Fragments no Reiņa Pētersona zīmētā #iamintrovert komiksa
 
Aktualitātes
30.04.2019

Introvertais rakstnieks nāves ēnā. Latvijas literatūras eksporta nākotne neskaidra

Komentē
4

Pirmdien, 29. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvija literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" rīkota preses konference "Vai ir dzīve pēc Londonas?", kurā platformas pārstāvji iepazīstināja ar divos gados paveikto un uzsvēra – eksporta rādītāju saglabāšana un tālāka attīstība atkarīga no stabila finansējuma nākotnē.

Pirms trim gadiem valsts piešķīra platformai apmēram divus miljonus eiro, lai sāktu gatavošanos 2018. gada Londonas grāmatu tirgum, kurā par godu Baltijas valstu simtgadei Latvija, Lietuva un Igaunija bija goda viesu statusā. "Mēs nolēmām, ka nestrādāsim tikai Londonas vai kādam citam grāmatu tirgum, bet gan mēģināsim izveidot Latvijas literatūras eksporta sistēmu, kas ir spējīga darboties ilgtermiņā," stāsta platformas vadītāja Inga Bodnarjuka–Mrazauskas.

Foto: Oskars Upenieks

Ar šādu mērķi platforma rīkoja izdevējiem paredzētus starptautiskus seminārus un konferences par grāmatu dizainu, ārvalstu tulkotāju iepazīšanās pasākumus, atdzejas un prozas tulkošanas darbnīcas, kā arī ārzemju izdevēju vizītes, uz kurām aicināja arī ārvalstu žurnālistus un literāro organizāciju un festivālu pārstāvjus, tādējādi nodrošinot potenciālajiem izdevējiem iespēju izveidot pievilcīgu tulkotās grāmatas publicitātes komplektu.

Tāpat šajā laikā vairāki desmiti Latvijas autoru un nozares profesionāļu apmeklēja vairāku valstu festivālus, kuros iegūtā atpazīstamība nesusi augļus arī pēcāk – piemēram, Londonas Grāmatu tirgus sniegtais atspēriens ļāvis divu gadu laikā dažādos pasākumos Lielbritānijā piedalīties 80 nozares pārstāvjiem, savukārt Latvijas literatūrai Lielbritānijā veltīti 99 pasākumi.

Paralēli platformas pārstāvji izveidojuši veiksmīgo kampaņu "#iamintrovert", kas ieguvusi gan vairākas godalgas, tostarp Latvijas Dizaina gada balvu, gan sajūsminājusi festivālu viesus un ārvalstu medijus ar asprātīgajiem risinājumiem – kampaņas ietvaros tika radīta introvertu garderobe Latvijas stendā Londonas grāmatu tirgū, komiksu sērija par introvertajiem rakstniekiem, kas apkopota arī grāmatā "Life of I.", "#iamintrovert" alus, akcija "Introvertās pusdienas" Rīgas kafejnīcās, kā arī īpaša dizaina krekli u.c produkti.

Līdz ar to Latvijas literatūrai un "#iamintrovert" kampaņai plašu uzmanību veltījuši ārvalstu mediji, tostarp "The Guardian", "BBC", "Irish Times" un "The Times".

Platformas darbības rezultātā pārdotas tiesības uz 45 darbu tulkojumiem angļu valodā un 111 darbu tulkojumiem citās valodās, kā arī nodibināts plašs kontaktu loks, iegūta ārvalstu izdevēju uzticība un izveidots Latvijas literatūras zīmols. "Mēs esam sevi nostiprinājuši uz starptautisko grāmatu tirgu kartes un kļuvuši atpazīstami. Ārvalstu izdevējiem ir daudz drošāk tulkot un izdot latviešu grāmatas," stāsta Bodnarjuka-Mrazauskas.

Vienlaikus vairota ne tikai atpazīstamība, bet radīta arī reāla peļņa – no 2017. gada līdz šim brīdim no pārdotajām autortiesībām Latvijas izdevēji ieņēmuši vairāk nekā 120 000 eiro. Šis panākums kļūst īpaši uzskatāms, ja salīdzina eksporta rādītājus 2015. un 2018. gadā – nopelnīts ir gandrīz 40 reizes vairāk.

Izdevējdarbības un poligrāfijas ekonomisko potenciālu preses konferencē uzsvēra arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols: "Ja 2017. gadā no izdevējdarbības nodokļos tika iekasēti 16 miljoni eiro, tad pērn tie jau bija 20 miljoni. [..] Nozare nes valstij lielu naudu un, atšķirībā no citām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām jomām, kas bez izteikta valsts atbalsta nav spējīgas funkcionēt, no izdevējdarbības nauda pārpārēm atnāk atpakaļ. Neatbalstīt to ir kā izslēgt kases aparātu."

Taču literatūras eksporta nākotne ir neskaidra – nākamgad piešķirtie divi miljoni būs beigušies, un, ja netiks atrasta nauda tālākai darbībai, izveidotās iestrādnes, kontakti, atpazīstamība, un, kā atzīst Bodnarjuka-Mrazauskas, arī Latvijas reputācija ārvalstu izdevēju acīs var tikt iedragāta.

Kā norāda "Latvian Literature" vadītāja, lai nepazaudētu jau sasniegto un uzturētu izveidoto eksporta sistēmu, gadā nepieciešami 455 000 eiro – no tiem kā minimums 90 000 vajadzīgi Latvijas dalībai starptautiskajos grāmatu tirgos, 120 000 eiro atbalsta programmai izdevējiem un tulkotājiem, savukārt par pārējiem līdzekļiem tiktu atalgoti literārie aģenti, veikti paraugtulkojumi, organizētas Latvijas literatūras publicitātes kampaņas u. tml.

Latvijai nepieciešamā summa ir nedaudz lielāka nekā Lietuvā, kur literatūras eksportam atvēlēti 440 000 eiro gadā, taču krietni zemāka nekā Igaunijā, kur šim mērķim piešķir 732 000 eiro, un gandrīz trīsreiz mazāka nekā Somijā, kas savas literatūras ievešanai ārzemju tirgos tērē 1 200 000 eiro gadā.

Apņemšanās nodrošināt pastāvīgu valsts atbalstu Latvijas literatūras eksportam iestrādāta valdības deklarācijā, kur pausta gatavība nodrošināt Latvijas dalību ikgadēji 3-4 starptautiskos grāmatu tirgos ārvalstīs un 60 Latvijas literatūras autordarbu tulkojumu izdošanas tiesību pārdošanu ārvalstu apgādiem (gadā vidēji 20).

Šim mērķim Kultūras ministrija turpmākos trīs gadus literatūras eksportam pieprasīs 277 000 eiro jeb apmēram 60% no nepieciešamā. "Jāsaprot, ka arī šo finansējumu pie diezgan saspīlētās budžeta situācijas nemaz nebūs tik viegli iegūt," Latvijas Radio stāsta kultūras ministre Dace Melbārde. "Jaunajā budžeta veidošanas pieejā mani visvairāk satrauc runas par to, ka, lai kaut ko jaunu uzsāktu, no kaut kā cita būs jāatsakās. Kultūrā tie varētu būt ļoti nepopulāri lēmumi."

Savukārt preses konferencē Melbārde norādīja, ka daļu no finansējuma, kas nepieciešams Latvijas dalībai starptautiskajos grāmatu tirgos, varētu iegūt arī jaunizveidotajā Baltijas Kultūras fondā, kas radīts ar mērķi veicināt visu trīs Baltijas sadarbības projektus.

Taču šobrīd nākotne ir neskaidra. "Man nav nekādu ziņu vai solījumu, ka no 2020. gada platforma "Latvian Literature" vispār eksistēs. [..] Par nākamo gadu zinām vien to, ka mums paliek tas budžets, kas bija pirms 2016. gada. Un tie ir 72 tūkstoši eiro gadā," Latvijas Radio atzinusi Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, piebilstot, ka, ja iesāktais netiks turpināts, iepriekš piešķirtos līdzekļus var uzskatīt par izšķērdētiem.

Vienlaikus, kā atzina platformas vadītāja, netiek aizmirsts par attīstību – nākamais Latvijas solis būtu pieteikties viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatas tirgū, kas šobrīd ir lielākais starptautiskais tirgus. Tas no Latvijas perspektīvas ir interesants gan izdevējiem, gan poligrāfiem: "Mājasdarbu ir daudz, taču mums jau ir gan platforma, gan komanda, kas to var izdarīt. Sistēma nebūtu jāceļ pavisam no jauna – tā ir darbspējīga. Atšķirībā no Londonas grāmatu tirgus, Frankfurtes tirgus pieprasa daudz plašāku skatu, kas ietver tūrismu, izstādes, vizuālo mākslu. To, ko mēs uzskatām par Latvijas kultūras vērtībām."

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!