Elbas Filharmonija
 
Aktualitātes
17.05.2019

"Iebildumi apklusa atklāšanas brīdī." Latvija uzklausa Eiropas labāko koncertzāļu pieredzi

Komentē
1
Saglabā

Sabiedrībā turpinās karstas diskusijas par to, vai un kur Rīgā nepieciešams celt Nacionālo akustisko koncertzāli. Kamēr daļa mūziķu un arhitektu pauduši atbalstu jau iesāktajam AB dambja projektam, kritiķi norāda – šāds dārgs un ambiciozs projekts ir nevietā laikā, kad Latvijai trūkst līdzekļu pamatnepieciešamībām, piemēram, paliatīvajai aprūpei. 

Lai noskaidrotu, kā Nacionālā koncertzāle varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku un kā šajā ziņā veicies citām valstīm, Kultūras ministrija 16. maijā Lielajā Ģildē rīkoja starptautisku atvērtu forumu, kurā tika prezentēti Nacionālās akustiskās koncertzāles sociālekonomiskās ietekmes analīzes rezultāti. Pieredzē dalījās pārstāvji no trim starptautiski veiksmīgām Eiropas koncertzālēm, kas jau kļuvušas par savu pilsētu un valstu atpazīstamības zīmēm – no Elbas Filharmonijas Hamburgā, Islandes koncertzāles "Harpa" Reikjavīkā un Katovices koncertzāles Polijā.

"Stāvoklis nav slikts, tas ir kritisks."

Konferencē viens no pirmajiem uzstājās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Andris Poga, kurš vēlreiz uzsvēra – orķestra pašreizējās mājvietas, Lielās Ģildes, tehniskais stāvoklis ir nevis slikts, bet kritisks. "Absolūts telpu un labierīcību trūkums. Reizēm pārģērbšanās pirms koncertiem notiek gaiteņos. Liftu nav – ja šeit atbrauc orķestri no citām valstīm, tehnika jāstiepj pa kāpnēm aiz skatuves. Rezultātā pasaules līmeņa kolektīvi izvēlas uzstāties operā vai reģionālajās koncertzālēs," situāciju raksturoja Andris Poga, kura teikto konferences apmeklētājiem apstiprināja arī brūkošās, ar aizsarglentēm norobežotās Lielās Ģildes kāpnes un ekskursija pa orķestra māksliniekiem paredzētajām telpām.

"Daudzi apmeklētāji ir sajūsmā par Lielo Ģildi un tās vēsturi, bet pēc 21. gadsimta kritērijiem šī nav piemērota mājvieta simfoniskajam orķestrim," uzsvēra Poga, piebilstot, ka runa nav tikai par tehnisko stāvokli, bet arī par akustiku, kas arvien mazāk spēj apmierināt konkurētspējīga orķestra un prasīgas publikas gaidas.

"Ja mēs spējām uzcelt koncertzāli, jūs arī to varat!"

Par labajiem piemēriem Latvijai noder vairākas pēdējo 10 gadu laikā Eiropā uzceltas un nu jau visā pasaulē atpazīstamas koncertzāles. Kā atzina Vācijas, Polijas un Islandes koncertzāļu pārstāvji, arī viņu valstīs sabiedrības attieksme pret vērienīgo koncertzāļu projektiem nebija vienprātīga. "Gadiem ilgi Elbas Filharmonija bija galvenais strīdu temats Hamburgā, taču brīdī, kad tā tika atklāta, kritiķi apklusa. Neviens vairs nesūdzējās, un arī šobrīd neviens nenožēlo, ka mums šāda koncertzāle ir. Elbas Filharmonija definējusi Hamburgu ne tikai kā vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētām, bet arī par vispievilcīgāko dzīves telpu reģionā," konferencē stāstīja 2017. gadā atklātās grandiozās koncertzāles intendants Kristofs Lībens-Zoiters.

Dramatisks ir 2011. gadā Reikjavīkā atklātās koncertzāles "Harpa" stāsts. Islandes pirmās koncertzāles būvniecība, kas bija daļa no vērienīgā apkaimes attīstības plāna, tika iesākta brīdi pirms smagās finanšu krīzes 2008. gadā, kad valsts ekonomiku satrieca triju tās lielāko privāto banku sabrukums. Būvniecības gaitā bijis posms, kad finanšu trūkums spiedis izlemt – uzbūvēto nojaukt vai, par spīti grūtībām un sabiedrības pretestībai, turpināt celtniecību. "Cilvēki bija saniknoti – viņi zaudēja darbu, īpašumus un pamatoti jautāja – kāda velna pēc mums vajag celt koncertzāli, kas izmaksā 160 miljonus eiro, ja mēs nevaram apmaksāt savus medicīnas izdevumus?" stāsta "Harpa" koncertzāles pārstāve Steinnuna Birna Ragnarsdotira.

Tolaik turpmāko notikumu gaitu noteikuši ne vien ekonomiskie aprēķini, kas parādījuši, ka apturēt projektu būtu dārgāk nekā to turpināt, bet arī politiska izšķiršanās. "Mūsu toreizējā kultūras ministre uz sabiedrības uzdoto jautājumu atbildēja – šis ir brīdis, kad mums koncertzāli vajag visvairāk. Viņai bija taisnība – "Harpa" ir kļuvusi par simbolu Islandes atdzimšanai, par pamatu mūsu atgūtajai pašapziņai un jaunam priekšstatam par sevi. Varu apliecināt – ja mēs spējām uzcelt koncertzāli finanšu krīzes zemākajā punktā, arī jūs to varat," stāstīja Birna Ragnarsdotira.

To, ka koncertzāle var kļūt par jaunu atspēriena punktu visai pilsētai, apliecināja arī Lībens-Zoiters. "Elbas Filharmonija ir pilnībā mainījusi Hamburgu. Klasiskā mūzika vairs neinteresē tikai šauru cilvēku loku, kas reizi vai divas gadā apmeklē koncertus, – tagad par to sarunājas arī taksometru šoferi un kaimiņi. Hamburga nu tiek uztverta kā mūzikas pilsēta," stāstīja Kristofs Lībens-Zoiters.

Kā uzsvēra Lībens-Zoiters, šādu efektu ļāvusi panākt koncertzāles pieejamība – demokrātiska biļešu cenu politika un iespēja pašu ēku novērtēt ne tikai pasākumu viesiem, bet ikvienam interesantam. Tas ļauj koncertzālei no pasākumu centra kļūt arī par tūrisma galamērķi – Elbas Filharmoniju katru dienu apmeklē no 10 līdz 20 tūkstošiem cilvēku no visas pasaules.

Gan Elbas Filharmonijas intendants, gan "Harpas" koncertzāles pārstāve norādīja, ka viens no būtiskiem viņu pārstāvēto koncertzāļu pievilcības iemesliem ir tieši ūdens tuvums (abas ēkas slejas virs ostām) un redzamība. "Var koncertzāli celt pilsētas nomalē un attīstīt šo teritoriju, taču, ja vēlaties veidot pilsētas simbolu, koncertzālei vislabāk atrasties centrā. Taču, protams, nekur nav jāsteidzas – jāiegulda laiks, lai izvērtētu visus faktorus un izvēlētos labāko vietu," "Satori.lv" atzina Lībens-Zoiters.

Pēc lūguma komentēt pašreizējo Latvijas Nacionālās koncertzāles situāciju, sarunā ar "Satori.lv" Lībens-Zoiters uzsvēra, ka koncertzāle valstij acīmredzami ir ļoti nepieciešama: "Jums ir brīnišķīgi talanti un liels mūzikas eksporta potenciāls, kam uzplaukt traucē tieši pasaules līmeņa koncertzāles trūkums. Ir skaidrs, ka nacionālā akustiskā koncertzāle šeit ir vajadzīga un tai ir visas iespējas kļūt ne tikai par pilsētas simbolu, bet arī par vienu no ekonomiskajiem dzinējspēkiem, kā tas notika ar Elbas Filharmoniju."

Līdzīgu secinājumu ļauj izdarīt arī reģionālo koncertzāļu veiksmes stāsti, piemēram, akustiskā koncertzāle "Gors". Kā konferencē pastāstīja tās vadītāja Diāna Zirniņa, "Gors" ne tikai kļuvis par Rēzeknes simbolu, bet jau pirmajos darbības mēnešos palielinājis tūristu pieplūdumu pilsētā par 123%, tādējādi nesot tiešu labumu arī ar tūrismu saistītajām pilsētas industrijām, piemēram, ēdinātājiem. Arī sākotnējās bažas par apmeklētāju trūkumu nav piepildījušās – jau trīs gadus koncertzāles viesu skaits stabili turas pie 180 tūkstošu atzīmes, un, saskaņā ar gada sākumā publiskotā kultūrpatēriņa pētījuma datiem, "Gors" ir viskuplāk apmeklētā kultūrvieta reģionos.

Nacionālā koncertzāle ir investīcija

To, ka Nacionālās koncertzāles projekts nenozīmē tikai tēriņus, apliecina arī skaitļi – Kultūras ministrijas pasūtītais un finanšu analītikas firmas "SIA AG Capital" veiktais pētījums rāda, ka Nacionālā koncertzāle Latvijas tautsaimniecībā 15 gadu laikā dotu 107,6 miljonu pienesumu.

Aprēķini veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030. gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka vienā gadā koncertzālē notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 tūkstoši cilvēku, savukārt ieņēmumus koncertzāle gūtu, pārdodot pasākumu biļetes, kā arī iznomājot kompleksa telpas konferencēm un citiem pasākumiem.

Saskaņā ar analīzes rezultātiem pirmo 15 darbības gadu laikā koncertzāles radītie ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi (jaunas darba vietas, nodokļu ieņēmumi, tūrisma pieaugums un kultūras netiešā ietekme uz sabiedrības labklājību un līdz ar to produktivitāti) Latvijas tautsaimniecībai pienestu 107,6 miljonus eiro, tādējādi pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu eiro ieņēmumus.

"Pirms šī pētījuma es nebiju tik optimistisks, kāds esmu tagad," pētījuma rezultātus konferencē komentēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra atbalsta fonda dibinātājs Jānis Jendzis. "Šobrīd jautājums ir: vai mēs gribam uzcelt Nacionālo akustisko koncertzāli un vēl nopelnīt, vai arī negribam ne koncertzāli, ne peļņu," viņš piebilda.

"Ideālu vietu nav"

Tikmēr arhitekts un Nacionālās Arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons konferencē atgādināja – brīdī, kad pagājušā gada rudenī atkal galdā celts arhitekta Anda Sīļa pirms 15 gadiem veidotais koncertzāles projekts, daudzi bijuši izbrīnīti un skeptiski par tā aktualitāti, tāpēc arhitekti lēmuši ievākt informāciju un izvērtēt, vai AB dambja projekts joprojām ir perspektīvs vai arī šobrīd priekšplānā izvirzījušās citas iespējamās vietas, piemēram, bieži pieminētais Kongresu nams.

Tika analizētas deviņas Rīgas domes un Nekustamo īpašumu aģentūras piedāvātās lokācijas, vērā ņemot dažādus kritērijus: attālumu no centra, īpašumu struktūru, sabiedriskā transporta pārklājumu, pieejamību autotransportam un gājējiem, ģeotehnisko raksturojumu, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas viedokli, trokšņu līmeni, projekta pašreizējo gatavības pakāpi un citus.

"Pat neiekļaujot vienādojumā jau izdarīto, arī šobrīd mēs neredzam AB dambja projektam līdzvērtīgu alternatīvu, kur mēs varētu koncertzāli uzbūvēt ātrāk, lētāk un mazāk ambiciozi. Ideālu vietu nav, taču AB dambis joprojām ir viena no labākajām," uzsvēra Didrihsons.

Tāpat Didrihsons norādīja to, ka labākie pasaules koncertzāļu piemēri rāda – šādām būvēm jābūt pamanāmām, un koncertzāle uz AB dambja tāda būtu. Arhitekts arī noraidīja bažas, ka koncertzāle varētu sabojāt no Pārdaugavas skatāmo raksturīgo Vecpilsētas ainavu – drīzāk tā būs iemesls arī pilsētas un ārvalstu viesiem doties uz AB dambi, no kura šis skats ir viskrāšņākais, turklāt ieplānotais gājēju tilts (Vanšu tilta virzienā) ļautu dambi padarīt caurstaigājamu, tādējādi vēl vairāk veicinot cilvēku plūsmu caur to.

Viens no argumentiem, ko izmantojuši AB dambja koncertzāles projekta kritiķi, ir riski, kādus rada būves "uz ūdens". Kā norādīja Didrihsons, bažas ir pārspīlētas – ģeotehniskā izpēte liecina, ka grunts zem AB dambja atrodas tuvāk virsmai nekā pārējās perspektīvajās vietās, piemēram, Uzvaras parkā vai Skanstē. Tas ļaujot samazināt pāļu garumu un ietaupīt vairākus simtus tūkstošu eiro.

Konferencē Nacionālās kultūras padomes nostāju pauda tās priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, kas apstiprināja – padome paudusi vienbalsīgu atbalstu koncertzāles celtniecībai pilsētas centrā. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka projekta īstenotājiem īpaša uzmanība jāpievērš gan komunikācijai ar sabiedrību, gan būvnieku reputācijai. Savukārt Māris Sirmais atgādināja, ka Rīgā nekad nav uzbūvēta koncertzāle, un aicināja ieklausīties profesionāļu viedokļos – gan arhitektu, gan mūziķu, kā arī izteica vēlmi apmeklēt koncertzāli savas dzīves laikā.

Turpinājums

Konceptuālo ziņojumu par visiem iespējamiem Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma variantiem Rīgas centrā, to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī par koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta Kultūras ministrija 23. maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā, lai valdība varētu pieņemt izšķirošo lēmumu par to, kā un kur tapt koncertzālei. Preses konferencē 23. aprīlī kultūras ministre Dace Melbārde pauda cerību, ka tas varētu notikt līdz Jāņiem.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!