Es pietiekami ilgi esmu bijusi sieviete

Contact Dr Ozigidon if you have been trying to conceive, I never thought I'd be writing this message but after 5 years of infertility and nearly lost my marriage due to not being able to have a child after suffering from PCOS and my TUBES ARE TIED, and severe endometriosis and scanning, I was told that IVF was the only option. This was something we could not afford and had almost given up hope of becoming a parent. A friend of mine recommended Dr Ozigidon to me and persuaded me to contact him, I finally contacted him and he made a spiritual breakthrough to get me pregnant with his powerful spell, within 2 weeks I was pregnant (naturally!!!) and my tube was untied as instructed by this powerful sorcerer. Now! I gave birth to healthy twins in February. I am writing this testimony for those women who are facing the same challenges or even more, depressed with no light at the end of the tunnel. Give Dr Ozigidon a try to help you solve your problem, and hopefully you'll have the same success that I have had. His email address ([email protected]) . Call or Whats-App him +2349054750112. I wish you all happiness in your marriages.

Skumji un sāpīgi lasīt cik tālu var iet cilvēks sevis kropļošanā.

Šodienas Cicero.de ir raksts par kultūras cīņu pret dzimumiem. Vācijā gada laikā ir četrkāršojies bērnu !!!- sākot ar 14 gadu vecumu skaits,kuri mainīs dzimumu. Tālāk viss izklāsts ir par maksu,bet,protams, ka sabiedrība būtiski mainīsies,kad nebūs vīrieši un sievietes,bet būs ....jā,kā identificēs ,kā sauks tos cilvēkus,kuri mainīs dzimumus? Tas gluži nav vienas dienas process. Kā tas ietekmēs mūsu saskarmes kultūru,kura jau tā Latvijā ir čekistu ziedu laiku līmenī?

Pirmkārt, 21.gs. cilvēkam rada tik daudz brīva laika,ka domāju šādi "brīnumi" ir tikai pumpuriņi.
Es reiz redzēju NLO. Un manis uzrunātie garāmgājēji arī fotogrāfēja,teiksim - NLO līdzīgu objektu. Zvanīju uz Glābšanas dienestu,mani pasūtīja,jo nekas neesot jāglābj. Bet ģimene,draugi,paziņas,kuriem to stāstīju- par mani pasmējās. Ar tzntēm tā notiekot.

Pirms apmēram mēneša 56.aut.maršrutā es redzēju vampīru vai zombiju. Vai cilvēku,kurš par tādu iztaisījās. Torīt man bija sliktas ziņas no dr un es atkal domāju par nāvi. Bet kāpēc vampīrs,kāpēc zombijs domāju? Ja jāmirst,tad gribu pa vecam, klasiskā veidā izlaist garu. Es negribu nekādas šausmmenes ar zobu klakšķināšanu un asiņu sūkšanu. Sēdēju tai busā kā apburta. Domāju kāpšu laukā un gaidīšu citu- bet nevarēju pakustēties. Tad domāju - interesanti, vai citi redz to pašu,ko es vai tomēr nē.
Kad izkāpu no busa jau atviegloti uzelpoju,bet mājās ķēros pie Bībeles. Izlasīju par Dāvida dejošanu. Un tik dīvaini tas sanāca ....tā kā ....

Var melot, ko vien vēlas, bet visi transgenderi ir psihiloģiskas traumas, ko radījusi neveselīga vide, rezultāts. Man reiz bija saskare ar vīrieti, kuram bija pieauguši divi bērni un sieva, bet tad, savos 50+ gados sagribējās jaunus džekiņus, bet te, protams, galvā ir cita kalibra tarakāni. Ir skumji, ja 50-gadīgai trīs bērnu mātei tā vietā, lai pievērstos savām dienišķajām lietām, ir jālieto hormonu preparāti, jāmaina vārds, tikai tāpēc, ka gribās līdzināties vīrietim, lai zārkā ieliktu uzvalkā, nevis kleitā. Nav nekā ārkārtēja, ja sievietei ir vīrišķīgaks dzīvesveids un intereses, bet viņa tāpat neslēpj, ka ir sieviete, un traģiski, ja jāizkopļo savu ķermeni un jāspēlē tas, kas tu neesi, tēlojot kaut kādu pretdabisku radījumu. Bērniem jau arī paspējusi sačakarēt smadzenes.
Jā, un vēl, ja lieto testosteronu hormonu preparātus, tad tu neesi ārpus dzimumu binaritātes, tu dzimumu binārajā pasaulē mētājies starp punktu A un punktu B.

Man šķiet, ka šādas intervijas ir jāsāk ar definīciju, šajā gadījumā, kas ir nebināra persona, savādāk līdz galam nav īsti skaidrs, par ko ir runa... Attiecībā uz dzimumidentitāti man vienmēr ir bijis jautājums, cik lielā mērā tā ir biloģiskā determinētība, un cik - personības iekšējo konfliktu un traumu sekas. Jo, ja parunā ar (normāliem nevis pašpasludinātiem) psihoterapeitiem, ir skaidrs, ka problēmas, kas saistītas ar dzimuma pieņemšanu, var radīt arī iepriekšējas traumatiskas attiecības, piem., ar māti vai tēvu. Tā kā šīs ir smagas traumas, tās bieži nav apzinātas (tātad tās nav ar prātu saprastas) un var izpausties, piem, kā anoreksija, bērnu nevēlēšanās utt utj. Ja šādas traumatiskas pieredzes nebūtu, tad iespējams, šis cilvēks par šo jautājumu pat neaizdomātos vai arī aizdomātos daudz mazākā mērā. Ar šo es vēlos teikt, ka dzimumidentitātes jautājums, manuprāt, ir daudz sarežģītāks un daudzkrāsināks (skatoties uz LGBT karogu, psihoterapeiti teiktu, re, cik interesanta vārda izvēle :)), nekā mēs šobrīd sabiedrībā uz to skatāmies.