Komentē
0

***
Kājām vien,
pieturās nestāvu
nezvanu
telefona būdiņās,
ja nav ar ko notīrīt klausuli vai
vismaz nelieku pie auss,
kafejnīcās tagad nevaru pusdienot -
bet agrāk devām
kausu uz riņķi,
kur daudz ļaužu
izvēlos neelpot,
neņemt atlikumu,
neuzsākt sarunas,
svešas rokas nespiežu,
savas mazgāju bieži,
plus vēl viens mīnuss -
mēģināju atvērt rēķinu
parakstīties nevaru vienādi
pat divas reizes,
man tāpēc nekad
lietas neies,
bet kā iet jums?
Aptverot sacīto
kājām, sēžoties virsū savam ponijam, saprotu -
mūsu bērniem iniciāļu nebūs -
kā mēs pievienosim
saviem uzvārdiem
svešus vārdus
nespēju iedomāties.
 

Nobeigumam: pāris iemeslu, kuru dēļ es zaudēju dzirdi

viegli zaudēt dzirdi ja novecojis taksists visu ceļu spriedelē būtu vēl runājis par meitenēm un kontrabandas cigaretēm, kuras pārdod visu mūžu, bet nē - mēģina pievērst kaut kādai reliģijai tā ka viņa balsi pārstāj dzirdēt mēmās bildes aiz loga kļūst televizora ilustrācijas salonā dziedošam bardam bet pats taksists tikai nevietā vārsta muti metot skatus te uz tevi te uz ceļu..

vai lūk atkal - un šis ir otrs iemesls kura dēļ es zaudēju dzirdi - pēc tik daudziem gadiem reizēm satieku bijušās skolas draudzenes un ikviena no viņām ne vēlāk kā pēc astotā vārda nodevīgā tonī izrunā “mans vīrs” un turpmāk atkārto šo “mans vīrs” tik bieži ka neko citu kā šo ceriņkrāsas “mans vīrs” vairs nedzirdi bet pati gadu dzīvojusi Amerikā... pēc tam paciņa nekādi neplēšas vaļā ar punktējumu norādītajā vietā un vispār vēl ilgi pārdzīvo..

un beidzot galvenais iemesls kura dēļ es pārstāju dzirdēt: atceros pametot manu pilsētu svešas ierindas cītīgi dauzīja soļus pilsoniskais bruģis plaisāja ierindas mākslas solī noteikti un vienmērīgi noteikti un vienmērīgi

ierinda līdzinās ierindai - solis solim katra ierindnieka pēdas piesitiens iekļaujas kopīgā sitienā veidojot klusuma intervālu stingri noteikti tam seko nākošā soļa atskaņa tad lūk zaldātu zābakiem maršējot gar manas virtuves logiem visa šī krievu literatūra arī nosoļoja.. un pilnībā atdauzīja man dzirdi!

 

gada laiks

viss ko es šovakar varu
novietot blakus tavai mājai
augusts savu putekļaino furgonu ar uzrakstu
tropisko valstu augļi
un apsolīt ka no rīta pirms darba
noteikti brauksim uz jūru
kamēr laukā tāds laiks
bet tāpat jau nogulēsim..
runā ka līdzi vasarai nomales sadegs
oktobris un tad koks mūsu pagalmā - tas ir kastanis -
ar desmitā mēneša nosvilināto malu
pie velna nogriezīs pilsētas torni
par ko skaidri liecina pazīme:
redzi lapas jau kuro dienu rāda otru pusi
kokam kaut ko tādu izdarīt grūtāk
janvāris kā ķīlniekiem dot bezjēdzīgu zīmi
valstī kur viņiem
nekad nenāk palīgā
lai neradītu precedentu
redzi visu ziemu ogļu melnas kontūras
ogļu melnas kontūras logā
aprīlis lūk kas būs pēc tam..
bet kamēr vēl diena apgaismo
ikviena nama divas malas
atklāšu tev savu skumju iemeslu
šai pavasarī no dzīva drauga
noņēmu ģipša masku
par ko kā šķiet tieku sodīts
 

No krievu valodas atdzejojusi Inga Gaile

 

[latviski rakstītie dzejoļi]

Aiziet!

V. K.

paslīdējis cilvēks spēj izlasīt diezgan daudz
tik daudz ka pat paslīdējušam cilvēkam var apnikt lasīt
bet kas cits atliek ja paliec viens un kāja tev ģipsī
paslīdējis cilvēks var zvanīt draugiem lai nāk ciemos
jaunais gads kā ne kā tieši tāpēc ka jaunais gads
neviens arī nevarēs atnākt protams citi plāni “kā iet?”
“paiet vel nevar” “žēl ka nevari atnākt” ”gan jau drīz pāries”
“mums tāda egle tu ģībsi” “varbūt aiznesiet mani
ar visu ģipsi” “joko tas nozīmē drīz būsi vesels”
“es varu iedzert ar jums pa telefonu” “aiziet ja drīksti”
paslīdējis cilvēks var piedzerties pa telefonu tā
ka parunāt nevar ne piecelties gaismu iededzināt
“ģipsi skat nesačakarē zaldāt” “labāk paliec uz vietas”
tā arī sēdēsi tumsā līdz rītam līdz pirmajam datumam
kamēr nepāries dzērums, vai arī kāds beidzot atnāks
tad jāsi ar viņu lai tiktu līdz gultai..
 

Agnesei 80

Visi ir sabraukuši viesi
vecmammiņ pilns pagalms
ar mašīnām lukturi izgaismo
tukšus pamatus visi mūsējie
šeit kam zobu nav un kam
vel tikai būs un arī tie kam
nav par ko ielikt jā Ēriks arī
ir atbraucis protams ar sievu
re kur tev dāvana sēžaties dziedāsim
pie galda “raudāja māte” lai
sievietes dzied ar tevi es
neatceros vārdus vecmāte
vienmēr raud kad mēs pasūtam
viņai šo dziesmu televīzijā
rudenī Ata gleznas nopirka
Minhenē jums šķūnī es skatos zirgs
bez pakaviem naglas nevar dabūt
bet tās kas ir par īsu apklustiet
kad citi dzied ko darīt un neviena
kalēja piecdesmit kilometru apkārtnē
mūsu aģentūras radošajam
uzvārds ir Kalējs protams Rīgā
ir viss vecmammiņ nerunā lūdzu
ar televizoru vismaz kamēr mēs
esam šeit par tādu naudu šeit
var māju ar zemi dabūt kā tu domā
vecmammiņa nedusmojas par to
zemes gabalu ko pārdevām
steidzami vāciešiem varbūt nezināja
kas tur 10 ha un pamati aizauguši bet
bijām taču spiesti kreditori negribēja
gaidīt ko tie tur cels es dzirdēju
viesu namu man ir tosts mēs vēl
atgriezīsimies un uzcelsim uz visiem
tukšiem pamatiem jaunas mājas kā bija
vectēva laikos drīz mēs iesim tiesā
un mums atgriezīs visas mājas kas
viņam piederēja Strenčos varbūt atļausiet
man ir tosts mums būs veikali pirmajos stāvos
un lauku viesnīcas kafejnīcas degvielas
uzpildes stacijas Tartu šosejā tikai lūdzu
nerunā ilgi Mārīte ies mācīties redzi
Valda vairs nedzer un Vilnim arī būs darbs
mēs dosim savām firmām mūsu uzvārdu
vecmammiņ tev jādzīvo lai to redzētu jādzīvo
kamēr jaunākais no mazdēliem
nav apprecējies Voldemārs bet viņš
arī netaisās kuš es saku vecmammai
jādzīvo kamēr viņam nav bērnu.
 

Runāt nevar raudāt

vārds pa vārdam
sadeg pavardā
mūsu kopotie raksti
tikai miegs nenāk
uzvalkā melnā
papīra diegs
uzvilkts bet
nekam neder
vēl viens cilvēks (tas esmu es)
caurdurts, piekarināms
pasaulē palaists
viņam blakus (tas ir man)
guļ uz muguras
viens vesels
bez cauruma plecā pagaidām
lai arī viņu (tas ir tevi)
straume prom aiznes
kā čaulas laiviņu
man šobrīd pat tas
par tevi nav zināms
lūdzu pastāsti pastāsti
kādu paroli
tu izmanto savam pastam
čau, nodzīvojuši kopā
vairākus gadus
saucās..
 

 

A.K.

mazā, tu ēdi lētu
rudens meloni un meloji..
(tā, lūk, ir dzīvot ar puiku)
kāpēc brilles vairs nenoņem
kad pieskaros tavai rokai
es dzirdēju - raudi klusām
tumsā atvērtām acīm guli
bet kādreiz biji gatava
pievērt acis uz horoskopiem
uz zīmēm, tiem zodiakiem
kas īsti mums nesader kopā..
pāri Marijas ielai teici
“cik forši, ka esam pāris
kopā varēsim klausīties
vecāku plates”. Mazā,
es piekritu - darīju pāri..
ko tagad lai dara
ko lai es tagad daru
kad beidzot ir pierādījumi
ir zīmes: “Zodiaks” pārlec
bēniņos klusi soļi
pēkšņi aizmirstas durvju kods
un istabu nevar sasildīt
kuru dienu jau kurinām, kurinām..

Artūrs Punte

Raksta un izdod (pārsvarā) dzeju. Iesaistās starpžanru un sintētiskajā mākslā – skaņas instalāciju, trokšņu instrumentu taisīšanā un pielietošanā. Ir viens no "Orbītas". Patīk jenoti, hiēnas un vadi,

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!