Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

 
Domas
30.03.2015

Izklausās diezgan kreisi...

Komentē
6
Saglabā

Latvijas iekšpolitikas komentētāju pulciņā ir tradīcija. Vispirms notiek apmaiņa ar ironiskām piezīmēm par mūsu partiju ideoloģisko ļurkāšanos. Tad tiek secināts, ka vispār jau mums noderētu viena kārtīga kreisi orientēta partija – kaut vai tāpēc, lai noteicošā robežšķirtne starp partijām nebūtu orientēšanās uz vēlētāju etnisko piederību ("latviešu" un "krievu" partijas), jo tāda tiek atzīta par vecmodīgu un neauglīgu. Tomēr galu galā parādās rezumējums, ka kreisi orientētas partijas klasiskā izpratnē Latvijā nav un pārskatāmā nākotnē nebūs ("Saskaņa", lai ko tā deklarētu pati, par tādu netiek atzīta).

Savukārt tam tiek minēti vairāki iemesli.

1. Ļaudīm "kreisums" asociējas ar komunistiem un okupācijas režīmu, līdz ar to... Ja ņem vērā, ka objektīvi arvien lielāks ir to cilvēku īpatsvars, kuriem nav dzīves pieredzes PSRS režīmā un attiecīgi nav arī šādu asociāciju, iemesls šķiet adekvāts tikai daļēji.

2. "Kreisie" var pilnvērtīgi funkcionēt tikai tad, ja konkrētajā valstī ir sasniegts pietiekams turīguma līmenis vispār – ja ir, ko dalīt. Kamēr tā īsti nav, kreisie ir nolemti runāt daudziem tīkamas lietas bez iespējām tās reāli īstenot. Klasisks piemērs: progresīvā ienākumu nodokļa ideja, kas atduras pret to, ka vai nu par turīgiem jāpasludina ļaudis, kuri patiesībā tādi nav (piemēram, mēneša ienākumi 700–800 eiro līmenī), vai arī turīgo slānītis izrādās nejēdzīgi plāns un fiskāli grūti izpurināms. Šim argumentam jau varētu piekrist, tomēr tas paredz, ka kreisās idejas politikā saistāmas tikai ar naudas pārdali. Tas tā nav.

3. Un te nonākam pie trešā iespējamā cēloņa kreiso vājajām izredzēm Latvijā. Rietumos būtiska kreiso dienaskārtības sastāvdaļa ir sieviešu, imigrantu un seksuālo minoritāšu tiesību jautājumi, kas Latvijas cilvēku prioritāšu sarakstā savukārt nebūt nav galvgalī. Kaut ko palamāties interneta komentāros – labprāt, bet kopumā – "mums tas nav aktuāli". Kreiso akcents uz ekoloģiju – jā, tā varētu likties pievilcīgāka tēma, tomēr vismaz pagaidām tā neiegūst vērā ņemamu nozīmīgumu, iespējams, tādēļ, ka sabiedrības vairākumam liekas, ka Latvijā ar "dabu" viss ir puslīdz kārtībā. Kas vēl? Rietumu kreiso iecienīts tēmu loks: ārpolitika (sākot ar ASV impēriskās ārpolitikas lamāšanu, beidzot ar iestāšanos – visbiežāk gan sasodīti selektīvu – par cilvēktiesībām palestīniešu teritorijās, Ķīnā, Birmā utt.). Vai latvjus interesē ārpolitika ārpus Krievijas draudu un Eiropas naudas konteksta? Ne visai.

Vai viss iepriekš minētais nozīmē, ka kreisums Latvijas iekšpolitikā arī turpmāk izpaudīsies kā sarkanās krāsas lietošana dažu organizāciju simbolikā un margināļu stieptos plakātos?

Te nekautri autobiogrāfiska atkāpe. Kā indivīds, kurš paguvis izbaudīt marksismu-ļeņinismu kā vienīgo "pareizo viedokli", universitātē iestājos, jūtot alerģiju pret visu, kas kaut attāli apzīmējams kā "kreiss". Tiesa, mēģināju sagrābstīt informācijas drumslas par Kautski, Bernšteinu & Co., lai varētu strīdēties ar ortodoksiem, liekulīgi paliekot sociālisma pozīcijās. Tad PSRS sabruka, grāmatnīcu plauktos parādījās Markūze, Čomskis, Žižeks, Burdjē un citi no raibās kompānijas, kuru ļoti aptuveni var saukt par "kreisu". Atmaigšana gadu laikā ir sasniegusi tādu līmeni, ka cenšos sekot arī, piemēram, krieviski iznākošajam "sociālistiskās domas sabiedriski politiskajam un teorētiskajam žurnālam" "Alternatīvas"... Un, lai gan par "kreiso" sevi neuzskatu joprojām, nevaru noliegt, ka lasītais mani ir bagātinājis.

Tātad – kādēļ šis Rietumos populārais ideju buljons, rasols vai cits apzīmējums Rietumiem sevi pieskaitošajā Latvijas publikā dzīvu atbalsi nerod?

Viens no iemesliem varētu būt tas, ka savu domu Rietumu kreisie pamanās samudžināt tik intelektuāli snobiskā formā, ka ārpus šaura loka tā vienkārši "nenolasās". Ja kreisajām idejām potenciāli simpatizējošs cilvēks bez profesionālā socioloģijas, filozofijas utt. žargona apgūšanas grāmatu vai rakstu nespēj izlasīt, tad ir strupceļš. Debates pašas sevi iežogo t.s. intelektuāļu aprindās. Rietumos buljons tiek uzturēts silts tikai tāpēc, ka objektīvi cilvēku loks, kas šo žargonu ir apguvis, ir salīdzinoši plašs – kaut paskaitīsim attiecīgo fakultāšu beidzējus "tur".

Otra problēma varētu būt mūsdienu Rietumu kreiso eiropocentrisms (ar to saprotot Rietumus plašākā nozīmē). Proti, vērtīgu mūsdienu kapitālisma sistēmas analīzi sagandē virspusīga, ja tā var teikt, neiejūtīga attieksme pret citiem reģioniem. Austrumeiropietis vai ķīnietis, lasot kaut jau pieminēto Burdjē, ik lappusē var piekrītoši māt ar galvu – līdz brīdim, kad Eiropas intelektuālis, kurš pats nekad nav saskāries ar Mao režīmu Ķīnā vai boļševiku praktizēto Krievijā (vēlāk PSRS), kā "interesantu" vai pat uzteicamu min kādu totalitāru režīmu ideju vai lēmumu. Citiem vārdiem, tas, kas ir ārpus "vecajām demokrātijām", kreisi noskaņotam Rietumu "olgalvim" ir tikai konstrukcija, koncepts, un tas nekas, ka šīs intelektuālās "rotaļas" ir savulaik izraisījušas ciešanas un postu. Tā visa rezultātā Rietumu kreisie var atgrūst ar savu, visticamāk, neapzinātu un negribētu, tomēr aroganci.

Turklāt Rietumu kreisie, kuri "atbilstoši amata aprakstam" ir ļoti skeptiski par pašreizējā ekonomiskā modeļa ilglaicīgumu (bieži – pamatoti), vienlaikus paradoksālā kārtā demonstrē apbrīnojamu paļāvību uz šī modeļa spēju ģenerēt tik daudz naudas, lai apmierinātu kreiso idejas par tēriņiem (arī bieži pamatotas). Kā piemēru var minēt pirms dažiem gadiem iznākušo Gaja Stendinga grāmatu "The Precariat: The New Dangerous Class". Diagnozes uzstādīšanas sadaļā tā ir ļoti laba, jo veltīta nenoteiktības un pastāvīgā stresa situācijai, kādā dzīvo arvien lielāks darba ņēmēju īpatsvars – t.s. frīlanseri, konkrētiem darbiem vai uz noteiktu termiņu noalgotie utt. Savukārt, kad autors nonāk līdz jautājumam "ko darīt?", atbilde ir apburoši naiva – visiem iedot naudu. Lai drošāk jūtas, lai attiecīgi mazāk pakļauti kārdinājumam meklēt vainīgos, balsot par populistiem un vispār lai pret apkārtējo pasauli izturētos gaišāk. No vienas puses, tiek definēta nestabilitāte kā 21. gadsimta eksistences fundamentāla problēma, bet, no otras puses, tiek pieņemts, ka pašā ienākumu radīšanas, naudas aprites mehānismā nestabilitātes nav. Šī pretruna atkārtojas atkal un atkal, apgrūtinot debates par reāliem politikas instrumentiem kreiso ideju ieviešanai dzīvē.

Tātad – vai varam secināt, ka Rietumos kreiso ideju ekosistēma turpina savu pastāvēšanu un dažkārt iegūst vērā ņemamu politisku pārstāvniecību (Grieķija, potenciāli Spānija), savukārt Latvijā arī turpmāk par kreisajiem sevi sauks vienīgi "Saskaņa", iztaisot sājus smaidus?

Sajūtu līmenī prognoze – kā politiska organizācija mūsdienīgi kreisie Latvijā patiešām pārskatāmā nākotnē nestrukturēsies, tomēr tas netraucē atsevišķiem publiski pamanāmiem indivīdiem paust interesantas idejas, kas iekļaujas kreisajā tradīcijā. Pat ja paši paudēji, visticamāk, būtu pārsteigti par viņu ierindošanu šajā tradīcijā. Piemēram, Saeimā ir deputāts Brīvers, kurš māk inteliģenti uzturēt "līniju" par cilvēka labklājības plašāku izpratni (ne tikai nauda, bet arī emocionālais un garīgais komforts, ne-vientulības sajūta kā šīs labklājības komponenti). Vai LR Tiesībsargs Jansons, kurš savos publiskajos izpaudumos aicina ne tik daudz vērienīgi palielināt tēriņus sociālajām programmām, cik vispirms izdarīt to, kam daudz naudas nav nepieciešams, vai vienkārši novest līdz galam iesākto savstarpējās solidaritātes un neaizsargāto grupu aizsardzības jautājumos. Ekonomiskos procesus laiku pa laikam publiskajā telpā komentējošais uzņēmējs Ošlejs. Varētu minēt vēl vairākus uzvārdus, pieļaujot, ka tiem vēl var pievienoties jauni viedokļu paudēji no lielā nezināmā – gados jaunajiem Latvijas iedzimtajiem. Lielais izaicinājums ir un būs, lai viņu teikto nepārmāc pseidokreiso (t.sk. arodbiedrību) bungu dārdoņa.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!