Džozefs Raits, "Eksperiments ar putnu un gaisa pumpi", 1768
 
Komentārs
10.06.2018

Iespaidīgi skanoši forumi un to "sausais atlikums"

Komentē
1
Saglabā

Nākamnedēļ Rīgā notiks šogad, iespējams, vērienīgākā (vismaz dalībnieku skaita ziņā) zinātnes aprindu pulcēšanās – Ceturtais pasaules latviešu zinātnieku kongress. Iepazīstoties ar tā programmu, ir arī skaidrs, ka šāda tēmu dažādība un notikuma ilgums nozīmē tādu tā atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, kas faktiski neko neatspoguļo: fragmenti no premjera vai eksprezidentes uzrunām, daži teikumi kāda plašākai publikai pazīstama zinātnieka sniegumā, punkts. Tas nav pārmetums, citādi nevar būt.

Un tikpat labi var jautāt, kādēļ atspoguļojumam vajadzētu būt citādam – galu galā, ir runa par forumu, kurā satiekas un domām apmainās paši zinātnieki, viņi ir, kā saka, mērķauditorija, kurai nav jāpieskaņojas zinātnes aprakstītāju un popularizētāju ērtībām. Starp citu – ja ir laiks un interese, rekomendēju noklausīties vienu no elegantākajām ironizēšanām par zinātnes popularizētājiem, sociologa Viktora Vahšteina lekciju ("ar zinātnes popularizēšanu nodarbojas no aspirantūras izmestie, kuri stāsta tiem, kuri līdz aspirantūrai nav tikuši, ar cik brīnišķīgām lietām nodarbojas aspirantūru pabeigušie…"). Citiem vārdiem sakot, nu, sapulcēsies mūsu gaišās galvas, un nevienam gabals nenokritīs, ja kongresā paustais turpat arī paliks.

Tomēr ir gadījumi, kas pierāda to, ka iespējams arī regulārāks un saturīgāks dialogs starp zinātnes aprindām un pārējo sabiedrību (ļoti izplūdis apzīmējums…). Piemēram, 22.–23. maijā notikusī konference "Meklējumi un atradumi: Digitālā kultūras mantojuma forums". Te jāprecizē, ka atzinīgais novērtējums attiecas ne tik daudz uz foruma formu, cik to, ko atklāja dalībnieku tēmas. Proti, lai gan ir ļoti labi, ka ikviens interesents var sev izdevīgā laikā foruma sesijas noklausīties internetā, bet apmēram astoņu stundu garš ieraksts ir, domāju, vairāk, kā saka, vēsturei, bet ne pat ieinteresētas būtnes patēriņam. Runa ir par to, ko ziņojumi vēsta par sabiedrības iesaisti pētnieku darbā.

Proti, ziņojumi par tādiem projektiem kā "Zudusī Latvija" (Latvijas Nacionālā bibliotēka), virtuālais "Gadsimta albums" (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), "Garamantas.lv" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts), akcija "Skandē Veidenbaumu" u.c. atklāj, ka vienkāršošu cilvēki tajos tiešām iesaistās, viņi tātad saprot pētnieku ieceri un apsvērumus un, pieļauju, painteresējas arī par projekta saturu kopumā, ne tikai savu daļiņu. Šie, patētiski izsakoties, ir satikšanās punkti: ārpus šaura speciālistu loka cilvēki nelasīs (un viņiem nav jālasa) žurnālus "Letonica" vai "Baltu Filoloģija", bet, izrādās, daudziem ir bijis būtiski piedalīties "Vietvārdu talkā", veidojot vietvārdu bāzi internetā, jo viņi vēlas, lai kaut kas no viņu pieredzes, bērnības, vecāku stāstītā utt. paliek, nu, jā, zinātnē. Neesmu pārliecināts, ka daudzus interesēs teorijas par interneta mēmiem, bet, ja viņiem tiek piedāvāts pašiem tādus veidot (Latvijas Kultūras akadēmija), viņi līdzdarbojas faktiski zinātnisko pētījumu bāzes veidošanā. Būdams indivīds, kura zināšanas par teātri pieklājīgiem vārdiem nav aprakstāmas, nezinu, cik pamatoti ir apgalvojumi par Latvijā dzīvojošo pieķeršanos šim žanram, tomēr nojaušu, ka pētnieku centieni veidot digitālos Latvijas teātra procesa "pierakstus", lai mūsdienu iluzorajā informācijas jūrā vairāk nofiksētu teātra notikumus, teātra cienītājiem ir saprotami un novērtēti. Īsi sakot, ir gadījumi, kad paralēli "ziloņkaula tornim" (arī tāds ir vajadzīgs!) zinātne veiksmīgi komunicē ar "ārpasauli".

Tas nav iespējams vienmēr (un diez vai arī vajadzīgs), ja cena ir zinātnieka darba skaidrojuma vienkāršošana līdz tādam līmenim, ka pašam kļūst neērti. Šajā ziņā es piekrītu Vahšteinam, kurš pieminētajā lekcijā viegli izņirgājas par šo pieeju, citējot kādu zinātnieku – "nav svarīgi, lai jūs manis teikto saprastu, svarīgi, lai jums būtu interesanti". Un te nonāku līdz starpniekiem (vai, precīzāk sakot, cilvēkiem, kuriem gribētos tādiem būt) zinātnes un sabiedrības komunikācijā. Šis ir atvērts jautājums (t.i., gaidu komentārus): vai mums Latvijā tādi ir, vai pietiekami, kā viņi strādā šajā interpretācijas procesā? Tāpat interesants ir jautājums, vai paši zinātnieki šādus "tulkus" vispār uzskata par vajadzīgiem, kāda ir zinātnieku iecietības pakāpe pret "tulku" kompetences līmeni un izmantotajām metodēm. Ilustrācijai konkrēts piemērs. Pieņemsim, ka uzdevums ir kaut ko saistoši pastāstīt par Rīgas arheoloģiju, jo ir iznācis jauns (9.) krājums "Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē". Es norādītu uz to, cik interesanti sabalsojas diezgan lielais juceklis mūsdienu cilvēka attiecībās ar reliģiju (ticību) ar, teiksim tā, ievērojamu elastīgumu reliģijas motīvu lietošanā 18. gadsimta cilvēka ikdienā. Izejas punkts publikācija par… sudraba kosmētikas kārbiņu emblemātiku. Ja mūsdienās cilvēks var brīvi pārvietoties starp kristietību, ezoteriku, patēriņa kultu utt., tad tas varbūt nav nekāds jauns fenomens, jo starp 18. gadsimta kosmētikas kārbiņu emblēmām ir gan "Roze zied tikai īsu laiku, es ziedu Dievam mūžībā", "Amors lej ūdeni uz degošas sirds", eņģeļi, romantiski privāti vēstījumi utt. – kas nu kuram un kurā brīdī licies svarīgi, izmantojot vienu un to pašu vēstījumu nesēju. Un man nav grūti iedomāties, ka pētniece par šādu sava darba popularizāciju nebūtu sajūsmā, uzskatot, ka tā ir patvaļīga paralēļu meklēšana, kur tādu nav. Tāpat droši vien ģeoloģi būtu saskābuši, ja es mēģinātu par viņu darbu (nesen iznākušais krājums "Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts") radīt interesi ar virsrakstu "Vai tu zini, kas ir Gulbenes depresija un Tērvetes svīta?". Varētu turpināt ar piemēriem par daudziem zinātnes virzieniem, bet tas būtu pašmērķīgi. Runa ir par to: ja zinātne kopumā Latvijā vēlas iegūt kaut daļēji apmierinošu komunikāciju līdzīgi kā teksta sākumā pieminētie pētnieki –, tai ir pacietīgi jāmeklē kompromisa formas ar popularizētājiem, kuri objektīvi vienmēr būs mazāk zinoši un tendēti uz vieglu "popsu".

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!