabojamas, idiotiskas kļūdas sajūta".
Lietuviešu dzejnieks Toms Venclova lielajā intervijā Uldim Tīronam saka: "Un, kad es rakstīju "Dzejoli par atmiņu" – "Div’ balsis paliek, kuŗas pieskaŗas/ Šai pilsētai ar savu silto dvašu./ Bij viņiem atmiņa kā piliens mazs./ Tāpat kā tev. Un tikai tevī pašā." – tas taču esmu nevis es un Brodskis, nevis divi dvīņi, tur esmu es un kāda sieviete, kas man toreiz bija svarīga."
Arnim Rītupam kādā 2000. gada sarunā par kino Aleksandrs Pjatigorskis saka: "Jā, tas var izraisīt afektīvus stāvokļus, bet tos var izraisīt arī daudzas citas lietas. Piemēram, mīlestība – ne kino, bet dzīvē."
Hārlijs Rastads rakstā "Bez vēsts pazudis Nāves ielejā" pēta Džastina Aleksandra mīklaino pazušanu Indijas Himalajos un tās iespējamo saistību ar kādu svēto vīru: "Esmu dzirdējis par šo babu maģiskajām spējām. Viņi var ielūkoties tavā dvēselē un uzzināt tavu pagātni un nākotni. Viņi var dot svētību vai nolādēt. Viņi ir svēti vīri, bet mežonīgi, un Indijā uz viņiem pat neattiecas likumi. Policija viņus nearestē pat par slepkavību, un esmu dzirdējis, ka tādas reizēm notiek."
Rakstā "Kā karojošs antitotalitārists atklāja ultranacionālismu" franču intelektuālis Bernārs Anrī Levī satiek Viktoru Orbānu, kurš saka: "Ziniet, Ungārija ir īpaša zeme. Tā ir vienīgā Eiropas valsts, kuras valoda ārzemniekam ir pilnībā nesaprotama. Un, vai zināt, tas, ka mūs tik slikti saprot, mani pilnībā apmierina."
Rubrikā "Žanra klasika" 1902. gadā Leonida Andrejeva sarakstītais stāsts "Oriģināls cilvēks" sākas tā: "Iestājās klusuma minūte, un starp nažu šķindoņu pret šķīvjiem, miglainu sarunu murdoņu no attālākajiem galdiem, apģērbu švīkstoņu un grīdas čīkstoņu zem sulaiņu žiglajām kājām kāda klusa un kautrīga balss izdvesa: – Bet es mīlu nēģerietes."
Sadaļā "Komentāri" Rvīns Varde par psihedēliskiem mītiem, Ilmārs Šlāpins par nezināšanu, Dieva gribu un "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", Edmunds Frīdvalds par kailumu uz ielas, Pauls Bankovskis par to, vai rakstniekam ir pienākums būt labam cilvēkam.
0