akmens
pirms 6 gadiem
Es nemīlu tevi, bet patīk man ļoti,
Kad balstiņa tava kā zvaniņi skan,
Un spried tu par dzīvīti tik apgaroti,
Kā sirdī kā čūska kož skaudība man.
Ak, debesu spēki, cik skaisti tu runā,
Un prātulas tavas man skaidrību nes,
Ka pilsētas pelēkās ikdienas dunā
Kā tu dzirdēt mūziku nespēju es.
Kur redzi tu jauno, es redzu tik veco,
Ko mīli no sirds tu, pret to man ir naids.
Kur vienkārši saklausi tu intermeco,
Man ausis plēš skrandaina ubaga vaids.
Recenzija
18.10.2016
1
Itin jauka spēle, bet vienos vārtos