Sadarbībā ar projektu "LU Open Minded" piedāvājam jums apgūt lekciju kursu "Dzīvnieku un vides ētika", ko 2014. gada oktobrī – decembrī nolasīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedras lektors Artis Svece.
7. lekcija: Sociālā hegemonija un daba
Vides ētikā cilvēku un dabas līdzāspastāvēšanu mēdz raksturot kā attiecības kopienā. “Biokopiena” var apvienot ne tikai cilvēkus un dzīvniekus, bet arī augus un citus organismus. Lai gan “biokopiena” būtiski atšķiras no cilvēku sabiedrības un drīzāk uzskatāma par metaforu, saistība starp tām patiešām pastāv. Ne vienā, ne otrā nevalda vienlīdzība. Dominēšanas attiecības cilvēku sabiedrībā atspoguļojas cilvēku attiecībās ar dabu un otrādi. Tāpēc daudzi vides ētikas pārstāvji norāda, ka būtiskas izmaiņas cilvēku attieksmē pret dabisko vidi ir iespējamas vienīgi, ja mainās arī ierastās sociālās prakses.
Literatūra:
1. Warren K. J. The Power and the Promise of Ecological Feminism // Van DeVeer D., Pierce C., eds. The Environmental Ethics and Policy Book. Belmont, California: Wadsworth, 1994. Pp. 267-281.
(Grāmata pieejama elektroniski: http://escueladeidiomasudb.files.wordpress.com/2013/01/the-power-and-the-promise-of-ecological-feminism.pdf )
2. Adams C. The Sexual Politics of Meet. New York: Continuum, 1990. Pp. 47-63.
(Grāmata pieejama: LUB)
3. Braidotti R. The Posthuman. Cambridge: Polity, 2013. Pp. 55-104 (2. nodaļa).
(Grāmata pieejama: RSU)
0