Krievu rakstnieks Daniils Harmss (1905–1942), kurš rakstīja negantus stāstiņus un dzejoļus pieaugušajiem, kopā ar saviem draugiem, grupējuma "OBERIU" dalībniekiem, 1927. gadā bija spiests pievērsties bērnu literatūrai, jo varas iestāžu represiju dēļ neko citu no viņiem oficiālā prese nepublicēja. Līdz pat 1941. gadam Harmsam tā bija vienīgā iespēja nopelnīt iztiku ar rakstīšanu. Viņš sadarbojās ar bērnu žurnāliem, iznāca vairākas grāmatas ar stāstiņiem un dzejoļiem. Lai arī tie nav tik neganti kā viņa darbi pieaugušajiem, arī šajos darbos redzams raksturīgais Harmsa stils, kurš bez negantībām nemaz nav iedomājams. Citus Harmsa bērnu dzejoļus latviski var atrast gadagrāmatā "Garā pupa" (2016).
Atdzejotājs
"Ļoti briesmīgs notikums"
Maizi ēzdami ar sviestu,
Brāļi staigāja pa miestu,
Pēkšņi suns tiem pretī skrēja
Un uz brāļiem skaļi rēja.
Brāļi teica: "Tīrais posts,
Grib šis suns mums kājā kost.
Lai mums neuzbruktu raizes,
Grūdīsim tam rīklē maizi."
Bija stāstam beigas labas.
Saprata tad brāļi abi:
Droši staigāt var pa miestu,
Ja tev maize ir ar sviestu.
1938
Kā tētis man nošāva sesku
Tētis mans reiz vēlu gāja,
Vēlu vakarā uz mājām.
Vēlu vakarā uz mājām
Tētis mans pa lauku gāja.
Tētis skatās, paskatās –
Sesks sēž un nekustas.
Sesks sēž un nekustas
Un uz tēti neskatās.
Tētis domā: "Sesks jauks –
Burvīgs zvērs un burvīgs draugs.
Burvīgs zvērs un burvīgs draugs,
Ja vien tas ir sesks jauks."
Sesks sēž un nekustas,
Te uz tēti paskatās.
Te uz tēti paskatās
Un tad pēkšņi sakustas.
Arī tētis tūlīt skrien,
Bisi lādē ātri vien,
Bisi lādē ātri vien,
Sesks lai projām neaizskrien.
Sesks skrien uz upes pusi,
Cauri krūmiem ātri, klusi,
Bet aiz viņa ātri, klusi
Tētis skrien uz upes pusi.
Tētis dusmojas un kliedz,
Skrotis žvadz, un tētis diedz,
Bise žvadz, un tētis diedz,
"Pagaidi jel mani!" kliedz,
Sesks asti gaisā slien,
Un pār tiltu pāri skrien,
Spiegdams tiltam pāri skrien,
Augstu gaisā asti slien.
Tētis sprūdu klikšķina,
Kūleņo no pakalna,
Lido tas no pakalna,
Seskam pakaļ dzenas tas.
Viņa bise lādētā
Nodārd skaļi – trah-ta-dā!
Kā tik uzsit – trah-ta-dā!
Lēkā viņa rokās tā.
Tētis seskam tuvojas,
Sesks guļ un nekustas,
Zemē guļ un nekustas,
Nebēg projām tas nemaz.
Nu ar visu sesku gāja
Tētis ātri vien uz mājām.
Atnesa tad sesku mājās
Tētis, turēdams aiz kājas.
Es no prieka dejā laidos,
Ņēmu sesku, ņēmu skaidas,
Sesku piebāzu ar skaidām
Un no prieka dejā laidos.
Manu sesku visi redz –
Tas uz lapas uzzīmēts,
Sīki, smalki uzzīmēts,
Visi manu sesku redz.
1929
Ciemos
Izdomā pasaku
Pele aicināja mani
Padzert tēju aliņā.
Ilgi ienākt nemācēju,
Beigās ielīdu kaut kā.
Tagad jūsu kārta stāstīt:
Kam par godu un dēļ kā
Nav ne aliņas, ne tējas,
Vispār nav vairs it nekā!
1938
Melis
Vai zināt?
Vai zināt?
Vai zināt?
Vai zināt?
Nu, protams, ka zināt!
Skaidrs, ka zināt!
Bez šaubām,
Bez šaubām,
Bez šaubām, zināt!
– Nē! Nē! Nē! Nē!
Nezinām mēs it neko,
Nedzirdējām it neko,
Nedzirdējām, neredzējām,
Nezinām mēs
It neko!
– Bet vai zināt, ka TĒ?
Bet vai zināt, ka TI?
Bet vai zināt, ka M?
Zināt, manam tētim bija
četrdesmit dēlu.
Bija četrdesmit krietnu –
Divdesmit? Nē!
Trīsdesmit? Nē! –
Tieši četrdesmit dēlu!
– Nu! Nu! Nu! Nu!
Meli! Meli! Meli! Meli!
Divdesmit,
Trīsdesmit,
Tas vēl būtu šā vai tā,
Taču četrdesmit,
Tieši četrdesmit –
Tā nu nevar būt nekā!
– Bet vai zināt, ka KR?
Bet vai zināt, ka AN?
Bet vai zināt, ka ČI?
Zināt, kranči kvankšķētāji
iemācījās lidot!
Iemācījās tā kā putni –
Ne kā zvēri,
Ne kā zivis –
Vanagi tā lido!
– Nu! Nu! Nu! Nu!
Meli! Meli! Meli! Meli!
Tā kā zvēri,
Tā kā zivis,
Tas vēl būtu šā vai tā,
Bet kā vanagi,
Kā putni –
Tas nu nevar būt nekā!
– Bet vai zināt, ka DE?
Bet vai zināt, ka BE?
Bet vai zināt, ka SĪS?
Debesīs drīz
Saules vietā
Spīdēs milzīgs ritenis?
Tūlīt spīdēs kā no zelta –
Ne jau šķīvis,
Ne jau rausis –
Bet gan milzīgs ritenis!
– Nu! Nu! Nu! Nu!
Meli! Meli! Meli! Meli!
Varbūt šķīvis,
Varbūt rausis,
Tas vēl būtu šā vai tā,
Taču milzīgs ritenis –
Tas nu nevar būt nekā!
– Bet vai zināt, ka ZEM?
Bet vai zināt, ka JŪ?
Bet vai zināt, ka RAS?
Ka zem jūras, okeāna
Sargs ar bisi rokā stāv?
Sargs ar pielādētu bisi
(Ne ar vāli,
Ne ar slotu),
Bet ar bisi rokā stāv!
– Nu! Nu! Nu! Nu!
Meli! Meli! Meli! Meli!
Nu, ar vāli,
Nu, ar slotu,
Tas vēl būtu šā vai tā,
Bet ar pielādētu bisi –
Tas nu nevar būt nekā!
– Bet vai zināt, ka DE?
Bet vai zināt, ka GU?
Bet vai zināt, ka NU?
Ka līdz degu-
nam ne rokām,
Ne ar kājām
Neaizsniegt,
Ka līdz degu-
nam ne rokām,
Ne ar kājām
Neaizbraukt
Un neaizlēkāt,
Neaizsniegt
Līdz degunam!
– Nu! Nu! Nu! Nu!
Meli! Meli! Meli! Meli!
Varbūt aizbraukt,
Varbūt aizlēkt,
Tas vēl būtu šā vai tā,
Aizsniegt degunu ar rokām –
Vienkāršāka
Nav
Nekā!
1930
No krievu valodas atdzejojis Kārlis Vērdiņš
es iemīlēju tevi vai kāds to nojaust spēs es nenodošu sevi ne skropsta netrīcēs.
Nabaga kaķīte sagrieza ķepu, Sēž un nevar vairs pastaigāt. Lai izdziedinātu kaķītes ķepu, Pēc gaisa baloniem jādodas!
Man neizmaksā naudu, aizbildinās ar gadījuma rakstura kavēšanos. Es jūtu, ka notiek kaut kas slepens, ļauns. Mums nav ko ēst. Mēs ciešam briesmīgu badu.
Puškinam patika svaidīties ar akmeņiem. Kā ierauga akmeņus, tā sāk ar tiem svaidīties. Dažkārt tā iekarst, ka stāv viss sarkans, rokas vicina, ar akmeņiem svaidās, vienkārši šausmas!
Mākslinieki tiešām aizvadīja šeit arvien vairāk laika – šī kļuva par viņu trešo vietu starp darbu un mājām. Pāris vakarus, kad, viņiem nemanot, pacēlu cenas vai izdevu mazāk naudas, pat biju plusos. Un, jā, es varētu izveidot galeriju vai kļūt par mecenātu, bet vienīgi bārā mēs varējām būt vienlīdzīgi.
Lai arī "Seriālā" ir daudz pārstāvētā laikmeta artefaktu un klišeju – no Lesijas vārdā nosaukta kollija līdz telekartēm, kas beidzas nelaikā, no fantāzijām par jaunās tūkstošgades sagaidīšanu līdz neaizsniedzamam sapnim par pāris latus vērtu cepuri –, stāsts tomēr nav par nostalģiju.
Grāmatas vienmēr bijušas būtiska manas dzīves sastāvdaļa, bet līdz bērnu piedzimšanai varēju dzīvot laiskā pārliecībā, ka, ja arī kaut nedaudz nepalasu šodien, man priekšā ir neierobežotas laika rezerves, kad iekavēto atgūt.
Gribu darīt jums zināmu, ka neciešu ceļojumu aprakstus. Mani tie nekad nav interesējuši. Mani neinteresē jūsu iespaidi par Gizas piramīdām un Kolizeju, Niagāras ūdenskritumu vai Tadžmahalu. Es to visu esmu lasījis tūkstošiem reižu, jūs nepārsteigsiet mani, jūs neliksiet man pat gurdeni pasmaidīt.
Kinoteātrī "Kino Bize"
Liepājas koncertzālē "Lielais Dzintars"
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Gētes institūtā un "K. K. fon Stricka villā"
Jelgavas Kultūras namā
Raiņa un Aspazijas mājā
Kinoteātrī "Kino Bize"
"MABOCA" galerijā "Visuma Centrs 2"
Kinoteātrī "Kino Bize".
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
2