Grāmatas
27.05.2021

Epizodes

Komentē
1

Par Noras Ikstenas grāmatu "Ūdens mirdzēšana" ("Dienas Grāmata", 2021).

Ja liekam pa plauktiem, vispirms par to – kā, pēc tam – kas.

Par spīti pēcvākam, nevar teikt, ka "Ūdens mirdzēšana" būtu būvēta kā romāns tā ierastajā izpratnē. Ja gaidām varoni, kura gaitām un pieredzes ceļā gūtajām atziņām sekot līdzi, itin drīz noskaidrojas, ka varone (Marija) ir "es", kas pārlikts trešās personas skatpunktā un ar mums runā šeit un tagad. Proti, stāstniece te iekārtojusi zināmu distanci (reizē esmu "es" un Marija), kas vēl vairota kāpinājumā – ik pa brīdim tekstā ielaužas Acs, kas runā kā "pār-skats" jeb "augšas redze", atsaucot atmiņā, mazākais, Voltēra "Zadigu jeb Likteni", kur tādu pašu funkciju pildīja Zadiga ceļabiedrs, eņģelis Jesrads, kas, pastrādājis briesmu lietas zemes virsū, tās pēcāk izskaidro kā providencei saredzamā panorāmā notikušas tikai uz labu. Tātad nosacīto kameru, kas filmē ainas, ir vismaz trīs, kam klāt likt iespējams arī vēl kādu, piemēram, ja filmētas jeb rekonstruētas tiek atmiņas ("Māsa Marija", 155).

Filmētas tiešām tiek ne vairāk kā atsevišķas ainas: vismaz sižetu vai intrigu, kas tās sasietu kopā, saskatīt grūti – Ikstena nepalīdz saprast, kas nācis pirms, kas pēc vai kādēļ it kā tā pati Marija it kā neko neatceras par to, ko piedzīvojusi citās reizēs, par ko esam aicināti lasīt. Stāstu grūti sajūgt kopā arī caur cilvēku, ar ko mēs būtu aicināti identificēties, jo stāstniece Marija, ikkurā brīdī visai nosacīta, miglaina ("klīdone, klīdaļa"), mums nekādi neatrādās kaut cik ciešās attiecībās ar līdzcilvēkiem, vienkārši atskaitās par savu klātbūtni dažādās pasaules vietās un, cik noprotams, dažādos laikos. Varbūt tieši tādēļ – lai uzturētu spēkā tekstu tā veselumā – atkal un atkal uzrodas Acs, par ko jau pēc pirmās reizes viss it kā skaidrs, tomēr tā turpina atkārtot vienu un to pašu nedaudz citiem vārdiem: Acij šķiet, ka pēkšņi tā redz visu, tad tā izrādās aizmiglota, "redz lejas ainu", izplešas, tad "redz un saprot, bet nevar palīdzēt", raugās notiekošajā un paredz savu un citu nākotni, pēc tam pūlas saredzēt acuraugu, atgādina, ka "no augšas viss izskatās citādi", tad "dodas rauguļos", zaudē redzi. Acs dabū miežagraudu un asaro, izrādās pārpūlējusies, un beidzot, lai būtu pavisam skaidrs, Marija saprot, ka "redz tikai to, ko spēj redzēt viņas acs".

Iespējams, lasītājs ir instance, kam jāsaredz tas, ko Marija neredz, bet redz Acs. Tas būtu kas tāds, ko pati Acs nemaz nepasaka, bet kas pazīstams ikvienam – pieredzam visu ko katru mīļu brīdi, bet vai protam to saredzēt kā vērtību, kā ūdens mirdzēšanu, kas parādās reti un tikai tam, kas ir gatavs to saredzēt. Taču līdz ar to kļūst pavisam skaidrs, ka "Ūdens mirdzēšana" lasāma pavisam citā atslēgā – no vienas puses, kā poētisku tēlojumu virkne, kas tikpat labi iederētos dienasgrāmatā vai soctīklos virknē bilžu un ierakstu (reku, es Sārnatē, Gotlandē vai Slutišķos). No otras puses – bet tad Acs kļūtu pilnīgi lieka – "Ūdens mirdzēšana" būtu organiski iekļaujama īsprozas žanrā, kam strikta nosaukuma nav. Varam atsaukties uz anekdotēm kā pastāstiņiem, kam, starp citu, ne obligāti jābūt tādiem, ka smiekli nāk. Savulaik vīlos, iegādājusies krievu anekdošu krājumu iz Puškina un Gogoļa laikiem, kur pastāstos vispār nebija sāls – vienkārši kņazs D. aiziet ciemos pie Puškina un tur pusdienās pasniedz pīli. Viss. Pulkā vēl ir "piezīmes", tad vēl "marginālijas" vai, piemēram, Rolāna Barta "Mitoloģijas" – jau atvasināti teksti, ko pieredzētais acumirklis iedvesmojis, un tad jau literāra jaunrade, pie kādas pieskaitāmi, piemēram, "gadījumi" Daniila Harmsa garā.

KAS

"Epizode" cēlusies no grieķu ἐπεισόδιον, apzīmējot starpspēli starp traģēdijas dziedājumiem, un mūsdienās brīvā tulkojumā transformējusies par "starpgadījumu" vai "atsevišķu fragmentu notikumu virknē". Man vienmēr šķitis, ka ikdienas dzīvē šāda fokusa maiņa un uzmanības fiksācija ir neizbēgama, tikai jāvaicā, vai esi kaut ko spējis piefiksēt kā piedzīvotu epizodi, kuru piefiksēt ir vērts un iemūžināt nav bijis slinkums. Un pamatā ir jautājums, kas dziļš, – cik pilnestīgi tu dzīvo? Ja ticam, ka savu smadzeņu potenciālu izmantojam tikai pa daļai, tas pats būtu attiecināms arī uz mūsu spēju kaut ko saredzēt, saost, saklausīt, sataustīt, sagaršot – izjust. Un te nav svarīgi, kur un kad esi. Toties ir svarīgi, ciktāl izjūtu apzinies un spēj pats sev izstāstīt, līdz ar to – ieglabāt atmiņā. Mazākais, iemiegot vari mēģināt uzburt savulaik piedzīvotu ainu līdz ar izjūtām, kas tajā iesūkušās. Skaidrs, ka ir risks, jo līdz ar to vari piesaukt arī murgus.

Tagad aicinājums piebiedroties Marijai pārvēršas ielūgumā samēroties prasmē pašam savas epizodes iemūžināt tā, lai tās "aizķeras, ievelk, aizrauj un paliek". Dažādotās Marijas daudzajās epizodēs ir ielikti likumsakarīgi iedīgļi stāstiem, kas būtu izstāstāmi plašāk un dziļāk. Viens otrs, piemēram, "Stokholma" un arī "Slutišķi" jau raujas uz to pusi, citās epizode izgriezta kā gabals no filmas ("Mozus kalns"), pa to vidu gadās vienkārši vīzijas ("Atkritne"), dažs ir vienkārši tēlojums, kādā ne katrs ir gatavs iedziļināties ("Valensija", "Ozola acs"), jo tur nekas īpašs nenotiek.

Taču valodas un literatūras mūžsenais koncentrāts ir dzeja, un "Ūdens mirdzēšanas" epizodēs tā ielavījusies gana jaudīgi. Ikstena raksta skaisti, ar "mēness pingponga bumbiņu", bitīti, kas rāpo pa īkšķi, vai neļķu Jaunavu Mariju, lai gan, piemēram, "vanna darīs miesu zīžainu" uzjunda pavisam citas domas. Visam pa vidu poētisko noskaņu vairo arī Edgara Alana Po "Krauklis".

Kopsavilkumam: "Ūdens mirdzēšana" ir palaista tautās, lai meklētu savu lasītāju. Un, kā lasām, "Tie ir katra paša soļi tumsā un gaismā. Nav nekādu pamācību, kā tos spert. Kā pasakā – trīs ceļi, patiesībā divi. Iesi pa labi – varbūt būs laime, nogriezīsies pa kreisi, iespējams, iekļūsi nelaimē. Tomēr tās ir tikai varbūtības".

Ieva Kolmane

Ieva Kolmane ir literatūrfilosofe, tulkotāja, pasniedzēja, savulaik literatūras mēnešraksta "Karogs" galvenā redaktore (2003-2011) un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja (2005-2011), šobrīd ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!