Komentē
0

Ģintars Bleizgis (Gintaras Bleizgys) dzimis 1975. gadā lietuviešu dzejas lielpilsētā Druskininkos. 1999. gadā kā maģistrs beidzis lituānistikas studijas Viļņas universitātē, pēc tam strādājis literatūras žurnāla Metai un laikraksta Literatūra ir Menas redakcijās, darbojies literatūras kritikā. Bleizgis tiek uzskatīts (un, manuprāt, pamatoti uzskatīts) par vienu no talantīgākajiem savas paaudzes lietuviešu dzejniekiem. Viņa pirmais dzejoļu krājums „Apvidus. Ziemeļi” (Vietovė. Šiaurė) iznāca 1998. gadā. Šogad otrā grāmata ― „Ar spēlējošām asins puķēm” (Su grojančiom kraujo gėlėm). Šeit daži paraugi no tās.

Atdzejotājs

RUDENĪGS

tikai čirkstošas laivas zaļgani rati
jūlijs augusts
pēc tam apstājas laiks
pēc tam mīkstlūpis drēgnums akmeņiem pilns
trunošiem zariņiem melnzemi
pēc tam tikai dažas
dienas ar skaidru laiku ― pīlēm
lienošām krastā
vecenītēm ar malkas nastām
barotiem putniem
rītu ― pasaule
kurā noblīvē logus noslēdz durvis
pasaule iebāzta fotogrāfijās
drānās matu sasukās
dienu virtene tukšā ķinītī
tukšā sapnī
sarunas
dziļi zem ūdens
burbuļojoši monologi
dialogi žestikulācija ―

es gribētu izdzirdēt
ieraudzīt izdalīt pasaulē
visu savu atmiņu
gribētu dzīvot savu dzīvi
no atmiņas no sevis…
varbūt mūžīgs rudens ieperinājies
manā apziņā mūžīga nīcība
kuru arvien mēģinu palēnināt
pieklusināt varbūt šo tuvojošos klusumu
manā ķermenī manās sajūtās dusošo

es tik klusi
tik nemanāmi dzīvoju
arvien cenzdamies to nepamodināt
es tik rudenīgi
mācos dzīvot bez dzīves
dzīvot ne no sevis


* * *

viss bija tik vienkārši
pasvītrots ar nepateiktiem vārdiem
ar gaidīšanu
līdz vēlai naktij
gaidīšanu
kas pāriet miegā
ar atlikšanu
dzīve bija
un paliek
tik parasta
vieni noklusējumi
apspiestas nojautas
dzīve kā trako kreklā

tā ir ātrāka par mani
stiprāka veselīgāka
dzīve kurai netieku līdzi
atpalikdams ar muļķīgu smaidu
apvainojies
ka pamests


* * *

apstājies pie iemītas taciņas
pie nez kādu ļaužu mājas
nez kādas dzīves
pie rejoša suņa
gaišredzīga suņa
kas nojauš
ka visiem zemapziņas spēkiem
tagad pūlos ielauzties
pie svešām
domām mantām dzīvēm
pie svešas ainavas
ka riju to stūķēju
savas dvēseles tarbā
un nav tādu kas pretoties spētu
zagļiem ainu un laika
izjūtām
un tikai suns
tikai rejas kas pāriet gaudās

slepens iekarots
pieradināts klajums
ar neremdināmām
suņa gaudām


* * *

vīrišķis ar kuru patlaban runājos
krekstošais vīrišķis
drūmiķis
pilnais ar pagātni
kuru tagad tik neatlaidīgi
viņš mēģina atklepot
izraut no savām plaušām
savas apziņas
zudušais vīrišķis
aizelsies no klepus ―
es tas esmu ―
es ― pūžņojošs rēgs ― ― ― ― ― ―


* * *

pavasaris allaž bija garš
pilns ar priekšpilsētām
pilns ar pieturvietām
trolejbusiem stangas arvien
spruka no vadiem
un vadītāji
burkānkrāsas jakās un cimdos
arvien izkāpa vakarā

un tavas lūpas
no pagātnes
un acis
no pasaules saplīsušās
acis kas smaržo pēc lauskām

arvien es izkāpu
nenodzīvotā dzīvē
un mūsu bailes
bija pilnas ar priekšpilsētām

pavasaris allaž bija no pagātnes

nevaldāms


* * *

kad lietavas līst man caur acīm
kad caura pasaule
iznirst caur ādu
caur apses dvēseli
esmu kā bērns tirgū atšķirts pa burzmu
kā pirms divtūkstoš gadiem
jeruzalemes svētnīcā ― atstāts viens
aizmirsis visas atbildes uzbāzīgu
rakstu mācītāju ielenkts: teicu
dvēsele ir no apses
un tie vārdi
zūdošie kopā ar mani
mana klusēšana
manas pūles
par katru cenu ierunāties
izteikt no dzelmes
no savas neredzamās pasaules:
dvēsele teicu ir tā
ko vajag izteikt
dvēselē dzīvo visas lolotās lietas
viss
ko laiks atņem
dvēselei matērija
kļūst par neizsīkstošiem
atmiņu avotiem un dvēsele
sākas tad kad mēģinām
izteikt savu pagātni
dvēsele dzimst no sāpēm no tā
kā vairs nav ― ― ― teicu
dvēsele ir no apses un apsē
tā atgriežas

paskatieties taču kā trīs
lapas kā bālē ―
apsei drebulei


* * *

izcirtums grimst tavās acīs cielava
spārnu velk izlikdamās vilinādama
tālāk no savas ligzdas no neredzamas teritorijas
robežjosla starp cielavu un tevi
konservbundža spīd upes braslā

šai klusumā šai plašā stigā
elektrolīnijai sanot
būtu īstais laiks izgarot
kļūt par vēju saules gaismu varbūt attālināties ―
kūtras zivis konservi
cielava ― balerīna izgāztu vēderu visāda metafizika
sholastika un pēdējas vakariņas aizmigušas
ķermenī izcirtumā
izsalkums acu varavīksnenēs
dvēseles apmalītēs cielava dzen
no savas pasaules ― tik svešs
es te esmu tik uzmanīgi
man jāsper soļi lai neuzkāptu
uz neredzamiem krustpunktiem kādu
radību īpašumā kungs tēvs
kas jāj uz manām domām neļaudams
pietuvoties
simtjūdžu kungs esi
ātrāks par visiem mana gara ieročiem
ar kuriem nespēju tevi aizsniegt
notvert pieradināt kungs spīdošais
nomestā konservbundžā bēgošais
no manām lūpām kungs vienpatīgais
attālinājies no manas dvēseles palicis
izcirtuma mierā
pārejošā


* * *

tas mēness ar lapām plikām
mēness mani atsedzošais
dubļaini nīkstoši zālāji
uguņi satumsušā laukā

mēness ieslīgst mijkrēslī
kurā ķermenis kūst
kurā dzisdami spīd
dvēseles spīgulīši

aklais ― es ― beidzot uzdrīkstas iziet
visu laiku tā pūlējies izrauties
tagad rau vēja pluinīts stāv
nesavācies un nepabeigts

pavisam caurpūsts murgojošs brīvs zinu
ka manis vairs nebūs
ka neatkārtošu sevi ―

tikai mēness klusums
tikai kailums
negausīgiem malkiem


* * *

jaunais mežs kur mēdzu pamukt no sevis
jaunais mežs kur bēgu no skolas
jaunais mežs kur no viļņas
no rilkes junga kjerkegora gedas
no tūkstoš citiem uzvārdiem
jaunais mežs kura vairs nav kurš izaudzis
ar izbiedētu zaķu pēdām
sakritušos sniegu un domām
iznīcis atbalsta punkts pazudis es ―
palikušas tik plaisas gurdās smadzenēs
atspīdumi izcirtumi pēdu sliedes rasā
manus izkliedētos siluetus sabradā
svešas domas svešas jaunības
kuras nesapratīšu neiepazīšu
jo esmu no pasaules
kuras vairs nav
jo bez manis tās pasaules nevar būt
un briesmīgāk vēl ka es arī
esmu vien tajā pasaulē
ierāvies sevī neprazdams pielāgoties
jauniem apstākļiem nepazīdams
mainīgas formas laiks aug
kā mūris nospiezdams mani
jauni priekšstati izsit mani
no ritma no sevis paša ―
jaunais mežs kur nevarēšu vairs atgriezties
zudušais es kurā vairs nevaru noslēpties
es kurš mēģinu izplēsties pats no sevis
kurā pūlos no jauna ieķerties

 

No lietuviešu valodas atdzejojis Jānis Elsbergs.

Ģintars Bleizgis

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!