Valts Anders
pirms 5 gadiem
Par dažām:
1. Bankas ir pārregulētas, uzraudzība birokratizēta. Ja tā ir problēma (daļēji ir), tad tā nav nekāda specifiska LV problēma - tā ir visas Rietumu (un ne tikai) pasaules problēma. Bankas, iespējams, ir pārregulētas dažādās sīkās lietās, taču nedrīkst aizmirst, ka tieši regulējuma trūkums 'lielās lietās' pieļāva gan Lehman krahu un tai sekojošo finanšu sistēmas krīzi, gan ļāva mūsu pašu Parex īstenot riskantu biznesa modeli, kas balstījās uz (it kā) pastāvīgu finanšu pieejamību pasaules tirgos. Finanšu tirgi nepārtraukti attīstās, operācijas tajos kļūst dziļākas un sarežģītākas, un, ja uzraudzība un regulējumi neies līdzi šim procesam, tad drīzāk agrāk, nekā vēlāk nonāksim pie jauna Lehman tipa kraha.
2. Noguldījumu apdrošināšana ir slikta lieta. Muļķības. Noguldījumu (nelielo) apdrošināšana mūsdienu pasaulē ir nepieciešama gan noguldītājiem (nelielajiem), gan pašām bankām, jo citādi uzticība banku sistēmai būtu vēl daudz zemāka. Bankas tomēr kalpo ne tikai biznesam, bet arī 'cilvēkam parastajam', kura sapratne finanšu lietās pilnīgi dabiski ir ierobežota. Var diskutēt par apdrošināto noguldījumu apjomu - ja 100 000€ Rietumos var būt visai minimāla stabilām vecumdienām sakrāta summa (ko apdrošināt vajag), tad, piemēram, LV tas slieksnis ir stipri par augstu un var uzskatīt, ka cilvēki, kam ir lieki 100k, ko turēt bankā, ir pietiekami informēti, kā samazināt riskus utt. Normālā noguldījumu apdrošināšanas summa te varētu būt reizes 2-3 zemāka, t.i., atbilstoši vidējam ienākumu līmenim.
3. Riski, kas it kā nāk no 'skandināvu bankām' LV (atšķirībā no "vietējām bankām"). Guseļņikovs stipri putrojas ES banku uzraudzības mehānismos, nenorādot, ka tie (nevis ECB!) tieši uzrauga lielākās skandināvu banku nodaļas LV (turklāt neuzrauga, piemēram salīdzinoši nelielo Norvik). Un teorētiski sliktākajā gadījumā likviditātes piešķiršanai šādām bankām (t.i., glābšanas riņķa pasviešana sarežģītā situācijā) nav nekādas starpības, vai to 'mātes valstī' lieto, teiksim, zviedru kronu vai eiro.
4. Skandināvu bankas ir slikti LV, vietējās (tai skaitā, protams, Norvik) ir labi LV. "Vietējumuˮ var mērīt divējādi: 1) kādus klientus bankas apkalpo (vietējos vai ārvalstu); 2) kam pieder bankas kapitāls. Nevienā no šīm kategorijām Norvik nevar uzskatīt par 'vietējo' banku, turklāt pirmajā no tām skandināvu bankas ir daudz 'vietējākas'.
Un piebilde 4. punktam. Klasiski 'vietējas' un reizē tirgū konkurētspējīgas bankas LV vispār nav iespējamas, jo šeit nav tik daudz brīva vietējā kapitāla, lai tādas radītu, darbinātu un uzturētu. Bet tiem, kas vēl aizvien sapņo par 'lielu, nacionālu valsts īpašumā esošu komercbanku', kas dāsni kreditētu LV tautsaimniecību (valsts un privāto sektoru), derētu atsaukt atmiņā Hipotēku un zemes bankas bēdīgo galu, par kuru, tai skaitā kraha iemesliem, sabiedrība ir ļoti maz informēta, kā arī palasīt pēdējā laika pētījumus par valsts komercbanku darbību brīvvalsts 'zelta laikos'.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Nevienlīdzība kā augsne populismam. Saruna par politiku un ekonomiku Latgalē
Kamēr Latvija domā, ka ar Latgali neko īpašu nevajag darīt un ka tā atpaliek dabisku, ekonomisku iemeslu dēļ un vispār paši vainīgi, tikmēr pati Latvija kļūst par Baltijas reģiona Latgali, par visvairāk atpalikušo Baltijas valsti.
0
Neviens nezina, ko no manis sagaidīt. Saruna ar rakstnieku Marju Ivaškeviču
Rakstīju bērnišķīgi ironiskā valodā, lai ievadā ļoti vienkārši izskaidrotu sarežģītus notikumus. Ievads kļuva par iemeslu uzbrukumiem man, jo viņi nespēja iedziļināties pašā grāmatā. Man tika anonīmi draudēts ar nāvi, un policija sāka izmeklēšanu, taču neviens netika apcietināts.
0
Saruna par sievieti un neprātu kultūrā
Man bija brīnišķīga saruna ar vienu kundzi pansionātā, viņai ir 85 gadi. Es jautāju: kas mainās, novecojot kā sievietei? Viņa atbildēja, ka foršākais, kas ar viņu kā sievieti notiek – viņa var atļauties būt pilnīgi traka. Nevienam tas vispār vairs nerūp. Tā esot viena no atbrīvojošākajām sajūtām, ar ko viņa saskārusies.
Dace Dzenovska
0Noturēt Latgali vietā. Latgolys vaicuojums
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, pastāv iespēja, ka Latgale kā teritorija militarizēsies. Šādā antiutopiskā scenārijā militarizētā Latgales teritorija kalpos kā mācību poligons. Sevišķi derīgi būs — jau ir — tukšojošies pilsētciemi, jo tie labi kalpo urbānās karadarbības simulācijai.
Ekonomika
09.10.2018
1
Grigorijs Guseļņikovs: Banku sistēma. Skats no iekšienes