Lai gan, salīdzinot ar Ungāriju un Poliju, Centrāleiropas valsts Čehija pievērsusi sev mazāku uzmanību, parlamenta vēlēšanu rezultāti ir interesanti. Manuprāt, intriga saistās ar to, ka vēstis no valsts, kas vairumam no mums asociējas ar skaisto Prāgu, omulību, to, ko dažkārt sauc par normalitāti, pat īsti "neierakstās" diskursos, kādi tiek lietoti Centrāleiropas notikumu aprakstīšanai. Proti, neatkarīgi no tā, kāda ir attieksme pret Orbānu vai Kačiņski, Ungārijā un Polijā ir puslīdz labi konceptualizējami politiskie procesi, tajos iesaistīto pozīcijas, deklarētie mērķi. (Vēlreiz, kā tos vērtēt, ir cits jautājums.) Savukārt Čehijas gadījumā ir grūti piemērot ierastos apraksta modeļus. No šī viedokļa mani sajūsmināja kāda Latvijas plašsaziņas līdzekļa apzīmējums vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušai partijai ANO: "centriski populistiskā partija". Izgaršojiet – "centriski populistiskā"...
Plašsaziņas līdzekļos galvenokārt vērība pievērsta tam, ka ANO līderis ir miljardieris, kurš savos uzskatos esot līdzīgs Trampam. Manu uzmanību tomēr vairāk piesaistīja citi ar vēlēšanām saistītie aspekti.
Biju lasījis, ka Čehijas prezidents Zēmans ir Krievijas politiskajam režīmam draudzīgs politiķis, tomēr iespaids bija par ceremoniālu posteni ieņemošu kungu ar nedaudz ekstravagantu uzvedību un priekšstatiem. Savukārt, lasot, ka Zēmana izteikumi, piemēram, par Krimu, ir tikai epizode, bet principā Čehijā vērojama "cīņa starp drošības struktūru esteblišmentu un proputiniskiem spēkiem", jāsaprot, ka lieta nopietnāka un nav runa tikai par Zēmanu. Citā publikācijā tās autors pauž bažas, vai Čehija nekļūst par "demokrātiju bez demokrātiem". Un tā tālāk. Te nu bija miera osta...
Andreja Babiša un ANO uzvara vēlēšanās tika prognozēta, tāpat nepārsteidz, ka gandrīz 30% nobalsojušajo sevišķi nekreņķējas par to, ka Babišam ir domstarpības ar tiesībsargājošām iestādēm par veidu, kādā Eiropas Savienības nauda tikusi Babiša uzņēmumiem. Galu galā – Itālijā Berluskoni n-tās apsūdzības un tiesvedības netraucēja būt premjeram, Tramps kampaņas laikā liedzās sniegt informāciju par savu uzņēmumu nodokļu maksājumiem utt. Interesantāki ir citu partiju rezultāti.
Čehijas īpatnība ir tā, ka šajā valstī stabilas pozīcijas kopš Čehoslovākijas sadalīšanās ir bijušas komunistiem. Nevis kaut kādiem bijušajiem komunistiem, kuri pārsaukuši sevi par sociāldemokrātiem vai "kreiso centru", bet gan tieši komunistiem (Bohēmijas un Morāvijas komunistiskā partija). Neesmu informēts par iemesliem, tomēr biju pamanījis, ka šai partijai arvien ir apmēram 10–13% atbalsts. Nu komunisti ir starp šo vēlēšanu zaudētājiem, jo atbalsts sarucis līdz 7,8%, un analītiķi spriež, ka daļa to līdzšinējo piekritēju vienā mierā pārgājuši pie miljardiera Babiša un SPD (10,6%), kas galvenokārt izpaudusies kā pret imigrantiem un islāmu vērsta grupa. Es varu nojaust iemeslus, kādēļ cilvēki balso par partiju, kas viņiem asociējas ar taisnīgāku un pārtikušāku pagātni komunistiskajā iekārtā (arī tad, ja šiem priekšstatiem nav saistības ar realitāti), savukārt tik, teiksim tā, plastiska pāreja pie it kā pilnīgi atšķirīgiem politiskajiem spēkiem izraisa pārdomas. Līdzīgi kā Pirātu partijas panākumi, pirmo reizi iekļūstot parlamentā un uzreiz ar trešo labāko rezultātu, vienlaikus paturot prātā, ka šī partija (vismaz tā apgalvo eksperti) nav sevi sevišķi apgrūtinājusi ar piedāvājuma izstrādi. Kā vēsta virsraksts kādai citai publikācijai, tas jau ir uz "veselā saprāta robežas"...
Formulēšu citādi. Ir zināma loģika atbalstam, ko savās valstīs saņem Orbāns un Kačiņskis, kuri tiek uztverti kā noteiktas alternatīvas piedāvātāji. Pret eliti (iedomātu vai reālu) tiek likta noteikts vērtību kopums. Savukārt Čehijas gadījumā rodas iespaids, ka balsojumā pret eliti tas, kam konkrēti balss tiek atdota, nav tik būtiski – lai tikai būtu "pret". Es varu racionāli analizēt vēlētāju prasību veidot stingrāku imigrācijas politiku, bet grūti saprast, kā var "pavilkties" (SPD gadījumā) uz kaut ko tik infantilu kā aicinājumi vadāt gar mošejām cūkas. Protests politikā var būt karnevālisks, var būt paštaisns savā dedzīgumā, bet protests, kas ir tik sekls, nav protests, tā ir anonīmu komentāru rakstīšana internetā.
Pagaidām nav skaidrs, kāda būs nākamā valdošā koalīcija Čehijā, precīzāk, kas būs uzvarētāja partneri tajā, tomēr iespaidu šīs vēlēšanas ir radījušas, pieklājīgi izsakoties, krāšņu.
3