Iepūt, deputāt!

Nav "normāli" - visa tā aizraušanās ar "stahanoviešu" kustību pie laba gala liberastus nenovedīs:
"Par braukšanu dzērumā notiesātais Saeimas deputāts Veiko Spolītis (V) tiesā paskaidrojis, ka viņam radusies «izdegšana», tāpēc izdarījis kļūdu." LETA, 2014. gada 3. decembrī.
Darbalkoholismu jeb dzīšanos pēc panākumiem (karjerisms) kā iemeslu Ījaba kungs eleganti ignorējis, taču skarbo realitāti jau maisā nenoslēpt - dursies kā īlens - un tai paša mīkstākajā vietā

"Vienlaikus, ņemot vērā mūsu pilsoņu mazo uzticību vārdiem, šās saiknes atjaunošanai varētu būt ..."
- "Nu, pilsonīši alkoholiķi, huligāni, liekēži, [deputāti] ...Kurš vēlas šodien pastrādāt? A?
(K/f Operācija «Ы» un citi Šurika piedzīvojumi)
JĀBŪT, liberastu kungi, jābūt - tas tak' Jums pašiem palīdzēs kaut vai nedaudz mazināt demagoģisko lielkulību!

Man tomēr gribētos kaut kādus konkrētākus piemērus, kāda tad ir tā labā prakse, ko politiķi veic šajās citās demokrātijās un plašāku analīzi nevis tikai pāris rindkopas ar vienu ideju "ir bijis kas slikts, vajag tagad izdarīt kaut ko labu pa to pašu tēmu". Otra lieta - Ieteikums Spolītim piedalīties CSDD reklāmas kampaņās balansē uz nētiskuma robežas - cilvēkam, kurš izdarījis kaut ko sliktu uz tā rēķina iegūt vēl papildus popularitāti un atpazīstamību (kas politiķiem, kā zināms, ir viena no svarīgākajām lietām), nu nezinu, nezinu.