Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

 
Domas
07.05.2015

Galvenais, lai nav kautiņu

Komentē
10
Saglabā

Debates par 9. maiju tajā publiskās telpas daļā, kas funkcionē latviešu valodā un orientējas uz latviešiem, atgādina dažkārt dzirdēto izteikumu "es jau neesmu nekāds puritānis, bet...". Citiem vārdiem sakot, ņemot talkā formulējumus "uzvara pār nacismu, protams, bija liels sasniegums", "jebkurš karš ir briesmīgs", "bojāgājušie ir pieminami" utt., mēs braši virzāmies uz priekšu, demonstrējot savu iecietīgumu, pasaules uzskata plašumu, līdz galu galā nonākam līdz "un tomēr". Atļaušos apgalvot, ka daudzos gadījumos šis "tomēr" ir lieks.

9. maijs Krievijā tiekot politizēts, izmantojot to kā propagandas ieroci. Protams. Bet vai tā nav vairumā gadījumu, kad runa ir par t.s. vēsturiskajiem datumiem? Jebkurā kolektīvā vēstures pieminēšanas reizē ir sava tiesa mitoloģijas būvēšanas/uzturēšanas, mēģinājuma konstruēt kaut kādu kopības sajūtu utt. Jo tāda ir šādu svētku būtība.

Līdz ar to skurināšanās nepatikā acīmredzot vairāk saistīta ar to, ka ar mīta būvniecību un propagandu nodarbojas valsts, par kuras miermīlīgumu attiecībās ar pārējo pasauli mums ir, delikāti izsakoties, zināmas šaubas.

Tātad, mazliet ciniski izsakoties, vēsturi "piekoriģē" ikviena valsts, tikai jautājums, kas tā par valsti. Bet tad tā arī jāpasaka, nevis jāšausminās par mēģinājumiem manipulēt ar kādas nācijas kolektīvo atmiņu. Latvijā manipulē, Polijā manipulē, Serbijā manipulē, mīti tiek konstruēti Francijā, Ķīnā un Kubā, tikai, redz', uzskaitītās un daudzās neminētās valstis nežvadzina ieročus un nepārkāpj citu valstu robežas. Ļoti būtiska atšķirība, nav šaubu, tādēļ neomulīguma sajūta ir saprotama, tikai es atturētos no Krievijas pasludināšanas par teju vai pasaulē vienīgo manipulētāju ar vēsturisko apziņu.

Turklāt, būsim atklāti, lielais kreņķis par 9. maiju ir tādēļ, ka runa ir par periodu, kas būtisks mums pašiem un par ko mums ir savs, atšķirīgs viedoklis. Paskaidrošu. Profesionāli un konjunktūru neapkalpojoši vēsturnieki Krievijā klusās šausmās šūpo galvas par to, kā nacionālā mīta veidošanai, tieši tāpat kā 9. maijs, tiek izmantotas tādas personības kā Aleksandrs Ņevskis, Ivans Bargais un Pēteris I. Rupji sakot, vai mūs baigi uztrauc vēstures falsifikācija (vai vismaz vienpusīgs traktējums), ja ir runa par šiem periodiem? Nē taču. Jo tie uz mums "neattiecas" (vismaz mēs tā uzskatām).

Savukārt par 9. maiju mums pašiem ir sava versija, un tas, ka mūsu versija nesakrīt ar "viņējo", jau ir krietni kairinošāk. Kaut kā neesmu dzirdējis piepaceltos toņos pārrunas par, piemēram, to, ko dažs labs gids Vecrīgā klāsta par Rīgas vēsturi 18. vai 19. gadsimtā. Lai gan tur var dzirdēt brīnumainas lietas. Bet tik "veci" laiki mums neliekas svarīgi, lai gan, ja kreņķējamies par šovinismu daļā vietējo cittautiešu kopienas un kaimiņvalstī, tad tas, kas "patērētājiem" tiek stāstīts par šiem "vecajiem" laikiem kopējā mīta konstruēšanā, nav mazāk svarīgi.

Jā, bet tas trakums ir tajā, ka kaimiņvalsts kolektīvās atmiņas manipulācijām tik atsaucīgi ir mūsu pašu cittautieši, ka importētā konstrukcija kļūst par ļoti būtisku mums blakus dzīvojošu cilvēku pašidentifikācijas sastāvdaļu. Ko lai saka – nu, nav labi, tomēr, godīgi sakot, neredzu citu platformu. Pareizticība? Savulaik ļoti spēcīgs vienojošs fenomens, bet ne vairs mūsdienās. Citas versijas – "baltā emigrācija" starpkaru periodā, mūsdienu Latvijā interesanti funkcionējošā kultūra krievu valodā, Latvijā pieejamā izteikšanās brīvība un salīdzinoši iecietīga gaisotne – jebkurā gadījumā ir orientētas uz pārāk šauru vietējo krievvalodīgo daļu. Vēl paliek krievu valoda kā tāda. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Īsi sakot, 9. maiju Latvijā svinēja, svin un svinēs.

Bet kāpēc "viņiem" vispār jābūt savai, atšķirīgai pašidentifikācijai?! "Viņi" taču dzīvo Latvijā, Eiropā, nevis Krievijā! Ir taču "mūsu" svētki, kuriem jābūt kopīgiem!

Arī šo rindu autoram laiku pa laika raksturīga vēlmju domāšana, un šādos brīžos viņš sparīgi piekristu. Tomēr ir problēma: ja autoram jānosauc piemēri, kad skaitliski relatīvi liela, valodas ziņā atšķirīga kopiena ir atteikusies no pašidentifikācijas savā mītnes zemē, rodas problēmas. Līdz ar to ticamāk, ka arī ievērojamam Latvijā dzīvojošo cittautiešu skaitam saglabāsies atšķirīga pašidentifikācija.

Var jautāt, vai autors patiesībā nav līdz šim prasmīgi maskējies rusofils? Cik zinu, nav. Ja vēlaties, esmu dziļš pesimists. Un no šīs pozīcijas izriet daži secinājumi.

Pirmkārt, ideja par Latvijā dzīvojošu "politisku nāciju" ar puslīdz līdzīgu mitoloģiju, atvainojiet, priekšstatiem par to, kas labs un kas slikts pasaulē, pārskatāmā nākotnē nav īstenojama. Ar pārskatāmu nākotni saprotu tuvākos desmit divdesmit gadus.

Otrkārt, vajadzētu beigt sevi baidīt ar divkopienu valsts modeli. Konstruktīvāk būtu censties saprast, kas nodrošina, lai atšķirīgas kopienas sadzīvo bez viedokļu atšķirību pāraugšanas pilnīgā destrukcijā. Mūsu situācija patiesībā nav unikāla – pasaulē netrūkst valstu, kurā "vairākumam" un "mazākumam" ir izteikti atšķirīgas versijas par vēsturiskiem notikumiem. Ja tādas analoģijas kā ebreji un palestīnieši Izraēlā vai Bosnija un Hercogovina kādam griež ausīs kā nepietiekami "eiropejiskas", tad kā būtu ar Ziemeļīriju? Cik saprotu, abas kopienas tur negrasās atteikties katra no sava skatījuma par "vēsturisko taisnību", no pagātnes mantotu aizvainojumu arī netrūkst, tomēr tās ir gadu laikā uztaustījušas kaut kādus principus, kas kopumu satur kopā. Lai gan t.s. oranžistu marši notiek.

Noslēgumā banāla atsaukšanās uz klasiķi. "Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra."

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
10

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!