Rīgā tapuši divi jauniestudējumi – 23. maijā Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvoja opera "Tanheizers", savukārt 26. maijā pie skatītājiem nonāks lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna iestudējums "Karmena".
Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" jauniestudējumu LNOB veidojis muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, režisors Vilpu Kiljunens (Vilppu Kiljunen), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kimmo Viskari, gaismu mākslinieks Antons Kulagins un horeogrāfe Elita Bukovska.
Lomās jauniestudējumā iejūtas izcils solistu ansamblis. Titullomu interpretē Korbijs Velčs un Andris Ludvigs, Elizabeti – Liene Kinča un Vida Miknevičute, Venus – Martina Dike un Julianna Bavarska, Volframu – Valdis Jansons un Rihards Mačanovskis, Hermani – Timo Rīhonens un Krišjānis Norvelis. Iestudējumā līdz ar Latvijas Nacionālās operas kori piedalās arī Rīgas kamerkoris "Ave Sol" un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
"Tanheizera" pasaules pirmizrāde notika 1845. gadā Drēzdenes Galma teātrī, līdz 1875. gadam komponists šo darbu vairākas reizes būtiski pārstrādāja. Latvijas Nacionālajā operā pirmais "Tanheizera" iestudējums notika jau pirmajā trupas pastāvēšanas sezonā – 1919. gadā.
"Man Vāgnera opera "Tanheizers" atklājas kā modernā cilvēka ciešanu drāma. Tās redzeslokā ir radošs un neikdienišķs indivīds, kāds parādījās 19. gadsimta industrializācijas vētrās, laikā, kad lielie arhaiskie mīti pamazām kļuva par vakardienu. Tanheizers ir rada Parsifālam un pat kristīgās mitoloģijas Kristum. Tanheizers interpretējams kā dumpinieks, kurš nenoliedzami ir spējīgs mīlēt un jūt naidu pret svētulības seklumu," saka iestudējuma režisors Vilpu Kiljunens.
"Kaut arī operas notikumus caurvij teiksmas un leģendas, tās sižets ir aktuāls arī 21. gadsimtā. Tanheizers dzīvo starp divām pasaulēm, starp laicīgo-juteklisko un pārlaicīgo-garīgo. Šodien bieži diskutējam par normām, pēc kurām dzīvojam, cik tālu no tām atkāpjamies, ko uzskatām par galveno dzīvē: tās piedāvātās ērtības un baudas, kas vairāk saistītas ar materiālajām vērtībām, vai cilvēku attiecības, spēju ziedoties, ticības un ētikas jautājumus. Arī mūsdienu cilvēkam nav viegli atrast līdzsvaru starp šiem diviem svarīgajiem dzīves virzieniem, un tas padara Tanheizeru ļoti saprotamu. Priecājos, ka Nacionālās operas orķestra mūziķiem ir vēlme no jauna izbaudīt Vāgnera instrumentācijas krāšņumu – un par to, ka mums ir iespējas šo meistardarbu iestudēt gan ar lieliskiem Latvijas solistiem, gan spilgtiem viesmāksliniekiem," saka iestudējuma muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.
Nākamās izrādes – 24. maijā, kā arī Rīgas Operas festivāla ietvaros 10. un 15. jūnijā plkst. 18:00.
Savukārt lietuviešu režisors Rolanda Atkočūna Dailes teātrī iestudējis izrādi "Karmena" – teātra versijā tās apakšvirsraksts ir "Andalūzijas sapņi 2 cēlienos pēc Prospēra Merimē darba motīviem". Pirmizrāde notiks 26. maijā Lielajā zālē.
"Karstajā Spānijā brīvību mīlošā čigāniete Karmena savaldzina seržantu Hosē, ievilinot viņu savā bīstamajā dzīvē. Karmenas un Hosē kaislīgais mīlas stāsts ir īss un liktenīgs. Viņiem nav nākotnes, viss notiek vienīgi šeit un tagad. Kā tauriņš Karmena lido uz uguns liesmām, zinot, ka apdedzināsies un ne mirkli to nenožēlojot. Savu slaveno noveli "Karmena" Prospērs Merimē sarakstījis 1845. gadā.
Tur, kur valda korida, mīlestība un nāve ir cieši līdzās. Dzīve ir tik sakāpināta, ka brīžiem atgādina sapni – no kura nav iespējams un negribas pamosties. Totalizatora azarts, trubadūru poēzijas atbalsis cīņas arēnā, toreadora un vērša, vīrieša un sievietes divkauja. Duelis ar nāvi, kas nekad nebeigsies."
Titullomu jauniestudējumā atveido Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Pārējās lomās – Artūrs Skrastiņš (Hosē), Kristīne Nevarauska (Mikaēla, Hosē līgava), Artis Robežnieks (Cuniga), Ērika Eglija (Fraskita, Karmenas draudzene), Dainis Grūbe (Eskamiljo, matadors), Lelde Dreimane (Mersedesa), Ieva Florence (Huanita), Anete Krasovska (Marija), Pēteris Liepiņš (Hosiains), Aija Dzērve (Končita, tabakas fabrikas strādniece), Gints Grāvelis (Djego, toreadors), Gints Andžāns (Alehandro, toreadors), Mārtiņš Počs (Hoakins, toreadors), Artūrs Dīcis (Gabriels, toreadors), Edijs Zalaks (Enrike, matadors), Niklāvs Kurpnieks (Huans, matadors), Mārtiņš Upenieks (Manuels, banderiljero), Kaspars Zāle (Rodrigess, banderiljero), Pēteris Gaudiņš (Rafaels Gonzaless, Mikaēlas tēvs), Akvelīna Līvmane (Lola Rosario, Mikaēlas māte) un Aldis Siliņš (Pedro Romero, ķirurgs). Izrādē piedalās dejotājas Lāsma Andžāne, Beāte Riekstiņa, Ieva Ozoliņa, Terēze Megija Knauere un Emanuēla Zvaigznīte.
Izrādes scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Jolanta Rimkute, kustību konsultante – Inga Raudinga, komponists – Giedrjus Puskunigis, gaismu mākslinieks – Jevgeņijs Vinogradovs un mūzikas konsultants – Juris Vaivods. Darbu tulkojusi Evita Mamaja.
Biļetes uz izrādēm var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
0