Komentārs
19.01.2015

Ielauztais makšķerkāts sociālajām problēmām

Komentē
1
Saglabā

"Izstrādāsim normatīvo bāzi sociālās uzņēmējdarbības ieviešanai Latvijā, tādējādi atbalstot un sekmējot sociālo uzņēmumu veidošanu." (No Laimdotas Straujumas valdības deklarācijas.)

Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā kļuva aktuāla pirms jau vairāk nekā pieciem gadiem. To Latvijas sabiedrības diskutējamo jautājumu dienas kārtībā ielika agrā sociālās uzņēmējdarbības lakstīgala "Mammu.lv" un Fions Dobins. Tad tai pievērsās arī citas nevalstiskās organizācijas, kuras saprata šo konceptu un darbojās šajā jomā. Paldies tām par to!

Pēdējos gados par tradīciju kļuvis sociālo uzņēmēju forums, kura ietvaros uz Latviju tiek vesti kompetenti eksperti un veiksmīgi sociālie uzņēmēji, lai Latvijas iedzīvotāji no viņiem mācītos. Ir veikti vairāki pētījumi, kuros secināts, ka potenciāls un iespējas attīstīt šāda tipa uzņēmējdarbību Latvijā ir diezgan labi. Vairāk nekā gadu Labklājības ministrijā pulcējās nozares eksperti un interesenti, kā arī tie, kuri potenciāli varētu izmantot sociālās uzņēmējdarbības jomu, lai radītu darbavietas jeb radītu sociālekonomisko aktivitāti tur, kur to nerada uzņēmumi, kuru galvenais uzdevums ir gūt peļņu, un kur to nespēj radīt ne valsts, ne pašvaldība. Piemēram, ļaujot arī cilvēkam kā pašnodarbinātai personai pašai sevi izvilkt no bezdarba purva, arī viņa darbošanos atzīstot kā sociālo uzņēmējdarbību un sniedzot tam idejisku, finansiālu un cita veida atbalstu. Tā ir Latvijai specifiska situācija, jo pētījumos konstatēts, ka pie mums nekad nebūs iespējami sociālie uzņēmumi, kuros strādātu 200 un vairāk darbinieku.

Sociālās uzņēmējdarbības koncepts tika ietverts Nacionālajā attīstības plānā 2014-2020. Lai tas notiktu, tika uzrunāti visi Saeimas deputāti. Tas tāpēc, ka, gadījumā ja konkrēts vārdu salikums nebūs atrodams plānošanas dokumentā, šai tēmai finansējumu sameklēt ir praktiski neiespējami. Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto dokumentu, tika plānots finansējuma sadalījums atbalsta instrumentiem no Eiropas Savienības, tā bija visai nozīmīga nianse.

Lai veidotu normatīvo regulējumu un atbalsta ietvaru Latvijā, institūcijas un eksperti mobilizējās, izstrādājot īpašu koncepciju. Uz to šīs jomas attīstībā tika liktas lielas cerības. Taču par lielu pārsteigumu 2014. gada 30. oktobrī šim projektam tika norauts sava veida stopkrāns. Tā vietā, lai izstrādātu regulējumu, pēc kura tiek atpazīti specifiski uzņēmumi vai indivīdi, kas veic sociālo uzņēmējdarbību, vai arī sniegtu atbalstu jau esošiem hibrīdveidīgiem sociālajiem uzņēmumiem Latvijā, kuri pastāv, izmantojot Biedrību un nodibinājumu likuma un/vai Komerclikuma pieļautās darbības formas, valsts nolemj iesaistīties milzīgi garā izmēģinājuma projektā. Pilotprojekts sāksies 2016. gada 1. janvārī un ilgs līdz 2018. gada 31. decembrim.

Veselu gadu, strādājot pie Sociālās uzņēmējdarbības koncepcijas, neienāca prātā, ka labi uzsākta darba rezultāts būs tik "pasīvs". Laiks ir nepieciešams gan normatīvā regulējuma izstrādei, gan atbalsta instrumentu ieviešanai, gan pieejamo resursu ieguldīšanai iniciatīvās, kas nepastarpināti risinātu esošās sociālās un ekonomiskās problēmas sabiedrībā, bet tagad, izrādās, mums ir gana laika vairāku gadu pilotprojektam. Diskusijās, plānojot, kur ieguldīt Eiropas Savienības atbalstu, bija izpratne, ka tas – nevis pilotprojektu finansēšana – ir tiešs veids, kā mazināt sociālo nevienlīdzību, par kuru tika bilsts Jaunā gada sagaidīšanas uzrunās.

Pilotprojektiem ir jābūt, bet pilotprojekti, kas aizstāj pamatelementu izstrādi jomas attīstībai, būtiski aizkavēs sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstību Latvijā. Visticamāk, tās idejisko saturu izpratīs šaura grupa, kas pilotprojektā piedalīsies, lai gan Latvijas uzņēmēji ieteica neierobežot sociālo uzņēmējdarbību pēc jomām. Proti, nav svarīgi, kādā jomā darbojas noteiktais uzņēmums, tā var būt kaut vai lidojumu organizēšana uz Marsu, bet, ja tas darbojas saskaņā ar sociālās uzņēmējdarbības pamatprincipiem, – tas ir atzīstams par šāda tipa uzņēmumu.

Vēlāk, kad pilotprojekts tiks pabeigts, balstoties uz tā starprezultātiem, līdz 2018. gada 1. janvārim Ministru kabinetā ir jāiesniedz informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību efektīvas atbalsta sistēmas veidošanai šajā jomā. Tas nozīmē, ka faktiski tikai plānošanas perioda vidū būs starprezultāti.

Eiropas Savienība jau 2011. gadā apstiprināja īpašu Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, kas uzliek ES dalībvalstīm pienākumu izstrādāt ne tikai normatīvo regulējumu, bet arī finanšu atbalsta instrumentus sociālās uzņēmējdarbības jomā savā valstī. Iniciatīva radās, jo tika secināts, ka klasiskās programmas un atbalsta instrumenti ne vienmēr atrisina sabiedrībai aktuālas sociālās problēmas – cilvēku ar invaliditāti, senioru, bijušo ieslodzīto vai jauniešu nodarbinātību un citas problēmas.

Lieki piebilst, ka citas – agrās sociālās uzņēmējdarbības – bezdelīgas pa šo laiku lidos pašas savu gaitu, dažos gadījumos tikai domādamas, ka ir bezdelīgas, bet patiesībā būdamas runči, kas vēlas izlikties par bezdelīgām un, iespējams, apēst tām paredzēto. Institūcijas negrib uzņemties jaunus pienākumus un nespēj vienoties, kura būs atbildīga par sociālā uzņēmēja statusa piešķiršanu. Bet laiks iet.

Šo gadu laikā, kad Latvija atradīsies kaut kādā (piedodiet, idejas autori – tas nav nopietni!) pilotprojekta fāzē, Latvijas sociālās uzņēmējdarbības veicējiem varbūt būs iespēja tajā piedalīties, bet, visticamāk, radīsies arī zināmas problēmas. Lielākā problēma ir tajā, ka tiek atlikta jau tā novēlotā normatīva regulējuma izstrāde. Vēl problēmas var rasties, plānojot piesaistīt resursus no Eiropas Komisijas (EK) nepastarpināti. Eiropas Komisija Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas ietvaros paredz arī finanšu avotu atvēlēšanu šiem uzņēmumiem. Ja Latvijā nav sociālās uzņēmējdarbības veicēja statusa, tad tiem, kas sevi par tādiem uzskata un vēlēsies šos resursus piesaistīt, būs jāvelta lielākas pūles, paskaidrojot, kas īsti viņi ir un ka viņi var uz šiem resursiem pretendēt. Varam tikai paļauties, ka, izstrādājot noteikumus, Eiropas Komisija plaši aprakstīs iespējamo pretendentu loku, jo citādi noskatīsimies, kā atbalstu iegūst un top jauni sociālie uzņēmumi Lietuvā, kur "Sociālo uzņēmumu likums" pieņemts jau 2004. gadā.

Kādi turpmākajos gados ir Latvijā šai jomai pieejamie resursi, kuri, iespējams, nonāks pilotprojektā? Saskaņā ar Labklājības ministrijas interneta vietnē esošo informāciju par nākamo plānošanas periodu šai jomai gan ES, gan valsts pašas finansējums paredzēts aptuveni 20 miljonu eiro.

Nav ne mazāko šaubu, ka 2019. un 2020. gadā jau būs krietni par vēlu, lai koncepts par sociālo uzņēmējdarbību būtu kaut kas jauns un inovatīvs. Rodas jautājums, vai, beidzoties pilotprojektam, Latvijas sociālie uzņēmumi nebūs piereģistrējušies citās valstīs un pats pilotprojekts neizrādīsies par dārgu, lai tā iespējami labo rezultātu ieviešana atmaksātos?

Labklājības ministrija ir bijusi visai iesaistoša un proaktīva šīs jomas attīstības veicināšanā, tomēr kaut kas ir pietrūcis. Iespējams, tās ir zināšanas par uzņēmējdarbību – kur naudas pieejamība un tās ieguldīšana ir būtiska tieši šobrīd. Iespējams, Ekonomikas ministrija būtu varējusi nākt palīgā, jo labāk izprot jēdzienu "revenue of investment" jeb atdeve no investīcijām, par kādām mums vajag uztvert Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus. Resursu pieejamība attīstības sākumā arī sociālajai uzņēmējdarbībai ir būtiska. Tā nav labdarība, bet bizness, kur peļņu iegulda atpakaļ uzņēmumā, nevis izmaksā īpašniekiem.

Izskatās, ka šāds rezultāts liecina par vienu – pieņemot sociālās uzņēmējdarbības attīstībai būtisko lēmumu, kādam politiskā atbildība bija aizgājusi papēžos.

Tēmas

Rasma Pīpiķe

Rasma Pīpiķe ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikāciju zinātnē, LU un profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un iestāžu vadībā programmā Inovācijas un uzņēmējdarbība, RTU. Tomēr vienmēr ir d...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!