Paula Bankovska vārds tamilu valodā
 
Blogs
29.04.2019

Eksotiska pastkartīte

Komentē
0

Gaiši zili krāsotajā viesu namā "Sisindu" valdīja perfekta kārtība. Ēkas pārraugs un kārtības uzturētājs caurām dienām slaucīja un spodrināja grīdas un visas pārējās virsmas, uzlasīja katru zālājā nobirušu lapiņu, priekšzīmīgā tīrībā uzturēja mājas priekšā esošo peldbaseinu un rūpējās arī par kārtību pludmalē. Trīs reizes dienā savā gaiši zilajā tuktukā ieradās pavārs, atveda produktus un pagatavoja mums brokastis, pusdienas un vakariņas. Reizēm pavāra apciemojuma laikā atbrauca arī vietējais jūreņu tirgotājs un piedāvāja iegādāties svaigi ķertas garneles, vēžus, krabjus vai zivis.

Kādu nakti mēs ar Katrīnu un viņas dēlu Antonu devāmies kāpienā uz Svētā Ādama kalna virsotni – naktī brauciens cauri tējas laukiem bija jāsāk tāpēc, lai 2243 metrus augstā kalna galā un tur izveidotajā budistu klosterī pa īpaši izbūvētajām betona kāpnēm nonāktu tieši saules lēkšanas laikā. Esmu ļoti slikts vingrotājs, ienīstu jebkādus sporta veidus, man ir bail pat braukt ar velosipēdu, un tomēr kalnā kāpu. Neizdzēšamā piemiņā ir palikuši jaunekļi, kas kalnā augšup pa stāvajām kāpnēm stīvēja savu dzīves krēslā ieslīgušo mammu vai omīti. Kā jau minēju, ar vingrošanas rūdījumu man ir pagalam slikti, tomēr kaut kā līdz kalna galam nokļuvu, bet tad sākās nākamās nepatikšanas – līdz saules lēktam bija jāpagaida vēl pāris stundas un sāka ārkārtīgi salt. Žurnālam "Rīgas Laiks" esmu tulkojis rakstu par nosalšanu, tāpēc šo tēmu nu jau uztveru diezgan personīgi.

Tā visa nu jau šķiet tāla un sāpīga pagātne. Brauciens uz Šrilanku jeb kādreizējo Ceilonu likās kā apliecinājums ticībai, ka pasaulē viss kļūst labāks, ļaudis kļūst miermīlīgāki un vardarbība mazinās. Mēs redzējām vēl arvien neatbruņotos mīnu laukus, kurus bija sastādījuši par "Tamilu tīģeriem" dēvētās politiskās kustības dalībnieki, taču tie pārsvarā izskatījās vienkārši pēc pļavām, kas aizaugušas ar pērno kūlu.

Šajās Lieldienās kā allaž ar ģimeni pulcējāmies uz kopīgām brokastīm. Bija kaušanās ar olām, mazsālīts lasis un ikri. Bet tad sāka pienākt ziņas. Trijās Šrilankas baznīcās un trīs viesnīcās sprādzienos bija bojā gājuši gandrīz 300 cilvēku, pārsvarā ārvalstnieki.

Šrilankai ir gara vardarbības vēsture, jo tikai 2009. gadā valsts militārajiem spēkiem izdevās sakaut "Tamilu tīģerus" un izbeigt 26 gadus ilgušo pilsoņu karu, kas bija prasījis vairāk nekā 80 000 tamilu dzīvību. Šomēnes notikušajam, kā šķiet, ar šo karu nav nekādas saistības. Ir izteikti pieļāvumi, ka teroristu pašnāvnieku uzspridzināšanās bijusi atriebība par Kraistčērčas mošejā notikušo terora aktu Jaunzēlandē. Vai tā ir tiesa, noskaidrot diez vai izdosies, jo, kā vēsta ziņas, apšaudē ar Šrilankas policiju bojā gājuši 15 aizdomās turētie.

Savu eksistenci ar tuvumā notikušām traģēdijām satuvināt nav viegli, ja vien nesāc sekot savām visinstinktīvākajām maņām. Tā notika Taizemē, kad nonācu vietās, ko pilnībā bija nopostījis 2004. gada cunami. It visur publiskās vietās bija izliktas brīdinājuma norādes ar mudinājumu viesuļvētras gadījumā meklēt patvērumu salas augstākajā vietā. Naktīs bija grūtības ar aizmigšanu. Katrs okeāna vilnis izklausījās pēc jauna cunami sākuma, un pērtiķi, kas lodāja pa istabu un zaga šķīstošās kafijas paciņas, šo nemieru tikai vairoja. Viesu namā atrastā grāmatā izlasīju cunami aculiecinieces atmiņu stāstu. Stāvot okeāna krastā, viņa bija ieraudzījusi nākam milzīgo vilni un labu brīdi bijusi kā noburta, nav spējusi izkustēties no vietas, tomēr pēdējā brīdī metusies bēgt un glābiņu radusi paugurā, kas tiek dēvēts par Pērtiķu kalnu.

Bet sākumu savām bažām par teroru ļoti labi atceros: tas bija 2001. gada 11. septembrī, kad tiešraidē vēroju teroristu vadīto lidmašīnu ietriekšanos Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos. Tajā laikā strādāju laikrakstā "Diena", un avīzes redakcijā caurām dienām darbojās televizors. Notiekošais šķita sirreāls, prātam neaptverams. Jau biju paguvis pirmoreiz būt Ņujorkā un acumirklī dzīvi atminējos, kā biju gājis garām Pasaules tirdzniecības centram, īpašu uzmanību tam neveltīdams. Pēc tam nāca visi notikumi, kas bija saistīti ar karu pret terorismu, – internetā publicētie galvu nogriešanas video, Gvantanamo cietums, Abu Graiba u. tml.

Pastāv tikai trīs veidi, kā nonākt nelaimju piemeklētās vietās. Tu vari tur ierasties jau pēc tam, kad nelaime notikusi, tu vari tur neveiksmīgā kārtā gadīties pašā nelaimes norises brīdī, un tu vari tur nonākt pirms nepatikšanu sākuma. Ja esi nelaimes vietā tās norises brīdī, itin nekas vairs nav darāms vai maināms, atliek vien paļauties uz likteni, instinktiem vai Dievu, taču gadījumos, kad esi kaut kur bijis pirms lielas nelaimes, sāk darboties iztēle un tu gribot negribot sāc lauzīt galvu – kā būtu, ja būtu?

Pagājušā gada vasarā ar draugiem bijām Itālijā. Īrētā auto gandrīz katru dienu šķērsojām Morandi tiltu jeb Polceveras viaduktu uz autoceļa A10. Tikai dažas nedēļas vēlāk tilts sabruka, un bojā gāja 43 autobraucēji. Nebija grūti iztēloties, ka arī mūs būtu varējis piemeklēt viņu liktenis.

Svētais Augustīns rakstīja, ka no nāves neesot iemesla bīties, jo tad jau būtu jābaidās arī no laika pirms mūsu piedzimšanas, ko mēs nekādi nespējam atminēties. Atminos savu nāves baiļu dzimšanas brīdi ļoti dzīvi – tas bija kādu piecu sešu gadu vecumā uz taciņas, kas no tā dēvētās "mazās mājas" (tā nebija ateja, bet no baltiem silikātķieģeļiem celta dzīvojamā ēka) cauri sakņu dārziem veda uz mūsu māju. Es gāju pa šo taciņu, un piepeši mani pārņēma stindzinošas šausmas – kā gan tas būtu, ja manis nemaz nebūtu? Tagad es zinu, ka tās ir tās pašas šausmas, ar kurām spekulē teroristi, kad vienkārši izdzēš no pasaules kartes vietas, kurās tev varētu gribēties un patiktu atrasties. Radu ģimene nesen no Indonēzijas pārcēlās dzīvot uz Austrāliju – arvien radikālāka musulmanisma klimats kļuva pārāk neizturams.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!