Mari Konno Rīgā, 2010. gada Dzejas dienās. Foto: Dāvis Valbaks.
Ar dieniško ziņu devu šobrīd mūs sasniedz daudz jaunumu no Japānas, taču tekstuālo saikņu iepriekšējos gados diežēl ir ievērojami mazāk. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ labprāt atgādinām par kādu no nesen iznākušiem kultūru saskares apliecinājumiem: japāņu dzejnieces Mari Konno trīsvalodu tanku krājumu "Hoshijo-rokka. Snow Crystal*Star-shaped. Zvaigžņveida sniega kristāls" (Kadokawa Shoten Publishing, 2010), kas pie Latvijas lasītājiem nonāca pagājušā gada Dzejas dienās, Mari Konno viesojoties Latvijā (portālā Delfi pieejama intervija ar Mari Konno). Ar atdzejotāju Viktora Kravčenko un Līgas Buševicas laipnu gādību iepazīstinām ar diviem cikliem no krājuma, ieturot tā numerāciju un iesākumam sniedzot arī oriģinālrakstību un izrunas pierakstu, kāds tas veidots grāmatā "Zvaigžņveida sniega kristāls" - ¼ Satori
放鳩
Dūju palaišana debesīs: Hirosima
死没者名簿奉納」のこゑ八月の樟の向かうに父を送りぬ
[Shibotsusha-meibo / hoonoo" no koe / hachi-gatsu no / kusu no mukoo ni / chichi o okurinu]
38
balsis lasa
"godinot
bojāgājušo piemiņu"
viņpus augusta kamparkokam
teic ardievas manam tēvam
39
ar vienu garu liliju
stāvu rindā
ziedu nolikšanai
veroties to tīrajā baltumā
virzos uz priekšu
40
Hirosimā
šorīt ļaudis sapulcējušies
lūgties
teju tikpat pulka
cik kodollādiņu uz pasaules
41
palēnināti
sākas vēl viena eksplozija
6. augusta debesīs
izšaujas
dūju mākonis
42
pārdabiskais troksnis
no spārnu vēdām
šķiet ienesam
kodolsprādziena atskaņas
mūsu pasaulē
43
iesāņus
lūgšanā noliektās galvas
pavēršot
premjerministra auto
aiztraucas
44
tiklīdz
viņš pagrieza mums muguru
‘monētas
otra puse’ izpaudās
tukši vārdi, tukši vārdi
45
‘miera zvanus’
mēs saņēmām
kā es vēlētos
lai tie zvanītu tajā augustā
tajā dienā un stundā
46
katram no
tūkstoš miera zvaniem
ko tūkstoš rokas skandē
6. augusta rīta pieredze
ir cita
47
vienā no šīm
pa Ohtas upi blāvi
peldošajām laternām
varētu būt mana tēva
dvēsele, zilais zirgs
ばさりと夜が
Pēkšņi iestāsies nakts
48
kodollādiņš
varētu būt pat
tagad un šeit
piemēram, piektajā mašīnā
mums aiz muguras
49
kā cilvēki
bez ausīm vai deguniem
lielrēkoņā
militārtehnikas parāde
aizdārd man garām
50
uzlieku austiņas
lidoju augstu debesīs
virs zemes
kuras bērni pazīst
tikai karu
51
saklausu
pūces sērīgo
ūjināšanu
‘gudrības’ atbalss
atgriežas pagātnē
52
pavasara vēju
gaisā uzrautas
ķiršu ziedlapas
aiz tām
caurspīdīgi bērni vaļējām acīm
53
krēsla kavējas
ķirškoku rindā
gar upi -
pār cilvēkbūtnēm pēkšņi
iestāsies nakts
54
rīt atvērsies
baltās magnolijas
nobriedušie pumpuri
baltas spriedzes
piepildīti
55
šīs magnolijas
nekad neskars sniegs -
domāju
vai piebriedušiem pumpuriem
nesāp
56
balsošanas biļetenus
gaisā vicinot
sievas savus dēlus
karā sūta
šajos rītos
57
krēslā
upmalas neļķes
dreb un trīc
‘bērnu nav’, viņas saka
izskan vējā vārdi
Līgas Buševicas un Viktora Kravčenko atdzejojumi.
0