Foto: ECFR
 
Komentārs
07.05.2019

Esam interesantā kompānijā

Komentē
0

Ir apritējuši 15 gadi kopš brīža, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šī situācija šodien šķiet pašsaprotama, tomēr tāda tā gluži nav.

Vispirms jāņem vērā, ka atjaunotajai Latvijas valstij vieta ES un NATO nebūt nebija, ja tā var teikt, garantēta. Virzība uz dalību šajās struktūrās aizsākās līdz ar neatkarības atgūšanu un bija visnotaļ sarežģīta. Tiem, kuri interesējas par šo aspektu, varu ieteikt vēsturnieka Jāņa Taurēna darbu.

No šodienas viedokļa raugoties, Latvijai citu alternatīvu nebija. Būtu muļķīgi spekulēt par tēmu "kā būtu, ja būtu", tomēr jebkurā gadījumā tēzei par alternatīvu trūkumu piekrītu. Cita lieta, ka ES un NATO dalībvalsts statuss nav garantija pret spēcīgu Krievijas ietekmi, un mēs to redzam arī citās Austrumeiropas valstīs. Formas ir visdažādākās – sākot ar centieniem ietekmēt konkrētās valsts informatīvo telpu, par ko tiek runāts Čehijā, beidzot ar ietekmi valsts iekšpolitikā, izmantojot ekonomisko sviru starpniecību, kam ir krāšņi piemēri Ungārijā (Budapeštas metro infrastruktūra). Krievijas agresija pret Ukrainu Eiropas attieksmi ir pavirzījusi lielākas piesardzības virzienā, tomēr nevajadzētu sevi maldināt. Latvija ir izdarījusi pareizu ģeopolitisko izvēli, bet šī izvēle joprojām ir jāuztur un jāaizsargā. Ar aizsardzības budžeta palielināšanu šī uzdevuma veikšanai nepietiek, ir nepieciešams daudz grūtāks darbs –  vajag atbrīvoties no domāšanas veidā dziļi iesakņotajām tēzēm "nauda nesmird" (nepieklājīgi tiešākais formulējums) un "jāmāk izdevīgi pārdot mūsu ģeogrāfisko novietojumu".

Arī priekšstats par ES ekonomisko raksturu ir nostabilizējies pašsaprotamības statusā. Mēs ES primāri uztveram no darbaspēka kustības, noieta tirgus, kohēzijas un citu fondu viedokļa. Visi šie saskaitāmie neapšaubāmi ir būtiski, un katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, klasisks piemērs – Latvijas cilvēku iespējas doties labākas dzīves meklējumos uz citām dalībvalstīm. Uzsvars uz ES kā ekonomisku jēdzienu iegūst papildu pamatojumu arī tādēļ, ka par "kopīgām Eiropas vērtībām" runāt ir sarežģīti (jo, kā izrādās, viedokļi atšķiras), savukārt kopīga ES ārpolitika arī ir diezgan nosacīts jēdziens. No hronoloģiski jaunākajiem argumentiem par labu šādai skepsei var minēt to, ka Francija un Itālija Lībijas konfliktā atbalsta pretējās puses, jo Parīzei un Romai ir atšķirīgas intereses Lībijas naftas jautājumos. Tātad mēs uztveram ES kā tirgu plašā nozīmē un atbilstoši šim priekšstatam veidojam savu politiku. Mums no "viņiem" vajag gūt iespējas – investīcijas, lētus kredītresursus, fondu līdzekļus, iespēju ceļot, mācīties u.c.

Tas nav nekas apkaunojošs vai provinciāls. Tomēr dažkārt aizmirstam, ka ES un Eiropa ir arī noteikta ideju apmaiņas telpa. Runas par "kopīgām vērtībām" ātri noved pie strīdiem, bet tas nenozīmē, ka ideju jomā Eiropu var raksturot ar stereotipiem – vienalga, vai par britiem (Brexit!), francūžiem (dzeltenās vestes!) vai poļiem (katoļi!). Mēs (ne tikai Latvijā) viens otru uztveram kā konkrētas dalībvalsts robežās noslēgtas sistēmas; teiksim, Francija, no vienas puses, ir arodbiedrību demonstrācijas un, no otras puses, Marina Lepēna – tā nu Francijā lietas notiek (vulgarizēju, kā jau pienākas stereotipu aprakstā). Man tomēr šķiet, ka ideju kustība starp dalībvalstīm ir ļoti aktīva – veidojas jauni sabiedrotie un jauni pretinieki, kas šajā procesā pārkāpj valstu robežas. Spāņu "Vox" partijas aktīvisti sadarbojas ar poļiem, kuri iestājas par abortu ierobežošanu un pret seksuālo minoritāšu tiesībām, savukārt franču "jaunie labējie" – ar Trampa piekritējiem. Tā saucamie kreisie koķetē ar antisemītiem un nacionālistiem (rekomendēju šo tekstu vai tā tulkojumu "Rīgas Laika" 2019. gada aprīļa numurā). Man grūti to faktoloģiski pamatot, bet domāju, ka šie meklējumi – šī teksta ietvaros noliekot malā meklējumu satura vērtējumu – radīs jaunas alianses un jaunus politikas virzienus, kas neiekļaujas priekšstatā par Eiropas tradicionālo politisko dalījumu. Uztverot Eiropu kā ekonomisko telpu, nevajadzētu noniecināt arī ideju un politisko prakšu evolūciju, jo pretējā gadījumā riskējam arvien biežāk nesaprast, "kas tajā Eiropā notiek?!".

Pastāv, protams, iespēja teikt, ka varam iztikt arī bez šādas saprašanas un tās vispār nav mūsu (Baltijas) problēmas. Mūs, atkārtošos, interesē ES ekonomiskais aspekts sazobē ar drošību – normāls egoisms. Problēma ir tā, ka pierastais ekonomiskās loģikas apsvērumos balstītais ES modelis mainās. Savstarpējais izdevīgums, pat ja brīžiem tas balansē uz ciniska aprēķina robežas, ir aprakstāms ekonomiskās kategorijās, savukārt pašidentitātes meklējumus un emocijas (aizvainojumu, bailes) šādi novērtēt nevar, turklāt ne-ekonomiskie faktori sāk arvien jūtamāk ietekmēt arī politiku. Klasisks piemērs ir kaislības Brexit kontekstā: tās jau labu laiku nav aprakstāmas pierastā modeļa "ekonomiskās intereses nosaka politiku" ievaros.

Nevaru piekrist bieži dzirdamajām tēzēm par ES gaidāmo sairšanu, norietu un tādā garā. Nevajadzētu jaukt šos apzīmējumus ar jēdzienu "pārmaiņas" – pat ja šīs pārmaiņas ir nepatīkamas un veicina neziņu par nākotni. Skaidrs, ka tā ES, kurai Latvija pievienojās pirms 15 gadiem, nav tā, kurā dzīvojam tagad, un ES pēc 10 gadiem atšķirsies no pašreizējās. Ja vispār var runāt par vilšanos kontekstā ar Latvijas dalību ES, tad tādas pamatā ir nojausma, ka vēlējāmies stabilitāti un prognozējamību, bet ieguvām kompāniju, par kuru ikdienas valodā saka – "garlaicīgi nav".

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!