Publicētais viedoklis atspoguļo raksta autores Jeļenas Solovjovas subjektīvo un personīgi formulēto nostāju. Rakstam nav sasaistes ar Latvijas Dizaina balvas organizatoru viedokli.
Ar šādi nosauktu grāmatu austriešu izcelsmes dizainers Viktors Papenaks 1971. gadā pārsteidza pasauli. Savā darbā viņš uzsvēra jēgpilna dizaina nozīmi un norādīja uz dizaineru atbildību – nepiedrazot šo planētu ar vājiem un bezatbildīgi veidotiem dizaina risinājumiem. Papenaks bija pirmais, kurš atļāvās uzvērt, ka stilīgs krēsls no plastmasas var nebūt labs dizains, jo piesārņo planētu, un ārpus pārtikušās rietumu pasaules ir valstis, kurās dizains var nevis tikai izdaiļot, bet, piemēram, glābt dzīvības. Rosinu padomāt, vai piecas desmitgades vēlāk šī ambiciozā ideja par dizainu kā radošu, starpdisciplināru, uz datiem balstītu un uz cilvēku orientētu disciplīnu, kuras mērķis ir padarīt pasauli par jēdzīgāku vietu, atspoguļojas Latvijas Dizaina gada balvas 2019 rezultātos.
Jau trešo gadu Latvijas Dizaina gada balva ir pasākumu kopums, kas vērš sabiedrības uzmanību uz Latvijā radītiem dizaina risinājumiem. Trīs gadi nav daudz, bet tas ir pietiekami, lai spriestu par iniciatīvas iespaidu uz sabiedrības domu par dizainu un analizētu tās ietekmi uz nozari kopumā. Katru gadu žūrija, ko veido gan vietējie, gan ārzemju eksperti, vienojas par 20 finālistiem, no kuriem secīgi izvēlas trīs laureātus. Plašais finālistu loks novērš žūrijas locekļu subjektivitāti un veido kompromisā balstītu kopainu, kas jau trīs gadus ir kalpojusi par gana saistošu šķērsgriezumu jomā, kurā Latvijā pēdējo gadu laikā nav īstenots neviens nacionālas nozīmes akadēmisks pētījums. Visus trīs gadus finālistu izvēle ir bijusi krāšņi dažāda, izceļot gan materiālā dizaina darbus, ko jau tradicionāli attiecinām uz dizaina jomu, gan Latvijā pietiekami jaunas dizaina nozares — digitālo dizainu, sociālā dizaina piemērus un (šoreiz pirmo gadu) arī pakalpojumu dizainu.
Ja finālistu izvēle nav likusi vilties, tad uzvarētāja izvēle jau divus gadus, domājams, daudzus rosinājusi uzdot jautājumus. Otro gadu pēc kārtas par uzvarētāju tiek atzīts dizains, kura mērķis ir popularizēt kultūras norises Latvijā vai pasaulē. Pērn tā bija Rīgas Starptautiskā kinofestivāla vizuālā komunikācija un vides objekti, kas veidoja skaistu un izteiksmīgu komunikācijas komplektu, taču strauji zaudēja savu aktualitāti līdz ar jaunās kino sezonas sākumu, kad godalgoto risinājumu nomainīja šī gada vizuālais tēls. Šogad savukārt tā ir sociāli atbildīgā un publikas mīlētā kampaņa #iamintrovert, kuras mērķis ir nest latviešu literātu vārdus pasaulē. "Tas ir brīnišķīgi, un mūsu kultūras darbinieki jau sen ir to pelnījuši!" jūs teiksiet, un es jums pilnībā piekritīšu. #iamintrovert ir kolosāla, gudri plānota un ar ierobežotiem resursiem īstenota kampaņa, kas gan no sociālā, gan profesionālā mārketinga viedokļa ir pelnījusi tikai un vienīgi pozitīvus atzinumus. Taču brīdī, kad šis pieteikums tiek apbalvots kā izcilākais Latvijas dizaina industrijas sniegums un uz spēles likta valsts dizaina industrijas nākotnes attīstība, es vēlos iebilst.
2017. gadā, pasniedzot Latvijas dizaina gada balvas augstāko apbalvojumu digitālā dizaina risinājumam, žūrija veica drosmīgu investīciju nākotnē – divus gadus vēlāk digitālais dizains, piedzīvojot galvu reibinošu izaugsmi, ir kļuvis par otro populārāko jomu pieteikumu vidū. Tas nenozīmē, ka dažu gadu laikā šis dizaina veids pēkšņi kļuvis tik pieprasīts, ka daudz vairāk profesionāļu pievērsušies tieši šī veida risinājumu izstrādei, taču žūrijas lēmums nenoliedzami vedina uz pārdomām. Ieguvēji bija visi — gan sabiedrība, kas guva vērtīgu liecību par dizaina dažādību Latvijā, gan pati dizaineru kopiena, kas konstatēja, ka bieži tikai ar IT nozari asociētā dizaina joma var būt konkurētspējīga ne vien nacionālā, bet arī globālā līmenī.
Kādu ieguldījumu Latvijas dizaina attīstībā sniedz pēdējo divu gadu laureātu izvēle? Vai ziņa par dizainu Latvijā kā augstvērtīgu sociāli atbildīgas reklāmas komponenti ir pietiekami būtiska, lai iedvesmotu jaunos dizaina speciālistus vai mudinātu ar dizainu nesaistītu auditoriju interesēties par vēl neatklātām sabiedrības labbūtības veicināšanas iespējām ar dizaina starpniecību?
Es nemudinu uz ikgadēju revolūciju, un, iespējams, tālredzīgais pirmā gada žūrijas spriedums ir bijis rets izņēmums no ierastā, bet tas, ko no sirds novēlu Latvijas dizainam, ir stingrs mugurkauls un kritiskā domāšana gan attiecībā uz pašu, gan ārvalstu ekspertu paustajiem spriedumiem. Citējot pērnā gada Dizaina balvas diskusijā izskanējušo atziņu, man ļoti gribas cerēt, ka dizains Latvijā nav tikai dizains svētkiem — īpašiem brīžiem, sajūtām, notikumiem, instalācijām un kampaņām.
Es alkstu Latvijas dizainā un secīgi uz Dizaina gada balvas pjedestāla redzēt lielisku dizainu reālai dzīvei. Dizainu, kas risina reālas sabiedrības problēmas – palīdz veidot uz lietotāju orientētus publiskās pārvaldes pakalpojumus un uzlabo šobrīd zem katras kritikas esošos Latvijas valsts digitālos servisus, veicina iekļaujošas, sociāli atbildīgas un aktīvas sabiedrības attīstību, veido mūsdienīgu pilsētvidi, risina dzimumu nevienlīdzības jautājumu un vardarbību ģimenē. Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā ir milzum daudz problēmu, kuras var – un ir nepieciešams – risināt ar dizaina starpniecību.
Atgriežoties pie šī gada divdesmit finālistiem, virkne darbu iezīmē daudzsološas pārmaiņas dizaineru nostājā. Lai arī vēl pavisam trausla, ideja par plašai sabiedrībai nozīmīgiem dizaina risinājumiem tomēr nostabilizējas. Otro gadu pēc kārtas finālistu pulku bagātina vairāki lieliski, sociāli atbildīgi studentu darbi (informācijas vietne sievietēm par darbu, likumiem un nodokļiem "Sieviete un Darbs", attīstošie priekšmeti bērniem ar autismu "Taktil"), pasvītrojot izglītības iestāžu nozīmi kopējās dizaina izpratnes veidošanā valstī. Līdzās jaunās paaudzes darbiem vairākas spēcīgas sociālās iniciatīvas — pakalpojumu dizains "Riga TechGirls" un mediju projekts sabiedrības līdzdalības veicināšanai "Ir Politiskais Tinderis". Arī teju visi digitālā dizaina darbi runā par sabiedrībā būtiskiem izaicinājumiem – no Vispārīgās datu aizsardzības regulas skaidrošanas jauniešiem (spēle "DigiSafe") līdz ceļu satiksmes noteikumu apguvei tiešsaistē (mobilā lietotne "Yelo"). Savukārt ar otro vietu godalgotā planšešu lietotne "Derec", kas ir jauns, interaktīvs un lietotājam draudzīgs veids, kā ārstam pierakstīt pacienta mutes veselības stāvokli, ne vien lieliski ataino jēgpilna produkta dizainu, bet demonstrē arī Latvijas dizaina konkurētspēju pasaulē.
7