Rasma Pipike
pirms 6 gadiem
Madara, paldies par Tavu rakstu. Tomēr, dažas lietas precizēšu un to daru, protams, sava "profesionālā kretīnisma dēļ", jo viena otra lieta mani aizķēra un nevar palikt nekomentēta.
1. Pilsoniskā sabiedrība un NVO nav viens un tas pats un arvien retāk no NVO puses ir šādi apgalvojumi, ka tās "it kā" pārstāv visu pilsonisko sabiedrību. Tā nereti domā politiķi, bet ir tak zināms, ka pilsoniskā sabiedriba ir arī politiskās partijas. Tālāk neiesim. Definicijas.
2. Neskatoties uz to, ka ir e-iespējas un paldies tiem uzņemīgajiem cilvēkiem, kas izdomāja manabalss.lv un citas platformas, tās diemžēl nav vēl varējušas aizstāt tās "garlaicīgās", dārgās un laikietilpīgās tiešās līdzdalības formas kā dalība sabiedriskajā apsriedē, atzinuma izstrāde, dalība darba grupā, vēlēšanas u.c. Un, ja kas, tad ar šīm "vecajām", "izsmeltajām" formām tika panākts, ka mums ir iespēja izmantot manabalss.lv pieeju.
3. Sociālie uzņēmumi tikai Latvijā ir "hibrīdi", tad, kad normatīvais regulējums, ar būtisku - iknedēļas NVO (nevis kustību un interesentu, aktīvistu) pārstāvju līdzdalību būs izstrādāts, tad situācija tāda nebūs. Un visticamāk, ne viens vien no Tevis nosauktajiem ""soc. uzņēmumiem" iespējams vai nu kļūs par sia vai paliks labdarības organizācijas statusā, jo runa nav tikai par gribu, bet arī biznesa idejas dzīvotspēju, finanšu izmantojumu un īpašnieku ambīcijām.
4. Kustības veido organizācijas, tā Tu apgalvo. Viss pareizi - forma nepieciešama. Bet piemērs: "Ghetto games" jauniešu kustības slavu pati viņiem piedēvēji. Tā ir biedrība - Street basket un citi juridiski veidojumi. Tas nav pārmetums viņiem, bet kustība???? Un par kustību - kā var notikt labumu apmaiņa ilgstoši, ja tā nedod pienesumu valstij, kurā tā notiek? Te kaut kas nelīmējas kopā- NVO maksā arī nodokļus, kas nav mazsvarīgi sabiedrībai kā tādai. Kas tad Tavuprāt ir tās ezotēriskās kustības, kas var pastāvēt juridiski neformētas, bet kaut ko īstenot. Ja mini palīdzību bēgļiem, konts naudas pārvedumiem var būt privāts tik ilgi, kamēr cilvēki, kas kustībā tam vienam uzticas un uzticas arī lēmumu pieņemšanas kārtībai, citādi kādā brīdī būs nepieciešama juridiska forma. Bet, protams, lai sasniegtu mērķus, nevis pašapliecināšanai. Jābūt trakam, lai vienkārši dibinātu organizāciju tāpat, bet arī tas nav liegts.
Kopumā varu teikt, ka NVO nav tikai forma, kā zināms tā ir viena no varām un viens no sektoriem, bet Pasaules mērogā sanāk kustība, kas katrā valstī ir savā juriskiskā formā - kaut kādā veidā atbilstoši konkrētās sabiedrības spējām, gribām, varām, motivācijām.
Patiesi ceru, ka šie komentāri padziļina izpratni. Un paldies vēlreiz, ka "izsauci" šos komentārus. Laba velējumiem,
Rasma
1. Pilsoniskā sabiedrība un NVO nav viens un tas pats un arvien retāk no NVO puses ir šādi apgalvojumi, ka tās "it kā" pārstāv visu pilsonisko sabiedrību. Tā nereti domā politiķi, bet ir tak zināms, ka pilsoniskā sabiedriba ir arī politiskās partijas. Tālāk neiesim. Definicijas.
2. Neskatoties uz to, ka ir e-iespējas un paldies tiem uzņemīgajiem cilvēkiem, kas izdomāja manabalss.lv un citas platformas, tās diemžēl nav vēl varējušas aizstāt tās "garlaicīgās", dārgās un laikietilpīgās tiešās līdzdalības formas kā dalība sabiedriskajā apsriedē, atzinuma izstrāde, dalība darba grupā, vēlēšanas u.c. Un, ja kas, tad ar šīm "vecajām", "izsmeltajām" formām tika panākts, ka mums ir iespēja izmantot manabalss.lv pieeju.
3. Sociālie uzņēmumi tikai Latvijā ir "hibrīdi", tad, kad normatīvais regulējums, ar būtisku - iknedēļas NVO (nevis kustību un interesentu, aktīvistu) pārstāvju līdzdalību būs izstrādāts, tad situācija tāda nebūs. Un visticamāk, ne viens vien no Tevis nosauktajiem ""soc. uzņēmumiem" iespējams vai nu kļūs par sia vai paliks labdarības organizācijas statusā, jo runa nav tikai par gribu, bet arī biznesa idejas dzīvotspēju, finanšu izmantojumu un īpašnieku ambīcijām.
4. Kustības veido organizācijas, tā Tu apgalvo. Viss pareizi - forma nepieciešama. Bet piemērs: "Ghetto games" jauniešu kustības slavu pati viņiem piedēvēji. Tā ir biedrība - Street basket un citi juridiski veidojumi. Tas nav pārmetums viņiem, bet kustība???? Un par kustību - kā var notikt labumu apmaiņa ilgstoši, ja tā nedod pienesumu valstij, kurā tā notiek? Te kaut kas nelīmējas kopā- NVO maksā arī nodokļus, kas nav mazsvarīgi sabiedrībai kā tādai. Kas tad Tavuprāt ir tās ezotēriskās kustības, kas var pastāvēt juridiski neformētas, bet kaut ko īstenot. Ja mini palīdzību bēgļiem, konts naudas pārvedumiem var būt privāts tik ilgi, kamēr cilvēki, kas kustībā tam vienam uzticas un uzticas arī lēmumu pieņemšanas kārtībai, citādi kādā brīdī būs nepieciešama juridiska forma. Bet, protams, lai sasniegtu mērķus, nevis pašapliecināšanai. Jābūt trakam, lai vienkārši dibinātu organizāciju tāpat, bet arī tas nav liegts.
Kopumā varu teikt, ka NVO nav tikai forma, kā zināms tā ir viena no varām un viens no sektoriem, bet Pasaules mērogā sanāk kustība, kas katrā valstī ir savā juriskiskā formā - kaut kādā veidā atbilstoši konkrētās sabiedrības spējām, gribām, varām, motivācijām.
Patiesi ceru, ka šie komentāri padziļina izpratni. Un paldies vēlreiz, ka "izsauci" šos komentārus. Laba velējumiem,
Rasma
Redzējumi
01.03.2016
1
Forma vs saturs