Herberts Cukurs. Rūgtais Cukurs

HERBERTA CUKURA MONOLOGS
Kociņš auga debesīs,
Cilvēks kokam līdzīgs bij',
Braši kupliem zariņiem
Auga, augšā raugoties.

Ak tu kociņ', bāleliņ',
Tavu labu tikumiņ',
Vai tu būtu šādi audzis,
Ja sav' mūžu zinājis?

Kociņam bij' laba dzīve
Pie manas māmuliņas,
Kokam cepu rudzu maizi,
Kociņš gāja pauniņos.

Reiz kociņam piedzimuši
Slikti zari saindēti.
Sliktus zarus neapcirtu,
Koku gāzu mežiņā.

Melnā čūska miltus mala,
Koku malot miltiņos,
Koka zaram smadzenītes
Uz zemīti smērējot.

Ak man kociņ', bāleliņi,
Kur tav spožu kuplumiņ!
Tavu sprogain' melnu matu
Dedzinošu skaistumiņ'!

Tautu dēlis, bāleliņis
Nāca mani rūgti lūgt,
Lūdza kokam ilgu mūžu,
Dzīvībiņu dāvināt.

Es par bēdu nebēdāju,
Liku bēdu zem akmeņ',
Koka skaistus zelta zarus
Liku tīšām zem spilveņ'.

Čuči, guli, man' kociņi,
Uz zemītes rociņām,
Tūkstoš' kaulu dziļā bedrē
Būs tev salda atdusa.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Es par kociņ' neraudāju,
Viņam tagad laba dzīve
Pie Dieviņa debesīs.

Aizved mani, laiviņ' mīļā,
Pie Dieva padusē,
Tur raudzīšos savu koku,
Brīnumaini spīdēdam'.

Dievs man teisa: "Iekšā netiks'!
Kas par koku nebēdāj',
Dvēselīti pazaudēja,
Māmuliņu kaunēdams.

Paklau mani, Dieviņš mīļais,
Vai tad prāva taisna ir?
Kam noskrēju zelta zarus,
Kan atņēmu dzīvībiņu?

Melna čūska pate nāca
Koku zemē apbēdīt,
Viņas asu zobentiņu
Biju dikti nobījies.

"Tiesa gan, ir prāva sūra,
Tikai sirdī paskaties:
Vai tad pienāk vecam draugam
Nodevību rūgti ciest?"

Minēšu vien Austrijas piemēru. Otrā pasaules kara laikā tāpat kā Latvija Austrija bija okupēta teritorija, kurai nebija savas valdības un varas. Arī Latvijā. Tātad nekas šajā okupētajā teritorijā notikušais nav Latvijas organizēts un izpildīts. Kam vara, tam pavēles. Karavīrs izpilda pavēles, policists ir valsts dienestā un arī izpilda pavēles. Nekādu iespēju izlocīties - nešausi, gulēsi tajā pašā bedrē.
Un tomēr pāris jautājum tie, kuri maldās neziņas muklājāi:
1. Pat ja Latvija nebija valsts un tai nebija valdības un varas, vai ir jel viens dokuments, ko būtu parakstījis latvietis un tajā būtu pavēlēts šaut žīdus? Nav un to mēs labi zinām.
2. Vai ir jel viens gadījums, kad Cukurs darbojās ārpus reglamenta?
Nav, neviena tiesa to nav apstiprinājusi.
3. Vai jel kāds gatavs apstrīdēt mākslas tiesības izmantot dzīves materiālu, lai risinātu smagas eksistences problēmas uz reālu likteņu fona?

Tai brīdī kad jūs sakiet Ā, vai frāzi "bet vācu okupācijas laikā kļūstot par holokausta īstenotāju Latvijā" es jautāju, kurā tiesā Cukurs ir atdzīts par vainīgu, jo jums jāsaprot, ka vainu nosaka tikai tiesa, nevis pāris ebreji, kas pinas savās liecībās.
Palasiet Ezergaili, tas ir vienīgais kompetentais cilvēks, kas var spriest par Cukuram izvirzīto apsūdzību patiesumu.

Ezergailis nav ne vienīgais sofists, ne kompetentākais speciālists par lietām, ko pats nav pieredzējis.
H.Cukurs uzdot jautājumus un/vai sniegt atbildes apsūdzības lieciniekiem tiesā Izraēlā nevēlējās, taču cukurieši-millerieši u.c. zonderkomandu "varoņdarbu" apjūsmotāji to vēl izdarīt:
"Tomēr paliek jautājums: kādas tad mūsu sabiedrība grib redzēt savas nākamās paaudzes, ja Cukurs tiek celts varoņa godā?"
Ebreju kopiena: Herberta Cukura otrais iznāciens
http://nra.lv/latvija/127491-ebreju-kopiena-herberta-cukura-otrais-iznaciens.htm

Kļūdīties ir cilvēciski, pat liel-liberastam, kurš 2008.g. maijā, pats to negribot, izleca ārpus liberastu ideoloģijas rāmjiem, lepni paziņojot:
" A mans vectētiņš Aušvicu (Osvencimu) atbrīvoja!" http://thecaucus.blogs.nytimes.com/2008/05/27/obamas-staff-corrects-wwii-story/?_r=1
p.s. Pavisam "nesmaidīga" Fedosejevas kundze, droši vien grūti noturēties tai liberastu ideoloģijas vestures koncepcijas rāmītī "gan bendes, gan upuri", ja Latvijā jau apzināti 400 varoņi - ebreju glābēji, noklusēt par kuru varonību ar katru dienu kļūst aizvien sarežģītāk.
Ar sofistu metodi vajadzēt beigt niekoties, citādi filosofu cunfte nokļūs tikpat bēdīgā stāvoklī kā vēsturnieku:
"Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī" http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/263665-latvijas-vestures-zinatnes-apburtais-aplis/

"Ja lielāko daļu koncentrācijas nometņu, turklāt ne tikai Austrumeiropā, būtu "atbrīvojusi" Padomju Savienība, nevis sabiedroto armija, tad tur ieraudzītais, iespējams, nekad netiktu aprakstīts kā holokausts." [4] Kaut kādā ziņā spēja atzīt holokaustu reizē ir arī spēja iziet ārpus padomju ideoloģijas rāmja" - tas nu ir vairāk kā interesanti!
====================================================================================
Interesanti gan - cik šī raksta lasītāju saredzot pēdiņās "atbrīvojusi" - spēs saredzēt liberastu ideoloģijas rāmjus?

"Bet par to, kuras no šīm iespējām izmantojuši mūzikla veidotāji, lai ir ļauts spriest tikai tiem, kas mūziklu redzējuši."
====================================================================================
Te nu arī tie redzējušie un holokaustu pieredzējušie (M.Vestermanis) pauž savu neizpratni:
"Tomēr paliek jautājums: kādas tad mūsu sabiedrība grib redzēt savas nākamās paaudzes, ja Cukurs tiek celts varoņa godā?" Ebreju kopiena: Herberta Cukura otrais iznāciens http://nra.lv/latvija/127491-ebreju-kopiena-herberta-cukura-otrais-iznaciens.htm

"Kaut kādā ziņā spēja atzīt holokaustu reizē ir arī spēja iziet ārpus padomju ideoloģijas rāmja."
====================================================================================
Ar padomju ideoloģijas rāmja pārkāpšanu problēmu nebūs, taču kā šai robežpārkāpšanas procesā netīšām nepārskriet liberastu ideoloģijas rāmi? Fedosejevas kundzei tas izdodas, bet mākslinieku kungi, redz, rāmjos nevarot izcilus mākslas darbus radīt:"(..) ir viens šķērslis. Es baidos cilvēku pievilt. Ne ar to, ka neuzfilmēšu, bet ar to, ka filmu pēc tam ieslodzīs un turēs mājas arestā. Kā tas ir jau noticis ar manām filmām. Es piedāvāju, ka jāfilmē televīzijai, bet mans labvēlis grib lielajam ekrānam. Taisīt, lai marinētos uz plaukta, sirds neļauj. Tas ir tikpat kā izkrāpt naudu."
Jānis Streičs: Ir pašpārliecinātības laiks http://nra.lv/kultura/120797-janis-streics-ir-pasparliecinatibas-laiks.htm

ņemot vērā, ka autore uzstājīgi mēģina tomēr runāt par kaut kādu "Cukura vainu", utml prezumpcijām, atliek vien secināt, ka gan pati autore, gan autores vecāki līdzvērtīgi būtu uzskatāmi par 'vainīgiem', jo sadarbojušies ar Padomju okupācijas režīmu (droši vien nepretojoties, papildus iesaistoties PSRS struktūrās, izglītības sistēmā, amatos, neprotestējot, neizsakot savu viedokli, iespējams, skolā pildot kontroldarbu, atbalstot 'pareizo' padomju vēstures izpratni, utml), tādējādi tieši/netieši atbalstot, vai pat ņemot dalību, visos padomju varas īstenotos genocīdos.
turklāt ņemiet vērā, ka Cukurs ir labākā situācijā, jo par viņa dalību mēs pagaidām tiešām nevaram skaidri zināt. kas attiecas uz autori, viņas vecākiem, lielu daļu viņas laikabiedru - par to mēs varam būt gandrīz 90% droši.

Jā, grāmatas, lugas, filmas neiespējamas bez ļaunuma un ļaundariem - jo kuru gan interesē mierīga, līdzsvarota, sakārtota, harmoniska, galvenais, laimīga ikdiena? Ja nu vienīgi šajā ikdienā iesaistītajiem... bet arī iesaistītie šādu laimīgu ikdienu kā laimīgu uztver tikai un vienīgi tad, kad šās ikdienas rāmais ritējums sabrūk! Tā ka jāpiekrīt autorei, pats uzstādījums kā tāds "nedrīkst uzvest par Cukuru", ir bezjēdzīgs.
Starp citu, līdzīga reakcija man bija par Lūsēna "Kaupēnu", kāpēc jāheroizē šis zirgu zaglis, līdz (neatraudamies, vaļēju muti) Liepājā noskatījos izrādi. Ok, līdz ar to, ka neesmu mūziklu par Cukuru vēl redzējis, neņemšos spriest "kādas iespējas veidotāji izmantojuši".
Bet "Kā norāda Džefrijs Aleksanders: "Ja lielāko daļu koncentrācijas nometņu, turklāt ne tikai Austrumeiropā, būtu "atbrīvojusi" Padomju Savienība, nevis sabiedroto armija, tad tur ieraudzītais, iespējams, nekad netiktu aprakstīts kā holokausts." [4] Kaut kādā ziņā spēja atzīt holokaustu reizē ir arī spēja iziet ārpus padomju ideoloģijas rāmja" - tas nu ir vairāk kā interesanti! Iespējams, tāpēc arī tādas atšķirības mūsu publiskajā vidē šajā jautājumā starp... kā lai pasaka, "eiropeizētajiem", kuri daudz uzturas "rietumos", un mūsu pašmāju, bieži cienījamos gados "vietsēžiem", kuri sevi pozicionē kā "konservatīvo vērtību" aizsargiem.

Ļoti labs un teorētiski pamatots akadēmisks raksts. Gribētos tikai piebilst, ka atšķirība starp Cukuru un Hitleru ir tā, ka Hitlers vismaz 90% vāciešiem ir nosodāma personība, bet Cukurs vismaz 50% latviešiem ir tautas varonis. Ja kāds Vācijā būtu iestudējis mūziklu par Hitleru, nevienam pat nerastos aizdomas, ka kāds vēlas Hitleru attaisnot vai izraisīt diskusiju par viņa vainu vai nevainību.